Laukos
Dārzeņi un augļi

Kaitēkļu un slimību attīstības īpatnības augļu koku un ogulāju stādījumos 16

Ābeļu miltrasa.

Autore: Inga Bēme VAAD vecākā inspektore

Pavasara atnākšana ielīksmo gan sirdi, gan dārzkopja prātu, bet tas nozīmē arī lielā darba cēliena sākumu. Pirms tā derētu atcerēties, kādi kaitēkļi un slimības augļu koku un ogulāju stādījumos bija sastopamas 2017.gadā.Samērā vēlais pagājušā gada pavasaris, mēreni siltie un nokrišņiem pārbagātie laika apstākļi, šķiet, varēja patraucēt kādu kaitīgo organismu izplatību, taču arī tiem ir jāpilda dabasmātes uzdevumi, tāpēc dārzos netrūka nedz kaitēkļu, nedz arī slimību. Kā ierasts, Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) nekarantīnas kaitīgo organismu monitoringa speciālisti visos Latvijas reģionos visas sezonas garumā veica slimību un kaitēkļu monitoringu.

Novērojumi ābeļu un bumbieru dārzos

Martā tika veikta kaitēkļu ziemojošo stadiju (olu) uzskaite uz augļzariem. Tika konstatētas gan ābeļu lapu blusiņu olas, gan bruņ­utu olas, gan sarkano augļu koku tīklērču olas, kā arī laputu olas. Pēdējos gados ābeļu lapu blusiņu ziemojošo olu skaitam ir tendence samazināties. Dārzos, kur tiek izmantoti augu aizsardzības līdzekļi, sarkano augļu koku tīklērču olu īpatsvars ir lielāks nekā citu kaitēkļu olu skaits.

Līdz ar vēlo pavasari tikai aprīļa beigās (28. aprīlī) Kurzemes reģionā tika konstatētas ābeļu ziedu smecernieka pirmās vabolītes un bumbieru lapu blusiņas. Arī 2016. gadā šie kaitēkļi tika konstatēti aprīļa pēdējā nedēļā augļaugu lapu plaukšanas sākuma (peļausu) stadijā (AS10).

Maija sākumā, iestājoties siltākiem laika apstākļiem, uz līmes vairogiem tika konstatētas pirmās nevienādā mizgrauža vabolītes, bet visvairāk (58) tās tika atrastas maija trešajā dekādē (24.05.) Siguldas novadā ziedpumpuru uzbriešanas balonu stadijā (AS 59). Labvēlīgu laikapstākļu ietekmē pieauga ābeļu ziedu smecernieka notverto vabolīšu skaits (1–7) trīcpiltuvēs. Pirmie šā kaitēkļa kāpuru bojātie ziedi tika konstatēti 26. maijā Vidzemes reģionā ābeļu ziedu plaukšanas sākumā (AS 60).

>Bumbieru lapu blusiņu lidošana, kā arī bumbieru pangērču barošanās turpinājās visu maiju vien atsevišķos novērotajos augļu dārzos, un bojājumi nebija ekonomiski nozīmīgi. Mēneša vidū Kurzemes un Vidzemes reģionos tika konstatēti ābeļu lapu blusiņu pieaugušie īpatņi, atsevišķos dārzos arī ābeļu sarkanpangu laputu un mazā salnas sprīžmeša kāpuru bojājumi. Apmēram divas nedēļas vēlāk (18.05.) nekā 2016. gadā lielākajā daļā apsekoto augļu dārzu parādījās ābeļu lapu tinēja kāpuru bojājumi, kā arī lapu koku tinējsmecernieka kāpuru bojājumi.

Pagājušajā gadā pirmie ābolu tinēja tauriņi tika konstatēti 25. maijā feromonu slazdos Latgales reģionā Daugavpils novadā ābeļu ziedēšanas sākumā (AS 61). Pašās mēneša beigās arī Kurzemē un Zemgalē sākās tauriņu izlidošana. Laika apstākļi maijā bija mēreni silti, tieši zemā nakts temperatūra aizkavēja ābolu tinēja tauriņu lidošanu, un salīdzinājuma ar 2016. gadu tas bija par divām nedēļām vēlāk.Tikai 18. maijā no Latvijas Augu aizsardzības un pētniecības centra (LAAPC) tika saņemta informācija par ābeļu kraupja (Venturia inaequalis) askusporu izlidošanas sākumu vairākos Latvijas reģionos (ābelēm lielākā daļa lapu atliekušās AS 15). Tas ir gandrīz mēnesi vēlāk nekā 2016. gadā. Ap šo laiku bija sākusies arī bumbieru–kadiķu rūsas (Gynosporangium fuscum) sporu attīstība un izlidošana no kadiķiem uz bumbierēm.

