Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
20. jūlijs, 2015
Drukāt

Kaitnieku TOP jūlija vidū

Foto-VAADFoto-VAAD

Miežu lapu tīklplankumainība. Uz lapām veidojas plankumi, kuros redzams tīklveida zīmējums. Tas veidojas horizontālu un vertikālu svītriņu krustošanās dēļ. Slimības rezultātā samazinās graudu masa un   cietes daudzums. Ierobežošana: augu maiņa, izturīgu šķirņu audzēšana, augu atlieku iestrāde augsnē, sēklu kodināšana.

Kāpostu pūcīte. Pūcīte ir polifāgs kaitēklis, t. i., barojas uz dažādu dzimtu augiem, bet visbiežāk sastopama uz kāpostaugiem. Pēc izlidošanas no ziemošanas vietām dēj olas augu lapu apakšpusē, rindiņās. Pēc 13 – 20 dienām izšķiļas kāpuri. Tie izgrauž apaļus caurumus lapās un kāpostu galviņās līdz pat kacenam, piesārņojot tās ar ekskrementiem. Ierobežo, likvidējot ziedošas nezāles, jo veiksmīgai olu dēšanai mātītēm nepieciešami ziedoši augi, uz kuriem baroties. Pūcītes izlidošanas sākumā izlaižot trihogrammas 1 g/ha, var veiksmīgi tikt galā ar šo kaitēkli.

Brūnā rūsa. Slimības kviešu forma inficē kviešus un tritikāli, savukārt rudzu forma – rudzus. Sporu sakopojums – pustulas – uz inficētajām lapām izvietotas izklaidus un var būt tumši brūnā līdz oranžā krāsā. Ja rūsa novērota līdz ziedēšanai, nepieciešama fungicīdu smidzināšana.

Kartupeļu baltkāja. Uz stublājiem veidojas voilokveida sēņotne – baltkāja. Šo slimību ierobežot var ar augu maiņu, kā arī veselu bumbuļu, bez sklerocijiem, izmantošana sēklai.

Aveņu lapu baltplankumainība. Uz lapām veidojas ieapaļi brūngani plankumi, kas vēlāk kļūst bāli ar brūnu apmali. Ar laiku bojātie audi sakalst un izkrīt.

Pupu koncentriskā plankumainība (pupu askohitoze). Infekcija saglabājas augu atliekās un sēklas materiālā. Uz inficēto augu lapām, stublājiem, pākstīm un sēklām veidojas ieapaļi vai gareni, netīri dzelteni vai brūngani, koncentriski, joslaini plankumi ar gaišāku centrālo daļu un tumšsarkanu apmali. Stipri bojātās lapas sakalst un nobirst.

Auzu lapu brūnplankumainība. Uz lapām novērojami atmirstošu audu sarkanbrūnas krāsas iegarenas vai neregulāras formas plankumi ar gaišāku centrālo daļu. Mitrā laikā uz plankumiem var novērot olīvkrāsas apsarmi. Infekcijas rezultātā lapas pakāpeniski nobrūnē un atmirst. Slimību daļēji var ierobežot ar augu maiņu un sēklu kodināšanu.

Zirņu iedegas (askohitoze). Slimības attīstību veicina paaugstināts gaisa mitrums (>70%) un temperatūra +15 līdz +20oC. Lai ierobežotu šīs slimības izplatību, jāievēro augu maiņa. Pēc zirņu novākšanas jāveicina augu atlieku sadalīšanās procesi augsnē, kā arī jāizvēlas pret šo slimību izturīgas šķirnes un jāsēj neinficēts sēklas materiāls.

Biešu lapu sīkplankumainība. Slimības simptomi parādās uz pilnīgi attīstītām lapām. Uz tām veidojas apaļi, brūngani, nekrotiski plankumi ar violetu apmali. Agrīnās inficēšanās gadījumā slimības izraisītie ražas zudumi var sasniegt 30 – 70%.

Kāpostu laputis. Nedaudzās siltās bezlietus dienas veicināja laputu straujāku attīstību. Laputis sūc šūnsulu no lapām, ziediem un stublājiem.

Autors: Valsts Augu 
aizsardzības dienests

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+