Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
3. septembris, 2012
Drukāt

Kaitniecība

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Man Jūrmalā pieder mājas viena domājamā daļa, brālim – otra. Zeme ir kopīpašums. Katra ģimene dzīvo savā mājas daļā, katrai ir atsevišķa ieeja. 
Brālis savu mašīnu noliek uz iebraucamā ceļa tā, ka es nevaru ne iebraukt, ne izbraukt. Ko darīt? 
Jānis Jūrmalā



Man Rīgā pieder puse mājas, otra puse – svešiem cilvēkiem. Viņi gribēja par nelielu naudu manu daļu nopirkt. Kad to nepārdevu, sāka mani dažādi terorizēt, piemēram, noliek uz iebraucamā ceļa savu mašīnu tā, ka es nevaru izbraukt. Zvanīju policijai, bet tur pateica, lai sniedzot prasību tiesā. Viņa mašīnu es nedrīkstot kustināt, jo tā ir privāta manta. Tiesas sēde būs pēc pāris gadiem, un visu šo laiku mana mašīna būs “iemūrēta”… Jābūt taču kaut kādiem risinājumam! 
Valērijs Rīgā

 

Lai nebūtu strīdu par zemes izmantošanu, var noslēgt vienošanos par tās lietošanas kārtību un ierakstīt zemesgrāmatā, lai tā būtu saistoša arī turpmākajiem īpašniekiem (gadījumā, ja vēlāk zemi pārdos, dāvinās vai saņems mantojumā). Savstarpēji vienojoties, paši noteiksiet, kuru zemes daļu var izmantot katra ģimene savām vajadzībām, un kura būs koplietošanā. Koplietošanā vienmēr ir zeme zem mājas, kā arī iebraucamais ceļš.

Taču arī nenoslēdzot vienošanos par zemes lietošanas kārtību, ir skaidrs, ka iebraucamais ceļš ir kopīpašums, jo to izmanto abas ģimenes, lai piekļūtu savai dzīvesvietai. Ko darīt, ja viens no kopīpašniekiem šo elementāro kārtību neievēro? Kaut gan tās visdrīzāk ir civiltiesiskās attiecības, būtu absurdi sniegt prasību tiesā un gaidīt trīs gadus, kamēr saņems tiesas nolēmumu, ka brālim jāatbrīvo iebraucamais ceļš! Iespundētā mašīna ir vajadzīga jau šodien, nevis pēc trim gadiem.

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Lita Juberte paskaidroja, ka šādus nekaunīgus vai aizmāršīgus autovadītājus var administratīvi sodīt.

 

“Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa” 149.10 pantā “Apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšana” teikts – par stāvēšanu vietās, kur transportlīdzeklis neļauj braukt (iebraukt vai izbraukt) citiem trans­portlīdzekļiem vai traucē gājēju pārvietošanos, transporta līdzekļa vadītājam uzliek 30 latu naudas sodu.

 

Šajā gadījumā nav svarīgi, vai tas noticis uz pašvaldības vai privātas zemes. Kaimiņš, kuram traucēta iebraukšana vai izbraukšana, var izsaukt valsts vai pašvaldības policiju. Policijas darbinieks uzrakstīs pārkāpuma protokolu, bet, ja autovadītāju nevarēs atrast, izrakstīs naudas soda kvīti un novietos to uz automašīnas priekšējā stikla.

Ja šāds pārkāpums notiek uz pašvaldības zemes, policijas darbinieks var izsaukt autoevakuatoru, lai aizvāktu traucējošo mašīnu. Tad tās īpašniekam būs jāsamaksā arī tēriņi par mašīnas evakuēšanu un uzglabāšanu maksas stāvvietā.

Ja pārkāpums netiek novērsts, policijas darbinieks soda kvīti var izrakstīt atkārtoti, kaut vai pēc stundas. Viņi gan parasti rīkojas pēc situācijas, un, ja kvīts joprojām ir uz stikla, kas liecina, ka vadītājs vēl nav atnācis, atkārtotu sodu neuzliek.

Taču, ja mašīna nav aizvākta arī nākamajā dienā, var atkal saukt policiju un atkārtoti uzlikt sodu. Un tā – kaut katru dienu!

Kamēr sods nav samaksāts, nevar iziet automašīnas tehnisko apskati. Ja sods nav samaksāts gada laikā, to nodod tiesu izpildītājam bezstrīdus piedziņai, un tad klāt nāks arī piedziņas izdevumi. Soda naudu kopā ar piedziņas izdevumiem tiesu izpildītājs var atvilkt no vainīgā algas, pensijas vai bankas konta. Ja viņam nekādu ienākumu nav, tiesu izpildītājs var izsolē pārdot parādnieka mantu vai nekustamo īpašumu.

 

SVARĪGI

Ja kāds savu mašīnu novietojis tā, ka tā nosprosto piebraucamo ceļu, neļauj iebraukt vai izbraukt citiem transporta līdzekļiem vai traucē gājēju pārvietošanos, jārēķinās ar 30 latu soda naudu atbilstoši APK 149.10 pantam. Sodu policijas darbinieki var uzlikt arī atkārtoti, kaut vai katru dienu.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+