Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
11. marts, 2016
Drukāt

Kaislības par “Saplēsto krūzi” (32)

ReklāmfotoReklāmfoto

4. marta “LA” publicētās “LA” lasītājas L. Apšenieces pārdomas par seriālu “Saplēstā krūze”  “Bez kazas, kroga, un automašīnas” rosinājušas rakstīt arī citus skatītājus.

 

Ligita Klētniece no Viļķenes pagasta spriež: “Droši vien scenārija autoriem likās, ka, attēlojot īstos romāna notikumus, tie neliksies skatītājiem interesanti. Jo patiesībā jau tur nekas interesants nenotiek, izņemot dažas epizodes. Romānā ziemas mijas ar vasarām, vieni lauku darbi nomaina citus, un visu laiku Nate kopā ar saviem kalpiem smagi strādā, vairojot Noriešu turību. Tikmēr Ēriks klīst apkārt, jo smago darbu savā saimniecībā uzskata par verdzību. Tāpēc izdomāts krogs, krodzinieka trakā, asinskārā māte, bērna nogalināšanas mēģinājums, puišu pavedinātāja Marija. Ja jau reiz scenārija autoriem tik bagāta fantāzija, tad kāpēc vispār vajadzēja izmantot A. Dziļuma romānu, varēja taču radīt paši savu stāstu, aizraujošu un interesantu. Man vispār nav pieņemama šī tendence vienmēr pārveidot un “uzlabot” agrāko rakstnieku darbus.”

“Seriālam nav ne vainas, nevelku paralēles ar romānu, vienkārši skatos, neiespringstu par kazām, auto vai tērpiem,” raksta “LA” portālā lasītāju atsauksmēs Zane. “Starp citu, skatīties vai ne, tā ir brīva izvēle.” Viņai pievienojas Zuze: “Nevajag salīdzināt filmu ar grāmatu! Nevajag vilkt nekādas paralēles – vai nu izbaudi, vai neskaties. Un nebūs kreņķis.”

Pēc “Latvijas Avīzes” 7. martā publicētā Egila Līcīša feļetona “Miljons eiro par saplēsto krūzi” Leontīne Apšeniece viņam iebilst: “Izlasīju Egila Līcīša versiju par filmu – seriālu “Saplēstā krūze” un sapratu, ka priekš mums, sievietēm pensionārēm, katru gadu no valsts budžeta tiek tērēti miljonu miljoni, lai radītu aizvien jaunus un jaunus seriālus par banālām mīlestībām, seksu un vardarbībām. Bail pat iedomāties, cik miljonu ir sadedzis neskaitāmos seriālos, kas domāti mūsu izklaidei. Ne velti nabagi kolhoza laikos veduši bērnus par pēdējo rubli uz kino, lai tikai bērni neprasa ēst.

Lai jaunie nebrīnās, ka mūsu laiku paaudze gribēja izstaigāt jaunības takas, skatoties tieši šo seriālu, kam par pamatu būtu A. Dziļuma romāns “Saplēstā krūze”, un bija dziļi vīlusies par redzēto. Diemžēl vairums tagadējās paaudzes skatītāju, ja vispār tādi mūsu seriāliem ir, nav lasījuši šo romānu un nesaprot, par ko tās vecenes “cepas”.”

Bet varbūt labā ziņa ir tā, ka tagad dažas sievietes draudzenēm vai paziņām vaicā: “Varbūt tev ir Dziļuma romāns? Gribu izlasīt.”

Pievienot komentāru

Komentāri (32)

  1. Paldies veidotājiem!!!
    Seriāls bija patīkama, viegla izklaide sestdienas vakarā. Starp citu jau pašā sākumā režisore teica, lai nemeklē nekādu autentiskumu ar 30ajiem gadiem, kā arī to, ka no A. Dziļuma ir vien ideja, ka daudz kas ir piedomāts un izmainīts. Ja nepatīk, neskataties. labāk paskataties, kur “Vienotība” miljonus izsēj.

