Mobilā versija
+4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
15. jūnijs, 2012
Drukāt

Kaitīgie priekšēdieni

Foto - LETAFoto - LETA

Uz labi pazīstamajā teiksmā uzdoto jautājumu: “Vai Rīga gatava?”, šķiet, ir daudz lielākas cerības saņemt apstiprinošu atbildi, nekā iztēloties dienu ar apmierinošu veselības aprūpes finansējumu Latvijā. Bet ne tikai tāpēc, ka galvu reibinošie medicīnas tehnoloģiju attīstības tempi liek nopietni trūkties pat daudz attīstītāku valstu budžetiem.

 

Mūsu melnais caurums jau šodien ir un pārskatāmā nākotnē būs cilvēku nenopietnā attieksme pašiem pret savu veselību: dzīvojot noskaņā “velns savus bērnus nerauj”, naudas medicīnas sistēmai nepietiks arī tad, ja mēs pēkšņi iemācītos Getliņu atkritumus pārvērst zelta stieņos.

Pats bēdīgākais, ka šo lozungu pēc būtības atbalsta tie paši cilvēki, kuri no galīgas nogrimšanas šķietami glābj nemitīgus SOS raidošo veselības aprūpes kuģi. Lai kas valstī notiktu, visam fonā allaž nemainīgi skan mediķu prasības, pacientu sūdzības, šausmu stāsti no slimnīcu ikdienas, streiku pieteikumi, uzlabojumu idejas, kārtējā ministra iniciatīvas un skaļāki vai klusāki ar naudas izlietojumu saistīti skandāli. Tas viss kopā jau kļuvis par stabilu lielumu ar tik monstroziem vaibstiem, ka jūtīgāki ļaudis cenšas turēties pa gabalu no medicīnas iestādēm, kamēr vēl spēj paciest. Bet valdība, visus neatkarības gadus ar medicīnas budžeta deficītu cīnoties, tā arī nav nonākusi pie secinājuma, ka līdztekus caurumu lāpīšanai vienreiz vajadzētu izstrādāt veselīga dzīvesveida propagandas sistēmu un paredzēt naudu tās uzturēšanai. Protams, neviens jau atklāti nesludina žūpošanas un tabakas lietderību, un daži ārstu saimes donkihoti masu saziņas līdzekļu telpā palaikam cenšas brīdināt neapzinīgo tautu. Jā, ir izveidojies veselīgā uztura tirgotāju fanu klubiņš, savdabīgu ēšanas paradumu atbalsta grupas un sporta zāļu apmeklētāji. Bet visā tajā nav ne smakas no valsts īstenotas politikas ar mērķtiecīgām veselības kopšanas un slimību profilakses iestrādnēm.

Tieši tāpēc pagalam bērnišķīgs izskatās Saeimas atvēziens ar likuma spēku īstenot tā dēvēto enerģētisko dzērienu pārdošanas aizliegumu nepilngadīgajiem. Pirmkārt, šis solis kā daudz kas mūsu likumdošanā ir stipri nokavēts. Otrkārt, ja likumdevēji nav gluži akli un kurli, viņiem vajadzētu zināt, cik “stingri” tiek ievērots noteikums nepārdot alkoholu bērniem: socioloģiskās aptaujas liecina – stipro dzērienu lietotāju vecums strauji samazinās. Tā vairs nav tikai neapzinīgu tirgotāju vaina.

 

Dāsnu artavu bērnu nodzirdīšanā ļoti aktīvi dod “izpalīdzīgie” pieaugušie. Taču nav dzirdēts, ka jel kāds no šiem labvēļiem būtu vismaz papurināts gadījumos, kad ar viņa gādību daudzas promiles uzņēmušais pusaudzis nokļūst reanimācijā. Pirms nav sakārtotas šīs lietas, nudien smieklīgi blīkšķināt uz skārdenēm.

 

Piekrītu tiem, kuri saka: enerģijas dzērieni augošiem organismiem kaitīgi ne vien ķīmiskā sastāva dēļ, bet arī tāpēc, ka psiholoģiskā līmenī sagatavo bērnus īstu narkotiku pamēģināšanai. Vēl spēcīgāks to priekšēdiens un jaudīgs starteris ir par tējām nokristītie maisījumi, kuru tirdzniecība zeļ un attīstās jau malu malās. Bet ne policijas signāli, ne sabiedrības arvien skaļākās bažas nav spējīgas ieeļļot likuma dzirnavas, mudinot griezties straujāk: vispirms pētīšot, tad analizēšot un kaut kad varbūt Saeima lemšot, cik kaitīgas ir šīs dullumzāles. Tikmēr to izplatītāji var netraucēti audzināt gan nākotnes narkomānus, gan bendēt veselību pusaudžiem, kuru dakterēšanai atkal vajadzēs papildu miljonus.

Atskatoties uz dažādām pēc neatkarības atgūšanas rīkotajām kampaņām sabiedrības izglītošanai, bijuši visādi brīnumi. Domāju, ka Eiropas fondos atrastos līdzekļi arī ilglaicīgai programmai par savas veselības kopšanu kā labu un mūsdienīgu stilu, ja vien kāda valdība šādu projektu iedarbinājusi.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+