Mobilā versija
Brīdinājums +11.6°C
Dzidra, Dzidris, Gunita, Loreta
Piektdiena, 26. maijs, 2017
6. septembris, 2016
Drukāt

Veselības inspekcijai grūti atrast darbiniekus. Prasa par 500 eiro lielāku algu (11)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Lai gan alga nav vienīgais darbiniekus motivējošais faktors, ievērojamā atalgojuma līmeņa atšķirība valsts pārvaldē un privātajā sektorā ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc valsts pārvaldi pamet profesionāli cilvēki, atzīst Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš. Ko par savu atalgojumu saka paši ierēdņi?

Aija Mežsarga, Veselības inspekcijas vadītāja: “Bieži vien nevaram iestādei piesaistīt spējīgus profesionāļus tieši atalgojuma dēļ. Uzzinot atalgojumu, protams, daudzi atsaka. Viņi prasa apmēram 500 eiro lielāku algu, bet mēs tādu naudu nevaram maksāt. Situācija ir diezgan katastrofāla. Visiem darbiniekiem atalgojumam būtu jābūt krietni lielākam. Ja man būtu piedāvājums no privātā sektora ar lielāku atalgojumu, es to ļoti nopietni izvērtētu, jo mans darbs ir ļoti atbildīgs ar visām no tā izrietošajām lietām. Kadru mainība inspekcijā ir diezgan bieža, ar lielām grūtībām meklējam inspektorus, kuriem ir smieklīgi zema alga. Ja nevaram dabūt uzraugošos cilvēkus – kāda tad var būt veselības nozares efektivitāte? Noteikti jāpārskata atalgojuma politika.”

Edgars Severs, Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors: “Neuzskatu, ka man būtu zema alga un es būtu nenovērtēts – daudziem valstī ir daudz zemākas algas. Atlīdzība nav vienīgais motivators, bet svarīgs gan. Es apzinos, ka manas vadītāja prasmes privātajā sektorā varētu noderēt, par ko arī saņemtu vairāk, bet šeit nejūtos izdedzis. Valsts pārvaldē strādāju 12 gadus un pa pakāpienam esmu uzkāpis līdz pašai augšai, attiecīgi palielinoties algai. Manā nozarē esmu sasniedzis griestus – par valsts sekretāru negribu kļūt un mainīt nozari arī nevēlos. Uzskatu, ka vairāk demotivē nevis privātā sektora augstās algas, bet gan tas, ka citās ministrijās un valsts iestādēs, kur ir tā pati atlīdzības sistēma, tie paši noteikumi un amata pienākumi, būtiski atšķiras atalgojums un piemaksas. Mums nav nedz prēmiju, nedz piemaksu, bet zinu, ka citās iestādēs bez pamatalgas vēl rēķinās ar piemaksām. Man patīk mans darbs un dinamiskā nozare.”

Lita Zelča, Valsts probācijas dienesta piespiedu un sabiedriskā darba nodaļas vadītāja: “Valsts pārvaldē atšķiras kvalifikācijas likmes un atbilstoši kvalifikācijai neko vairāk par noteikto normatīvajā aktā nevar piemērot. Uzskatu, ka mans atalgojums ir adekvāts, jo ir atbilstošs kvalifikācijai. Darbam valsts pārvaldē motivē gan sociālās garantijas, gan tas, ka esi drošs par algas izmaksu vienmēr laikā. Arī noteiktais darba laiks ir pozitīvs faktors, kā arī fakts, ka, piemēram, pēc bērniņa piedzimšanas tevi gaida atpakaļ darbā. Probācijas dienestā strādāju jau sešus gadus, bet esmu viena no jaunākajām. Kadru mainība mums ir ļoti neliela. Kāpjot pa karjeras kāpnēm, mainījies arī atalgojums un nav pamata sūdzēties.”

Andris Indriksons, “Latvijas valsts mežu” (“LVM”) Zemgales reģiona meža infrastruktūras vadītāja vietnieks: “”LVM” ir nedaudz citāda organizācija nekā klasiskajā valsts pārvaldē, tāpēc uzskatu, ka mums algu līmenis ir nedaudz labāks nekā citās valsts iestādēs, tostarp arī mans atalgojums ir konkurētspējīgs ar privāto sektoru. Ja tā nebūtu, es te nestrādātu. Bet jebkurā gadījumā – ņemot vērā manu inženiera izglītību, privātajā sektorā es, iespējams, varētu pelnīt vairāk. Ja pirms nodokļu nomaksas pie algas pieliktu vēl 500 eiro – nebūtu nekādu problēmu, ne par ko nebūtu vairs jādomā. Uzskatu, ka pie kadru mainības ir vainīgas ne tik daudz pašas pamat­algas lielums, bet prēmiju vai piemaksu sistēma, kas darbiniekiem kalpotu kā papildu motivācija. Mēs nestrādājam prēmiju dēļ, tomēr tās saņemt ir patīkami. Tostarp arī visas apdrošināšanas un citi bonusi ir patīkami. Ja to visu saskaita kopā, veidojas liela summa.”

