Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
1. oktobris, 2014
Drukāt

Kairiša “Pelikāns tuksnesī” sacentīsies par uzvaru festivālā Vīnē

Publicitātes fotoPublicitātes foto

“Pelikāns tuksnesī” – režisora Viestura Kairiša un operatora Ginta Bērziņa kopdarbs – no 2. līdz 11. oktobrim būs skatāms Austrijā “Let’s Cee” filmu festivālā, kas iepazīstina Austrijas skatītājus ar kvalitatīvu kino no Centrālās un Austrumeiropas valstīm, vēsta studijas “Lokomotīve” pārastāve Zanda Dūdiņa.

“Pelikāns tuksnesī” ir viena no deviņām šī gada dokumentālo filmu konkursa filmām, kas sacentīsies par Urāniju – festivāla galveno balvu. Uz Vīni tikties ar austriešu skatītājiem dodas arī režisors Viesturs Kairišs.

Programmā iekļauta Krievijas – Igaunijas kopražojuma filma par Krievijas opozīcijas līderiem brīdi pirms Ukrainas krīzes sākuma – “The Term” (Termiņš) režisori Aleksejs Pivovarovs, Pavels Kostomarovs, Aleksandrs Rastorgujevs). Filma “Ukraine Voices” (Ukrainas balsis) piedāvā astoņu jaunu ukraiņu režisoru skatījums uz Ukrainā notiekošo. Savukārt ievērojamais ukraiņu izcelsmes režisors Vitālijs Manskis savā filmā “The Pipeline” (Gāzesvads) vēro gāzesvada celtniecību un dažādu valstu cilvēkus, ko šis projekts vieno un šķir.

Festivāla ietvaros tiek organizētas arī īpašas filmu programmas, piemēram, pretkara filmu programma – festivāla veltījums 1. pasaules kara simtgadei un 2. pasaules kara 75. gadskārtai. Kopumā festivāls demonstrē ap 80 filmu – gan spēlfilmas un dokumentālās filmas, gan īsfilmas. Balva par mūža ieguldījumu festivālā šogad tiks piešķirta izcilajam ungāru režisoram un scenāristam Ištvanam Sabo.

Drīz pēc tikšanās ar skatītājiem Austrijā, “Pelikāns tuksnesī” ceļos uz Vāciju, lai oktobra beigās piedalītos Ziemeļvalstu filmu dienās Lībekā.

Dokumentālā filma “Pelikāns tuksnesī” ir episks vēstījums par režisoram tuvo Latgali, tās īpašo maģiju un arī postu. Pastāvīgā reliģijas klātbūtne, cilvēku ikdienas dzīves ritums, dabas diženums, dzīvība un nāve – tas viss operatora Ginta Bērziņa gleznotajos skatos savijas ar Gustava Mālera mūziku, radot pieminekli zemei, ko režisors sauc par mūsu zūdošo Atlantīdu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+