  2. Cik žēl ka atkal sestdienas vakari būs tukši.ļoti patika seriāls ,strādīgā Nate, un viss kas bija , jau tajos laikos ari grūti jāstrādā un nekas par baltu velti nav bijis.
    Lai neskatās kam nepatīk,un skatās tie kuriem patīk.
    Lai ir spēka un IEDVESMAS uz ko līdzīgu par seniem laikiem,
    Paldies visai komandai.

  3. No romāna te ne vēsts. Filma par lielu valsts naudu t.s. atslēgasc cauruma vērotāju gaumei.

  4. negodīgi darbu izmantot savā nosaukumā, to izkropļojot.

  5. Seriāls ir labs.Vai nav vienalga -Saplēstā krūze,vai kāds cits nosaukums.Kaut kas no Dziļuma ir paņemts.

  6. Manuprāt ļoti švaks seriāls, ļoti, visās jomās… Diemžēl nav sanācis ”uzburt” pirmskara Latvijas gaisotni.

    • Pirmskara Latvijā saimniekam kūtī bija govis, ne divas kazas. mīlestības lietas nerisināja ar nodauzītas pudeles kakla stikla lausku un nesita viens otru ar akmeņiem. Saimniece necepa vienā kaktā maizes kukuļus lai pārdotu. Nevar saprast, kā viņi tajā filmā dzīvo,neviens neko nestrādā. Varbūt tiem, kas paši nav redzējuši trīsdesmito gadu Latviju filma liekas laba, bet tiem, kas tajā laikā dzīvojuši, tiem ir sabojātas atmiņas par šo skaisto laiku.

  7. Baigā tukšuma sajūta, noskatoties kārtējā sērijā. Vai esmu, ko palaidusi garām? Kas noticis pa to laika sprīdi, kamēr mazais Andrejs sasniedzis to vecumu, ka pats var iekāpt grozā un slidēt pa garu garo ceļu? Tik garu. Kā tur nokļuva? Kā Lāsma atgriezās atpakaļ pie Kārļa. Lūdzu, vai esmu, ko palaidusi garām? Filma ir TIK PAVIRŠA!!!. Marija ir t5ik gudra mīlas lietās, nekaunībā, mašīnas braukšana! No, kurienes ieradusies šī gudrule? Gorodeckai galvā ir tukšums, ja tādi var veidot scenāriju. Neviens tur nestrādā, tikai imitē darbību. Nate uztaisīta par muļķīti. Tādas mēbeles- gulta, krēsli, grīdas kā no Rundāles pils. Kas tai režisorei galvā darās. Sekss un maucība. Riebjas skatīties. Nevienas patiesas jūtas!

    • kā nesaprotat ! Atbildēt

      tak jau bija uzdevums atmaskot, kādi izvirtuļi
      un deģenerāti bija pirms-padomju latvieši !!!! 🙂

  8. Tāmnieks/luterānis Atbildēt

    Piederu tai ”laimīgai” ļaužu daļai, kas nav lasījusi romānu, tādēļ raugos uz notikumiem ar kritiska skatītāja aci. Jāsaka, ka aina ir bēdīga- lielsaimnieku mājas noplukušas, nekoptas, bez kaut vienas obligātās(!) puķudobes, izbradāta kapsēta, nezālēm aizaugušas un kuru katru brīdi brukt gatavas mazāk turīgo saimnieku saimniecības, puspamesta (spriežot pēc apkārtnes) baznīca u.t.t. Tā vien liekas, ka režisoram vienkārši ir bijis slinkums rūpīgāk piemeklēt vajadzīgo vēsturisko vidi. ”Ugunsgrēkā” ir neticami greznas pilis, bet šeit tik pat neticami noplukušas ēkas. Tā varētu rīkoties, ja čekas uzdevumā būtu jāparāda ”vēsturisko patiesību”. Šoreiz gan galīgi garām.
    P.S. Arī to vajadzēja zināt (ne tikai režisoram, bet katram daudzmaz inteliģentam cilvēkam), ka latvieši (luterāņi), ieejot kapsētā, noņem cepuri, un, ja vēl pie kapai!!!