Jūnijā, jūlijā, augustā. Apmēram divas nedēļas vēlāk nekā iepriekšējā gadā, 6. jūnijā, pirmās bumbieru kraupja pazīmes uz jaunajiem augļiem (AS 72) konstatētas Kurzemē (Ventspils novadā), izplatība vidēji 2%, un 8. jūnijā Latgalē (Daugavpils novadā), izplatība vidēji 2%, bet 9. jūnijā ābeļu kraupja pazīmes uz lapām (AS 71) Rīgas reģiona Ikšķiles novadā ar izplatību 4%. Lai arī jūnijs ir vasaras pirmais mēnesis, pagājušajā gadā dominēja vēsas naktis ar samērā pieticīgu dienas temperatūru (18–20 oC). Laika apstākļi bija labvēlīgāki vairāk slimību nekā kaitēkļu izplatībai.

Bumbieru–kadiķu rūsas pirmās pazīmes uz lapām konstatētas 26. jūnijā Vidzemē (Cēsu novadā), kas ir apmēram trīs nedēļas vēlāk nekā 2016. gadā, bumbieru pēcziedēšanas nobires attīstības stadijā (AS 71). Slimības izplatība jūnijā nepārsniedza 2%, bet maksimumu (20%) sasniedza augustā ar attīstības pakāpi (cik lielu daļu no auga lapas aizņem slimība) 1–10%.

Jūnija vidū uz ābeļu un bumbieru lapām parādījās ābeļu lapu pelēkplankumainības, ābeļu miltrasas un bumbieru lapu brūnplankumainības infekciju pirmās pazīmes, infekcijas izplatība 2–8%. Tikai augusta vidū lapu plankumainību infekcijas atsevišķos novērotajos augļu dārzos sasniedza izplatības maksimumu 24–26%, taču tas nevar būtiski ietekmēt ražas lielumu un kvalitāti.

Jūnija beigās (26.06.) ābeļu T–stadijā (AS 74) Kurzemē, Kuldīgas novadā, konstatētas augļu parastās puves pirmās pazīmes uz lapām un zariem. Tāpat kā 2016. gadā, augļu parastās puves inficēti augļi konstatēti augusta pirmajā dekādē, izplatības pakāpe 2–6%. Nereti puvju izplatība novērota augļiem, kuriem kraupja infekcijas iespaidā uz augļiem izveidojušās plaisas. Puvju izplatību veicina ne tikai labvēlīgi laikapstākļi, bet arī no iepriekšējā gada koku zaros palikušie nenovāktie un mumificējušies augļi.

Jūnijā feromonu slazdos notverto ābolu tinēja tauriņu skaits bija ļoti atšķirīgs (1–54) ar tendenci samazināties mēneša beigās. No LAAPC 21. jūnijā tika saņemts lēmuma atbalsta sistēmas RIMpro brīdinājums par ābolu tinēja kāpuru aktīvu šķilšanās sākumu Latvijas reģionos. Kāpuru bojāto augļu daudzums augustā svārstījās no 2 līdz 16%.

Kā ierasts, ābeļu un bumbieru stādījumos bija sastopams ābeļu lapu pasvilnis, ābeļu tīklkode, sūreņu zāģlapsene, dažādas laputis, ābeļu un bumbieru lapu blusiņas.

Biežāk nekā citus gadus bumbieru stādījumos bija sastopami bumbieru pangodiņa kāpuru bojāti jaunie bumbieru augļi. Apsekotajos dārzos kaitēkļa bojājumi konstatēti ar izplatību vidēji 2%. Nelielu bojājumu vai maza dārza gadījumā pangodiņu bojātus augļaizmetņus, kamēr kāpuri vēl nelien ārā no augļaizmetņiem, var nolasīt un sadedzināt vai aprakt dziļi augsnē, lai kāpuri nevarētu iekūņoties un pēc tam izlidot jaunie pangodiņi.

Foto: Māra Bērziņa

Galerijas nosaukums

Novērojumi ogulāju stādījumos
Aprīļa sākumā visos novērotajos upeņu stādījumos tika konstatēti upeņu pumpuru ērces invadēti pumpuri, izplatība vidēji 10% (2–54%), kas ir līdzīgi iepriekšējo gadu līmenim. Aprīļa otrās dekādes beigās upeņu lapu plaukšanas sākumā (AS 10) Vidzemē un maija sākumā arī citviet tika konstatēti jāņ­ogulāju pumpuru kodes kāpuru bojājumi ar izplatību vidēji 8% (2–16%), kas ir divas reizes vairāk nekā 2016. gadā.

Lai arī jau maija vidū jāņogu ziedēšanas sākumā (AS 61) Kurzemē pirmo reizi tika konstatēti jāņogulāju stiklspārņa kāpuru bojājumi, vēlāk feromonu slazdos noķerto pieaugušo īpatņu skaits bija neliels – vidēji trīs īpatņi nedēļas laikā (2016. gadā – vidēji 10 gab.). Visticamāk, nelabvēlīgie laikapstākļi traucēja kaitēkļa lidošanu un vairošanos, tāpēc, iespējams, šogad būs mazāk kāpuru bojājumu tieši ogulāju lapu plaukšanas un ziedēšanas laikā.

Nobeigumu lasiet žurnāla Agro Topa maija numurā.

LA.lv