Kaislības ap ANO ģimenes rezolūciju. Tiesībsargam aizdomas, ka Latvijas balsojums pretrunā Satversmei 17
Tiesībsargs Juris Jansons lūdzis Ministru kabinetam skaidrojumu, kāpēc Latvijas pārstāvis, vēstnieks ANO Raimonds Jansons balsoja pret Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) rezolūcijas “Par ģimenes aizsardzību” pieņemšanu.
Kā zināms, rezolūciju iniciēja un par to nobalsoja Krievija, Namībija, Tunisija, Ķīna, Katara, Saūda Arābija un citas galvenokārt Austrumu valstis.
Savukārt pret rezolūciju balsoja Latvija, kā arī Igaunija, Francija, Portugāle, Vācija, Īrija, Lielbritānija, Nīderlande, Albānija, Melnkalne, Japāna, Koreja, Dienvidāfrika un ASV.
Tiesībsarga vērtējumā rezolūcija ir nozīmīgs dokuments ģimenes un bērnu tiesību aizsardzības, kā arī sieviešu nevienlīdzības izskaušanas jomā. Latvija nobalsoja pret šīs rezolūcijas pieņemšanu, par galveno argumentu tam minot to, ka rezolūcija neatzīst ģimenes formu dažādību.
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām, vēstulē valdībai uzsver tiesībsargs Juris Jansons. Valsts amatpersonai, kura tika pilnvarota paust valsts nostāju par rezolūciju, bija pienākums rīkoties atbilstoši valstī noteiktajām tiesību normām un interesēm. Satversme noteic, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti -, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Turklāt pirms gada stājās spēkā grozījumi Satversmē, pieņemot jaunu preambulu. Tiesībsargs līdz 20.augustam vēlas sagaidīt skaidrojumu tam, vai lēmums par balsošanu pret rezolūcijas pieņemšanu atbilst Satversmei un citiem ģimenes jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī tam, vai lēmums tika apspriests Saeimā un Ministru kabinetā. Ja tas netika darīts, kura institūcija vai amatpersona ir pieņēmusi šādu lēmumu, interesējas tiesībsargs. Vēl tiesībsargs jautā, vai lēmums par balsošanu pret rezolūcijas pieņemšanu tika pieņemts Eiropas Savienības vārdā.
Vairāki Saeimas deputāti, tostarp Jūlija Stepaņenko no partijas „Saskaņa” un Imants Parādnieks no Nacionālās apvienības, uzskata, ka bija nepieciešams parlamentā pārrunāt Latvijas pozīciju balsojumā saistībā ar ANO ģimenes rezolūciju.
Tikmēr Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ir meties aizstāvēt balsojumu “pret”, skaidrojot, ka rezolūciju ir ierosinājusi Krievija un citas autoritāras valstis. “Ir klaji nekorekti apgalvot, ka es kā ārlietu ministrs veicu pašdarbību vai darbojos pret ģimenes aizsardzības politiku. Vēl jo vairāk ir absurdi apgalvojumi par Satversmes pārkāpšanu,” portālā “irir.lv” apgalvo Rinkēvičs.
“Atsevišķu valstu centieni izmantot cēlus vārdus par ģimeni, laulību, tradicionālajām vērtībām un „sapuvušajiem Rietumiem” ir tikai aizsegs, lai mums uzspiestu savu pārvaldību un dzīvesziņu un atgrieztu savas ietekmes sfērā. Aicinu nebūt naiviem, jo bieži vien šādu rezolūciju nosaukumi un temati ir centieni maskēt problēmas savās mājās un jaukt nenobriedušus prātus. Tas ir arī viens no drošības apdraudējuma veidiem. Būdams Latvijas ārlietu ministrs, esmu uzsvēris, ka Latvija būs konsekventa stiprinot ES un NATO, tostarp arī atbalstot kopīgus balsojumus starptautiskajās organizācijās. Izskatās, ka tas nepatīk daudziem – dažreiz aiz naivuma, dažreiz aiz politiskā aprēķina, lai mēs nemanāmi ieslīdētu tur, no kurienes izdevās aiziet pirms 25 gadiem,” politisko fonu skaidro Rinkēvičs.
Atsevišķi politiķi gan izvairās no sava viedokļa paušanas konkrēti jautājumā par attieksmi pret jēdzienu “ģimene” un rezolūcijā paustajām idejām. Tā vietā tiek norādīts, ka nav pieņemami, ka Latvijas pozīcija netika saskaņota principā.
Piemēram, veselības ministrs Guntis Belēvičs savā tvitera kontā ierakstījis jautājumu: “Vai nesaskaņots, bet LV vārdā izdarīts balsojums ir leģitīms?”
Arī biedrība “Asociācija “Ģimene”” pauž neizpratni par balsojumu. Tomēr tā pauž prieku, ka rezolūcija ir pieņemta, jo tā esot tradicionālo ģimeņu nozīmīga uzvara pār nelielu, bet spēcīgu anti-ģimenes atbalsta grupu no ASV un citām līdzīgi domājošām valstīm. “Vairākkārtīgi mēģinājumi no feministu un LGBT atbalstītāju puses Rezolūcijā ievietot “reproduktīvās tiesības”, aizvietot jēdzienu “ģimene” ar “ģimenes” un piemērot iekļaujošu valodu, lai attiecinātu Rezolūciju uz seksuālajām minoritātēm, bija lemti neveiksmei, atsaucoties uz kāda cilvēktiesību aizstsāvja Ostina Rusa pausto, norāda biedrība.