    • puķudobes nav rādītājs, -sakot no1935.-36. gada(nekadu izbijuša bēgļu (1. PK)lopu kupča Ulmaņa nopelnu tur nav) visi sāka gatavoties kariem un taukvielas,gaļu,graudaugus,zivis, linus , da jebko ! iepirka par augstām cenam un hic et nunc.Maksājot bez kavēšanās..Tā radās Latvijas absolūtilielākās daļas(agraras valsts) liela iedzīv.slāņa turība. Un tas bija labi.

      • Tu raksti vēl lielākas muļķības, nekā filmā ir.

        • vī manu dieniņ Atbildēt

          Tu varēji izaudzēt linus,un tos tev tūliņ nopirka,nobarot vepri- to nopirka,sakult sviestu-arī kā pa reni prom,ieņēmumi bija vid. 1600-1800eiro no hektāra, protams, ka varēja dzīvot. Nevis šodienas situācija, kad zviedreļu, friču u.c. ņergas par grašiem nozaguši Latvijas zemiun mežus turpat 4800 kvadrātkilometru platībā..

  9. savas dzīves akūts deficīts

  10. Feļetona pēdās Atbildēt

    Kā Līcītis iekaisis. Ai, ai, ai!
    Kam izdevīgs tāds bandītu un izdzimteņu perversijām pilnais seriāls? Mafijas aizsākumi krogusmātes veidolā, kas kā noburta uz slepkavībām? Nabaga bērns, kuru vajā slepkavības mēģinājumi no sērijas sērijā, kaut kā nelabi metas. Dzimšanas asiņainās eksekūcijas, tad baisu pilnā karāšanās virs dzirnavu slūžām, cik var? Cirvji pa gaisu, asiņainās sejas, koku ciršana tādā manierē kā latviešu cilvēki (plecu augstumā) to nekādi nav darījuši. Ar cirvi cirta žagaru malku, bet lielos kokus zāģēja. Ūnikums faktā, ka salauztā kāja sadzijusi ātrāk par skrambām sejā! Asinis, asinis, asinis…un sekss, sekss, sekss, kas nāvē iedzen vēl gados jauno saimnieku.
    Iesaku Līcītim palasīt TV programmu (Tava TV programma), kas izvērtusies par N.Ušakova labo darbu popularizētāju. TV programma izdevīga platforma, kur sevi pasniegt. Tad, lūk, tur Rīgas vēsture tiek skaidrota mērcē, kas ļoti apzināti izgaismo tieši N.Ušakovam tuvās saiknes ar Krieviju, jo tiek apzināti atsvaidzināta piemēram Aleksandra ielas vēsture.
    Kamēr mēs paši izkropļojam savu pagātni par 30ajiem gadiem Saplēstajā krūzē, kādi citi spodrina pavisam citu vēsturi. Kam tas izdevīgi?
    Bet, ko brīnīties, arī LA samērā bieži publicē līdzīgas intervijas ar N.Ušakovu.

  11. pēdējā prāta palieka? Atbildēt

    ļoņka apšeniece melš niekus, LPSR laikā kinoibiļete maksāja 10kapeikas pirmajas 3un pēdējās 3 rindās un 20-30kapiekas citur.

    • Tāmnieks/luterānis Atbildēt

      Tā vien šķiet, ka tu krievu laikos neesi dzīvojis, jebšu, taupot naudu, uz ķinīti negāji!

      • jā,jā, naivais Atbildēt

        paklau, jefiņ,es ne tikai gāju, bet uz “Diskodejotāju” un “nenotveramajiem atriebējiem”piedalījos durvju šturmēšana” a la Jeruzālemes ieņemšana” stilā…kas tev baur par kaiti,- nekonezin, bet steidz izdarīt secinajumus? Uzzīme sev Eilera apli uz pieres un patrenejies spriedumu-secinajumu veidošana.Biletes maksāja 10, 25 un 35 kap. un bija kaut kādas papildvietas sānos,uz tām neatceros. Par 1 rublivarēja pirms tam ednīcā apest kartupeliar kotletiun kompotu un tad iet uz kini…vai saldejums (i)+kinis

  12. Saplēstā krūze ,jā liela vilšanās ,man tas romāns ļoti patīk ,neesmu iesīkstējusi vecene[42] bet sakiet ko gribat seriāls bezgaumīgs.tā pat nav erotika tā ir pornogrāfija.

