Foto – LETA

Kaimiņvalsts vadītāja Eiropas Savienības lietas pārzina labi
 0

Nav pārsteigums, ja Eiropas politiskajām aprindām ir diezgan liela interese, kā izvērtīsies Lietuvas prezidentūra ES. Gribas zināt, ko šie baltieši spēj un kas viņiem aiz ādas.


Reklāma
Reklāma
Mājas
12 senlatviešu ticējumi par Jurģu dienu: kāda šī diena, tāda visa vasara? 25
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 33
10 apetīti nomācoši produkti, kas jāēd katru dienu 30
Lasīt citas ziņas

Tāpat nav pārsteigums, ka Lietuvas valsts galva Daļa Grībauskaite piesaistīja pastiprinātu Eiropas preses uzmanību jau krietni pirms 1. jūlija, kad viņas vadītā valsts uzņemas šos pienākumus. ES lietas labi iepazinusī politiķe, protams, tādu izdevību nelaida garām un plaši izklāstīja savu viedokli ne tikai par ierastajām katras valsts izvirzītajām prioritātēm, kas Lietuvas gadījumā ir jauniešu bezdarba mazināšana, kiberdrošība un ES tirgus stiprināšana, bet arī par citām tēmām. Viņa, piemēram, brīdināja, ka ES daudzgadu budžeta (2014 – 2020) apstiprināšanas ilgāka aizkavēšana Eiropas Parlamentā varētu apdraudēt eirozonas krīzes un, konkrēti, arī steidzamos jaunatnes bezdarba pārvarēšanas pasākumus, kuriem paredzēts atvēlēt sešus miljardus eiro.

Bet jāpieļauj, ka mūs vairāk saista uz Lietuvas prezidentūru it kā tieši neattiecinātais, bet ar to tomēr izskaidrojamais nupat Luksemburgā notikušās ES ārlietu ministru sanāksmes lēmums uz laiku apturēt aizliegumu iebraukt ES valstīs Baltkrievijas ārlietu ministram, lai “atvieglotu diplomātiskos kontaktus” ar sankcijām pakļauto Lukašenko režīmu (iebraukšanas vīzu neizsniegšana kopumā skar 243 Lukašenko tuvas personas).

CITI ŠOBRĪD LASA

Savukārt šā gada rudenī plānotā t. s. Austrumu partnerības foruma galvenais uzdevums būs stiprināt ES un Ukrainas ekonomisko sadarbību. Viļņa uzņēmusies Austrumu partnerības aktivizēšanu, un tas ir apsveicami.

Iespējams, ka ES attiecībās ar Baltkrieviju un Ukrainu būtu vajadzīga elastīgāka pieeja, kas ņemtu vērā Maskavas ietekmi šajās valstīs un nepārtraukti izdarīto spiedienu. Tikmēr ES sankcijas pret “Eiropas pēdējo diktatoru” nepalīdz ne pilsoniskās sabiedrības veidošanai Baltkrievijā, ne demokrātiskajai opozīcijai, kuras pārstāvji nereti meklē politisko patvērumu Lietuvā (nav gan dzirdēts, ka Latvijā). Vēl būtu pieminama Lietuvas valsts galvas intervijā telekanālam “Euronews” izteiktā apņēmība, ka lietuvieši pieliks punktu savas valsts enerģētiskajai atkarībai no Krievijas. Neizskatās, ka pēc tā pārāk tiektos Latvijas varas aprindas.

Zināmā mērā Grībauskaite kompensē mūsu politisko mazdūšību. Vēlēsim viņai un Lietuvai veiksmi!

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.