Mobilā versija
-4.3°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Otrdiena, 6. decembris, 2016
3. decembris, 2012
Drukāt

Kaimiņš pārceļ robežu

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Kaimiņam zemi iemērīja 1992. gadā, bet man – 1996. gadā, kad atjaunoju īpašuma tiesības uz vecāku zemi. Robežu saskaņošanas aktu abi parakstījām 1996. gadā, taču kaimiņš mums neļāva veidot kupicas un nospraust robežas dabā. Kad to paziņoju mērniekam, viņš teica, lai sūdzot kaimiņu tiesā.

Zvanīju pašvaldības policijai, tā nereaģēja.
Pēc plāna robeža iet tieši gar lielajām liepām un ozoliem, kas nošķir kaimiņa brikšņos ieaugušo augļu dārzu. Savu zemi sakārtoju, izcirtu brikšņus, kas bija mūsu daļā.
Šogad kaimiņš izsauca mērnieku, lai atjaunotu (?) iznīcinātās kupicas, kuras faktiski nekad nav bijušas! Mērniece pateica, ka robeža jāpārceļ 5 – 6 metrus uz manu pusi, jo no satelīta fotografētajās kartēs redzams, ka kaimiņam esot mazāk zemes, nekā uzrādīts dokumentos.
Sākumā jauno robežu saskaņošanas aktu neparakstījām, bet vēlāk manam dēlam, kuram šī zeme oficiāli pieder, apnika kaimiņa šantāža un viņš to izdarīja. Kaimiņš draudēja – ja neparakstīsim aktu, mums būs jāmaksā puse no mērīšanas izdevumiem, kuri ir 150 latu.
Tajā gabalā, ko kaimiņš nu dabūja klāt, atrodas zemes ceļš, kas iet uz mūsu īpašumu. Kaimiņš tagad to neļauj izmantot, braucam no otras puses, cauri labības laukam. Kā mēs varam apstrīdēt šo robežu pārcelšanu un aizstāvēt savas tiesības?
 Antra Bauskā

 

 

Platība var mainīties

Galvenā stratēģiskā kļūda ir tā, ka zemes īpašnieks parakstījis dokumentu, kuram viņš nepiekrīt. Tagad to grūti apstrīdēt.

Valsts zemes dienesta Zemes reformas procesu daļas vadītāja Judīte Mierkalne paskaidroja, ka tagad ir stingra prasība, ka kupicu izveidošana vai atjaunošana notiek mērnieka klātbūtnē. Mērniecības procesā piedalās visi pierobežnieki, tādēļ tagad praktiski nav iespējams, ka kupicas dabā netiek ierīkotas. Vienīgi tad, ja mērīšana notiek nelabvēlīgos laika apstākļos, piemēram, bargā ziemā, kupicas vai izveidot vēlāk, pusgada laikā.Gadījumā, ja kaimiņš neļauj kupicu veidot savā zemē, otrs īpašnieks var ie­rakt puskupicu – tikai savā teritorijā, jo gar to kaimiņam nav nekādas teikšanas.

Pirmskara laika un tagadējās zemes robežas patiešām var atšķirties. Tādēļ svarīgi ir tas, kur robežas bija ierādītas, piešķirot zemi mūsdienās. Mērniecības dokumentos jābūt to aprakstam! Ja teikts, ka robeža iet gar liepu rindu, tātad tur tai arī jābūt, nevis piecus metrus tālāk.

Deviņdesmitajos gados zemi iemērīja ar ierādīšanas metodi, tagad – ar instrumentālo metodi, kura ir precīzāka. Tādēļ, pārmērot zemi, tās platība var atšķirties no dokumentos uzrādītās. Taču tas nav pamats, lai samazinātu kaimiņa zemes gabalu. Judīte Mierkalne uzsver, ka pārmērot zemi ar instrumentālo metodi, noteicošās ir robežas, nevis platība. Pārmērot zemi, kupicas un robežpunkti paliek savās vietās!

Mērnieka darbu apmaksā ierosinātājs – tas, kurš speciālistu izsaucis. Ierosinātājam nav tiesību prasīt, lai kaimiņš apmaksā pusi summas.

 

Neparakstiet, ja nepiekrītat!