UZZIŅA

* 90% valsts pārvaldes darbinieku saņem atalgojumu, kas ir krietni zemāks par privātā sektora attiecīgā līmeņa speciālistu atalgojumu.

* Īpaši liela atšķirība ir augstākā līmeņa vadītājiem, kā arī vidējā līmeņa vadītājiem. Piemēram, privātajā sektorā vidējā līmeņa vadītāji saņem 3298 – 4142 eiro, bet valsts pārvaldē – 1616 – 1952 eiro. Augstākā līmeņa vadītāji privātajā sektorā saņem 6127 – 6310 eiro, valsts pārvaldē – 2229 – 2431 eiro.

Avots: Valsts kancelejas pasūtīts 
pētījums par valsts pārvaldes 
darbinieku atalgojumu

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Nečīkstiet un nežēlojaties, ejiet uz privāto sektoru, tikai tad redzēsiet kādas algas tajā zelta bedrē!
    Vispirms jādara darbs, tikai pēc tam alga – par KVALITATĪVI PADARĪTU DARBU!!
    PIE MUMS VISS AR KĀJĀM GAISĀ. ARĪ PRIVĀTAJĀ – VISPIRMS DARBS!CIK ILGI VĒL TĀ KVERNĒSIM?!

  2. maksima veikaliem ari g

  3. Statistikas dati rāda pretējo.

  4. “Piemēram, privātajā sektorā vidējā līmeņa vadītāji saņem 3298 – 4142 eiro,…”
    Tomēr šaubos gan! Vēl apm. 10 g. atpakaļ pats tāds biju, bet vairāk kā Ls 800 uz rokas nekur jau īpaši nemaksāja.

  5. Beidziet melot1
    šodien ! radio ziņoja kāda būs alga valsts sektora- vadītāja 4000 iepriekšējo 2000 vietā , varbūt bija vērts dzirdēt pirms rakstīt tādus murgus!

  6. Mūsdienās cilvēki bieži vien atrod iespēju strādāt papildus. Un dažkārt izdodas atrast ko interesantu un perspektīvu.
    darbs.nekatram.lv

  7. Labi atalgotie privātā sektora īpašniekiem un tiem pietuvinātiem algām ierobežojumu nav,jo strādniekiem var maksāt minimālo algu un šad tad konvertiņā,bet sev izshēmot pēc sirds patikas lielu algu.Ja valsts iestādes pārņems privātā sektora izdomām bagātos paņēmienus ,tad par ,,gudru galvu ,, piesaistīšanu nebūs jāžēlojās. Valsts iestādēs zemāka līmeņa funkcionāriem jāmaksā minimālā alga ,bet pārējo šad tad konvertiņā.

  8. … privātajā sektorā vidējā līmeņa vadītāji saņem 3298 – 4142 eiro…
    Kas tās par muļķībām? Kurā pasakā to izlasījuši? Uz pusi izdaliet un tad vēl jāskatās vai iznāks atbilstoši realitātei.

  9. Ja prasa par 500 lielaaku algu, nu tad lai maksaa 600!

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nu ko, atkal esam zirgā!

Sākoties siltākam laikam, jau parādījušies odi.

Vai spējat samaksāt par veselības aprūpi?
Māris Antonevičs: Nevari vairs izturēt? Ej balsot! (11)Vēlēšanu iecirknis nav Pelnrušķītes balle, kur meklē īsto un vienīgo, tā ir vieta, kur paust savu politisko nostāju
Māris Zanders: Nomenklatūras psiholoģija nav mainījusies (8)Pārdomas pēc Aivara Lemberga parādīšanās vairākās 
pirmsvēlēšanu debatēs
Uldis Rutkaste: Nodokļu reforma jāturpina! (4)Budžeta deficīts nodokļu pārmaiņu rezultātā nebūs tik augsts, kā lēš Eiropas Komisija.
Draugiem Facebook Twitter Google+