  13. Vai tiešām visi kas veido seriālus pec romāniem vai to motīviem ir nejēgas, piemēram, DŽeina Eira, Forsaitu teika,Karš un miers, jebšu tikai Latvijā scenāristi grib būt “gudrāki” par romānu autoriem.

  14. Autortiesību birojam būtu jāaizstāv autortiesības arī tādā nozīmē, ka nevienam nav tiesības ņirgāties par viņa darbu. Dziļuma jaunības meiteņu vairs nav, bet man savas vecvecmāmiņa vārdā apvainojums par to, ka viņa jaunības skaidrās, gaišās meitenes tēlo tās pavecās aktrises, kā izlaidīgas, nogribējušās vecmeitas ar cigaretēm zobos.

  15. Seriāls man patīk, nav garlaicīgs un pilnīgi pietiek, ka tajā izmantoti tikai Dziļuma romāna motīvi. Tikai 1 lieta man nav saprotama – kāpēc attiecīgajām lomām izvēlēti Kaspars Gods un Kristīne Nevarauska? Nu kā var būt tēvs un meita vienā vecumā ( diemžēl tas ir skaidri redzams, ka visnotaļ jaukā aktrise nav 20- gadniece)? vai tad Latvijā atbilstošu aktrišu trūkst? Kaut vai Kaspara Goda jaunā kolēģe Liepājas teātrī – Everita Pjata un taču vēl daudz citu varētu atrast…. Šī lieta ir iestudējuma neveiksme. Bet kopumā jau labs darbs.

  16. Ejat visi dillēs, māksla nav vienveidìga un režisors nav koka gabals, kurš pieturās pie stingra burta. Katrs redz visu savādāk. Man filma patīk,es skatos. Ja kādam nepatīk, lai skatās esmeraldu vai donu beižu.

    • tikai bez lētām drāmam,-par savu naudu tu vari taisīt kadu mākslu vēlies,šeit iet runa par nodokļu maksātaju naudas nozagšanu,izšķērdēšanu,-sajedz starpību??

    • ko tad tu īsti skatījies – FILMU vai seriālu ?
      Ja tu skatījies FILMU, tad tu dzīvo tālā nākotnē ! 🙂

  17. Vislabākā seriāla ideja ir kazkopība pirmskara Latvijā. Kurš to izdomāja? Par to autorēm vajadzētu dot kādu apbalvojumu – kā par vēsturisku jaunatklājumu.

    Nemaz nerunājot par čali, kas atgriežas no dienesta Latvijas armijā – izskatā, kas atgādina Sarkanarmiju.

    Detaļās ir meklējama būtība, tāpat kā no 1 piliena var spriest par jūras ūdeni. Seriālā tas ir 1 teikums:
    -Tu ko? (Ti što?). Pateica šo 1 teikumu un par seriālu viss top skaidrs!

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nu lābi, lābi, varu arī šoreiz es samaksāt…

Veselības rēķini – no aizsardzības budžeta

Valdība vakar atbalstījusi 2,81 miljona eiro pārdali no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta, lai segtu rēķinus par Latvijas iedzīvotāju saņemto veselības aprūpi ārzemēs un segtu līdzekļu deficītu fenilketonūrijas un citu ģenētiski determinētu slimību korekcijas preparātu apmaksai. No AM budžeta programmas “Valsts aizsardzības politikas realizācija” uz Veselības ministriju tiek pārdalīti 341 018 eiro, bet no programmas “Militārpersonu pensiju fonds” tiek pārdalīti 2,36 miljoni eiro. Tā kā Veselības ministrija ir ieplānojusi rēķinu apmaksai novirzīt vēl arī citus līdzekļus, piemēram, no ietaupītajiem līdzekļiem par laboratoriskajiem izmeklējumiem, tad ar piešķirtajiem līdzekļiem no Aizsardzības ministrijas budžeta pietiekot, lai segtu šogad radušos rēķinus.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (7)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (12)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+