Latvijā
Izglītība

Ap eksāmenu matemātikā virmoja daudz kaislību; zināmi rezultāti 16


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto – Timurs Subhankulovs

Valsts izglītības satura centra (VISC) publiskotie dati rāda, ka obligātos centralizētos eksāmenus vidusskolu absolventi kārtojuši līdzīgā līmenī kā pērn.
Vēl pirms dažām nedēļām sabiedrībā virmoja daudz kaislību ap centralizēto eksāmenu matemātikā vidusskolu absolventiem un eksāmenu šajā pašā mācību priekšmetā pamatskolu beidzējiem. Eksāmenos esot bijis pārāk grūts, skolēni neko tādu neesot gaidījuši. Rīgas mērs Nils Ušakovs pat paziņoja, ka skolēniem apzināti sagādāti šādi uzdevumi, lai rezultāti būtu slikti un valdošie politiķi ar zemajiem vērtējumiem varētu pamatot reformu nepieciešamību izglītības sistēmā.

VISC sniegtā informācija liecina, ka 12. klases absolventi matemātikas eksāmenu nokārtojuši gandrīz tikpat sekmīgi kā pērn. Proti, pagājušajā gadā skolēnu vidējais rezultāts eksāmenā bija 34,9, bet šogad 34,6 procenti.

Kā ierasts, vislabāk matemātikas eksāmenu kārtojuši valsts ģimnāziju absolventi, kuru vidējais rezultāts ir 55,3 procenti (pērn 55,4 procenti), bet visvājākais sniegums bijis vakarskolu un maiņu vidusskolu absolventiem – vidēji vien 18,9 procenti (pērn 17,8 procenti). Interesanti gan, ka šogad sniegums diezgan strauji krities prestižās Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventiem. Kā ierasts, vidējais rezultāts ir daudzkārt augstāks kā vidējais Latvijā – 83,29 procenti. Taču pērn tas bija 90,14 procenti.
Salīdzinot ar pagājušo gadu, skolēni nedaudz uzlabojuši rezultātu gan latviešu valodā, gan angļu valodā. Latviešu valodā vidējais rezultāts pieaudzis no 50,9 līdz 52,6 procentiem, bet angļu valodā no 59,7 līdz 61,9 procentiem. Arī devītklasnieki, kārtojot centralizēto valsts valodas eksāmenu, uzlabojuši sniegumu no 63,1 līdz 66,5 procentiem.
Vēl vairāk uzlabots vidējais rādītājs vācu valodas eksāmenā. Pērn tas bija 60,9, bet šogad jau 72,1 procenti. Šo eksāmenu gan kārto salīdzinoši neliels skolēnu skaits – tikai 58, kamēr angļu valodas eksāmenu kārtoja 12 500 skolēnu.

Uztraukties gan varētu par skolēnu sniegumu fizikā, jo šis ir vienīgais mācību priekšmets, kurā būtiski krities rezultāts. Pērn skolēni vidēji šajā eksāmenā ieguva 49,9 procentus, bet šogad – tikai 39,8 procentus.

Salīdzinot dažādu apdzīvoto vietu skolēnu veikumu, redzams, ka Rīgas skolu skolēni gandrīz visos eksāmenos bijuši pārāki. Izņēmums ir fizikas eksāmens, kurā vislabākais sniegums bijis citu lielo pilsētu skolu absolventiem un latviešu valodas eksāmens, kurā labāk veicies mazāku pilsētu skolu absolventiem. Iespējams, tas skaidrojams ar to, ka mazajās pilsētās ir mazāk mazākumtautību skolu, kuru skolēnu vidējais sniegums latviešu valodas eksāmenā tradicionāli ir nedaudz sliktāks nekā skolēniem, kam latviešu valoda ir dzimtā.

Nav būtiski mainījies arī to skolēnu skaits, kuri nav nokārtojuši kādu no eksāmeniem. Pērn tādu bija 231, bet šogad – 249. Latviešu valodas eksāmens bija pārāk grūts 28 eksāmenu kārtotājiem, bet matemātikā izkrita pat 223. Fizikas eksāmenā “izgāzās” tikai viens eksaminējamais. Visvairāk matemātikas eksāmenā izgāzās Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma audzēkņi. No 315 potenciālajiem absolventiem matemātikas eksāmenu nenolika pat 22, bet vidējais sniegums bija tikai 13,19 procenti.

Tie, kuri izkrīt eksāmenos, var saņemt centralizēto eksāmenu sertifikātu, ja vismaz kādu no eksāmeniem izdevies nolikt. Savukārt dokumentu par vidējās izglītības ieguvi gan viņi neiegūst. Eksāmenu citu gadu var kārtot atkārtoti.

Kopumā šogad izsniegti 19 103 centralizēto eksāmenu sertifikāti tiem jauniešiem, kuri kārtoja centralizētos eksāmenus par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi, kas ir par 825 vairāk nekā pērn.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv