Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
27. septembris, 2013
Drukāt

Kaimiņvalstu glābēji kopīgās mācībās apgūst sastrādāšanās iemaņas

Foto no VUGD arhīvaFoto no VUGD arhīva

Atbilstoši mācību leģendai glābšanas dienests saņēmis ziņu par Lielupē ieplūdušu nezināmas izcelsmes vielu. Lai to izspēlētu, tika inscenēta zvana saņemšana ārkārtas notikumu 112 zvanu centrālē, kas pēc tam izsauc VUGD.

 

Iespaidīgo sirēnu pavadībā uz Lielupi braucošo auto virkni ar interesi vēroja arī jelgavnieki. “Kas noticis? Kāds noslīcis?” Šādi pilsētnieki tincināja viens otru, līdz saprata, ka notiekošais ir tikai mācības.

Skats, kas no tilta pavērās uz Lielupes krastu, bija tiešām iespaidīgs, jo šajās mācībās pārbaudīja par ES līdzfinansējumu iegādāto tehniku un aprīkojumu – ekoloģisko avāriju seku likvidācijas konteineru, alumīnija laivu ar 60 zirgspēku motoru, minitraktoriņu “Bobcat”, kā arī dažādus pneimatiskos rīkus. “Šī tehnika iegādāta triju līdzšinējo ES projektu laikā, no kuriem pēdējais beigsies nākamā gada maijā,” norāda VUGD Zemgales reģiona brigādes komandieris Dainis Bērziņš. “Pēc tam kopīgi ar Lietuvas kolēģiem un pašvaldībām lemsim par iesaistīšanos jaunos projektos, jo tie ir neatsverami, runājot par iespēju uzlabot mūsu tehnisko nodrošinājumu,” tā D. Bērziņš.

Lai Lietuvas un Latvijas glābēji praksē varētu pārbaudīt, vai bonas piesārņojuma ierobežošanai tiešām ir savietojamas, Lielupē ar Vides dienesta atļauju tika izlieta rapšu eļļa. Tiesa gan, to nācās liet vēlreiz, jo vējš bija mainījis virzienu un eļļas plankums pārlieku lēni virzījās uz glābēju pusi. Jāpiebilst, ka divreiz izlietā rapšu eļļa noteikti iepriecināja Lielupē mītošās zivis, kurām tā, pēc speciālistu teiktā, ļoti garšo.

 

Treniņš praksei

Mācības Lielupē notika Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības pro-grammas projekta “Ekoloģisko avāriju seku likvidēšana un vides piesārņojuma mazināšana Lielupes baseina teritorijā” ietvaros. Tajās piedalījās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Zemgales reģiona brigāde, Lietuvas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Šauļu un Panevēžas apriņķa ugunsdzēsēji, Jelgavas pilsētas un Jelgavas novada pašvaldības, Šauļu pašvaldība un Jūras kara flotiles krasta apsardzes dienests. “Labi, ka Jelgavā notiek šādas mācības, jo mums šogad jau bijusi pieredze ar ārkārtas situācijām – avārija uz dzelzceļa un ugunsgrēks naftas bāzē, kad cilvēku dzīvības pasargāt ļāva tieši profesionāls glābēju darbs,” atklājot mācības, norādīja Jelgavas mērs Andris Rāviņš. Viņam pievienojās arī Jelgavas novada domes vadītājs Ziedonis Caune, uzsverot, ka novadam ļoti nozīmīga ir glābšanas dienestu spēja palīdzēt pavasara plūdu laikā, kas novadā ir ikgadēja problēma.

Tikmēr Šauļu VUGD operatīvās daļas vadītājs Vadims Augustis norāda – līdz šim praktiska sadarbība ārkārtas situācijās ar Latvijas kolēģiem, par laimi, nav bijusi nepieciešama. Tomēr mācības ir būtiskas tieši tādēļ, lai abu valstu dienesti būtu gatavi koordinētai sadarbībai negaidītas krīzes brīžos.

“Par ES līdzekļiem mēs iegādājāmies jaunu tehniku un aprīkojumu, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai tā būtu savietojama,” uzsver V. Augustis. “Piemēram, bonām ir vienādi savienojumi, un tās iespējams savienot vienā garā bonā, ja nepieciešams norobežot kādu lielāku piesārņojumu,” norāda Šauļu VUGD vadītājs.

Pateicoties ES finansējumam, VUGD hroniski bēdīgais tehniskais aprīkojums iegūst jaunu un kvalitatīvu papildinājumu. Pašlaik dienesta rīcībā ir 605 sauszemes transportlīdzekļi un 83 kuģošanas līdzekļi, no kuriem 86 ir vecāki par 30 gadiem, tajā skaitā desmit ražoti no 1968. līdz 1973. gadam. Ir dīvaini, ka valsts to pieļauj, jo saskaņā ar spēkā esošajiem valdības noteikumiem dienesta rīcībā vajadzētu būt vismaz 1696 sauszemes transportlīdzekļiem un 137 kuģošanas līdzekļiem…

Iespējams, ka nākamajos trīs gados situācija nedaudz uzlabosies, jo valdība atbalstījusi VUGD lūgumu piešķirt no valsts budžeta kopumā 25,5 miljonus latu 93 jaunu dienesta transportlīdzekļu iegādei.

 

Pārrobežu projekti – veiksme

“Mums ir paveicies ar pārrobežu sadarbības projektiem – visiem Latvijas reģioniem ir kāds pārrobežu sadarbības partneris,” norāda Dainis Bērziņš. “Savukārt lietuviešiem tā nav paveicies, jo valsts vidienē ir reģions, kas nerobežojas ne ar vienu citu valsti, un tam šāda sadarbība iet secen,” atklāj D. Bērziņš.

Latvijas VUGD pārrobežu sadarbības partneru ir tiešām daudz. Jau pieminētais Lietuvas, tāpat Igaunijas projekts, kā arī trīspusējā Latvijas–Lietuvas–Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programma.

Jāpiebilst, ka vismaz reizi gadā VUGD pārstāvji ierodas Baltkrievijā, lai paaugstinātu savu kvalifikāciju Baltkrievijas Republikas Ārkārtējo situāciju ministrijas Vadošo inženieru institūtā un Kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalifikācijas institūtā.

Līgumi par sadarbību ārkārtas situāciju novēršanā noslēgti arī ar Ungāriju, Uzbekistānu, Ukrainu un Azerbaidžānu. Tuvākajā nākotnē glābšanas dienests plāno pilnveidot sadarbību arī ar Krieviju, kas līdz šim izpaudusies, piedaloties dažādos semināros, konferencēs, kā arī ugunsdzēsības sporta sacensības. Tāpat Krievijai sniegts atbalsts meža ugunsgrēka dzēšanā Pavlovskijposadā.

 

Fakti

Projekts “Ekoloģisko avāriju seku likvidēšana un vides piesārņojuma mazināšana Lielupes baseina teritorijā”

* Kopējais finansējums: 1 150 511 EUR (VUGD daļa 346 928 EUR (līdzfinansējums 52 039,20 EUR).

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+