Latvijas Mērnieku biedrībā pastāstīja, ka ir gadījumi, kad zemes gabalu platības pārklājas. Taču tas nenozīmē, ka tas, kurš pirmais izsaucis mērnieku, drīkst nogriezt strēmeli no kaimiņa zemes. Tādēļ nav pamatots arguments, ka robeža jāpārceļ, jo kaimiņam zemes par maz. Mūsu lasītājas zeme ar instrumentālo metodi nav pārmērīta. Varbūt arī viņai zemes faktiski ir mazāk, nekā rakstīts dokumentos?

Strīdus situācijā īpašniekam nevajadzēja parakstīt robežu saskaņošanas aktu, bet gan uz tā izklāstīt savas pretenzijas – tātad robežu saskaņošanai nepiekrītu, argumenti un datums. Tad būtu skaidrs, ka uzaicinātais pierobežnieks uz iemērīšanu ieradies, bet robežām nepiekrīt. Līdz ar to tālākie darbi tiktu apturēti.

Pierobežnieks var prasīt, lai mērnieks izsniedz viņa parakstītā dokumenta (šajā gadījumā – robežu saskaņošanas akta) otru eksemplāru. Mērniekam šī prasība jāpilda.

Domstarpību gadījumā pierobežnieks var prasīt, lai mērnieks savas prasības pamato ar likumiem, Ministru kabineta noteikumiem un normatīvajiem aktiem. Viņš var arī palūgt, lai mērnieks uzrāda savu sertifikātu.

Ja mūsu lasītāja tomēr būtu nolēmusi mīļā miera labad zemes strēmeli atdot kaimiņam, vienlaikus vajadzēja atrisināt jautājumu par servitūta ceļu – abiem ar kaimiņu noslēgt šādu līgumu un parakstīt nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatai. Ja būtu izvirzīta šāda prasība, kaimiņš, iespējams, pats pārdomātu, jo saprastu, ka nevarēs iegūto zemi pilnvērtīgi izmantot.

 

Kur sūdzēties par mērnieku?

Ja ir pretenzijas pret mērnieka darbu, var rakstīt sūdzību organizācijai, kura to sertificējusi. Ja sertifikātam zemes kadastrālajā uzmērīšanā ir divi burti un deviņi cipari, to izdevusi Latvijas Mērnieku biedrība. Ja sertifikātam ir divi burti un divi vai trīs cipari, to izdevusi SIA “Mācību un konsultāciju centrs ABC”.

Jāskatās arī, kādā jomā mērnieks īsti ir sertificēts. Mērnieki, kuri iemēra un pārmēra robežas, sertificēti zemes kadastrālajā uzmērīšanā. Mērnieki, kuri sertificēti zemes ierīcībā, var izstrādāt zemes ierīcības projektus, sadalīt vai apvienot zemes gabalus. Ir arī mērnieki, kuri sertificēti ģeodēziskajos darbos, kā arī topogrāfisko darbu veikšanai.

Mājaslapā www.mernieks.lv ir novecojis sertificēto mērnieku saraksts – uz 2011. gada septembri, tāpēc daudzi tur nav minēti.

Zemes mērīšanas procedūra ir aprakstīta Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra “Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumos” Nr. 1019.

Sūdzība jāpamato ar faktiem un dokumentiem. Ja mērnieks veicis nopietnus pārkāpumus, viņš var zaudēt sertifikātu!

 

SVARĪGI

• Mērniekam uz robežu uzmērīšanu jāuzaicina pierobežnieki, nosūtot viņiem vēstuli, taču pirmajā reizē var uzaicināt arī mutiski.

• Ja ir pretenzijas par robežu noteikšanu, izsakiet tās rakstveidā! Uz robežu saskaņošanas akta uzrakstiet, ka nepiekrītat konkrētām kupicām, un pamatojiet, kāpēc. Kamēr nav pierobežnieka piekrišanas, mērnieks darbu spiests apturēt. Nekad neparakstiet dokumentu, kuram nepiekrītat!

• Par mērnieku darbu var rakstīt sūdzību iestādei, kura izsniegusi sertifikātu – Latvijas Mērnieku biedrībai (Āzenes ielā 16–105, Rīgā, LV-1048, tālr. 27859181) vai SIA “Mācību un konsultāciju centrs ABC” (Brīvības ielā 47, Rīgā, LV-1010, tālr. 67289848, 67287130, 26332356).

• Ja kaimiņš apstrīd agrāk iemērītās robežas, sauciet savu mērnieku, lai pārmēra arī jūsu zemes gabalu! Ja kāds iznīcina nospraustās robežzīmes, sauciet policiju!

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+