Kaivē iedzīvotāji sašutuši par “Latvijas Pasta” nodaļas slēgšanu 0

Vecpiebalgas novada Kaives iedzīvotāji ir sašutuši par Latvijas pasta kompānijas “Latvijas Pasta” nodaļas slēgšanu, otrdien raksta reģionālais laikraksts “Druva”. No 1.marta “Latvijas Pasts” slēgs pasta nodaļas Kaivē, Skujenē un Mārsnēnos.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Par šādu lēmumu īpaši sašutuši kaivēnieši, kuri sagatavojuši vēstuli atbildīgajām amatpersonām un vāc iedzīvotāju parakstus, protestējot pret gaidāmajām izmaiņām.

Kaivēnietes Irēne Junkere un Vizma Dūne ir neizpratnē par šādu “Latvijas Pasts” lēmumu, “Druvai”  atzīstot, ka Kaivē tāpat jau viss ir iznīcināts un darba vietu tikpat kā nav nemaz.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Kaive ir tāda kā nomaļa kabatiņa Vecpiebalgas novadā. Transporta mums ar ārpasauli Cēsīm, Vecpiebalgu, Taureni tikpat kā nav, ja cilvēkam nav sava personīgā auto, nākotnē, lai nokļūtu uz pastu un atpakaļ, būs jānostaigā kilometri 40. Turklāt jāteic, ka arī personīgais auto daudz neko nelīdzēs, jo cik izmaksās degviela, lai aizbrauktu uz kādu no tuvējām pasta nodaļām pēc bērna pabalsta, kas ir astoņi lati,” sacīja Dūne un norādīja, ka optimizācija, ko valsts pēdējos gados piedzīvo, vairs nav saprotama.  

Sašutusi arī Junkere, kura norāda, ka šoreiz necīnās tikai pret pasta nodaļas kā pakalpojuma sniegšanas punkta likvidēšanu. “Darbu zaudēs pastniece Kaivē, kura audzina divus mazus bērnus. Pagastā nav brīvu darba vietu, ko lai cilvēks dara? Padomju laikos mātes ar maziem bērniem no darba neatbrīvoja, bet brīvā Latvijā katrs dara, kā grib. Tāpat jāteic, ka pasts lauku ļaudīm ir kaut kas vairāk par pastmarkas nopirkšanas vai preses abonēšanas vietu. No laika gala pasts bijusi vieta, kur pulcējas apkaimes cilvēki, iegādājas nepieciešamo, parunājas. Tas ir vesels notikums un process lauku ļaudīm aiziet uz pastu. Mums jau tā pagastā vairs nav nekā, izņemot divus veikalus un pagastmāju,” teica Junkere.

Abas kaivēnietes norāda vissāpīgākais, ka šādi lēmumi tiek pieņemti no tālienes, neiedziļinoties situācijā uz vietas. “Vācam parakstus, sūtīsim vēstuli “Latvijas Pasta” vadībai. Nezinu, cik daudz tas kaut ko ietekmēs, bet šoreiz vēlamies nepalikt malā klusējot, bet paust neapmierinātību. Šādi lēmumi mūs aizskar un sāpina, to vēlamies pateikt skaļi,”  “Druvai” teica Junkere.

Arī skujenieši ir nemierā ar jaunajām ziņām no “Latvijas Pasta” un nesaprot, kādēļ par vēl vienu pakalpojumu apkaimē paliek mazāk. Turklāt no dažām apdzīvotām vietām Skujenes pagastā, piemēram, Pērkoņiem, tuvākā pasta nodaļa Dzērbenē, Taurenē būs pat 30 kilometru attālumā. Cilvēki nesaprot, kādēļ pakalpojumi arvien vairāk attālinās no cilvēkiem laukos, raksta laikraksts.

“Latvijas Pasta” ārējo komunikāciju vadības daļas vadītāja Gundega Vārpa “Druvai” uzsvera, ka uzņēmums nelieto terminu “pasta nodaļu slēgšana”, bet gan runā par pasta pakalpojumu funkciju nodošanu starpniecībā, jo pasta pakalpojumi jebkurā no šīm teritorijām arī turpmāk pilnā apmērā tikšot nodrošināti.

Reklāma
Reklāma

“Pasta nodaļas minētajās teritorijās netiek slēgtas to funkcijas, ņemot vērā pasta pakalpojumu pieprasījumu apjomu, tiks optimizētas un nodotas „Latvijas Pasta” attiecīgo piegādes punktu pastniekiem. Pasta pakalpojumu sniegšanas funkcijas Kaivē, Mārsnēnos un Skujenē pastnieki pārņems 2012. gada martā, savukārt Inešos līdz šā gada jūlijam. Par konkrētiem plānoto izmaiņu termiņiem un pastnieku sniegto pasta pakalpojumu vietu un darba laiku Inešu, Kaives, Mārsnēnu un Skujenes iedzīvotāji tiks informēti arī atsevišķi, ar speciāliem paziņojumiem pasta nodaļu tagadējās telpās, kā arī katra pagasta iedzīvotāja pastkastītē,” “Druvai”  norādīja Vārpa, uzsverot, ka jau vairākās Latvijas vietās, kur iedzīvotāju izmantotais pasta pakalpojumu apjoms ir minimāls un tādējādi pasta nodaļu uzturēšana nerentabla, tradicionālo pasta pakalpojumu sniegšanu nodrošina paši „Latvijas Pasta” pastnieki, kuri vislabāk pārzina vietējo iedzīvotāju vēlmes un ieradumus.

“Diemžēl arī minētajās četrās Latvijas vietās izmantotais pasta pakalpojumu apjoms ir niecīgs. Piemēram, Mārsnēnos pasta pakalpojumu vidējais ieņēmumu lielums, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, mēnesī ir tikai trīs santīmi, Skujenē un Inešos pieci santīmi. Tāpēc “Latvijas Pasts” atradis veiksmīgu risinājumu, kā šajās nerentablajās pasta pakalpojumu sniegšanas vietās nodrošināt pakalpojumu klāstu. Iedzīvotāji pasta pakalpojumus pie pastnieka varēs saņemt katru darba dienu noteiktā laikā. Kaivē pastnieks pasta pakalpojumus sniegs katru darbadienu no plksten 11 līdz 12 Kaives pagasta Dārziņos, Mārsnēnos no plksten 12 līdz 13 Mārsnēnu pagasta namā, savukārt Skujenē no plksten 11 līdz 12 Skujenes pagasta Gaismās,” situāciju detalizēti skaidroja Vārpa.

Viņa norādīja, ka pie pastnieka klienti varēs saņemt dažādus pasta pakalpojumus, tai skaitā nosūtīt un saņemt iekšzemes un pārrobežu vēstuļu korespondenci, nosūtīt un saņemt iekšzemes un pārrobežu pasta pakas, abonēt preses izdevumus, nosūtīt un saņemt pēcmaksas pasta sūtījumus, saņemt piemaksas sūtījumus, iesniegt iesniegumu, nosūtīt iekšzemes komerckorespondenci ar apmaksātu atbildi, saņemt starptautiskos pasta sūtījumus, apmaksāt rēķinus, iegādāties pastmarkas, kā arī iegādāties dažāda veida komercpreces mobilos tālruņus, mobilo sarunu priekšapmaksas kartes un daudz ko citu.

“Latvijas Pasts” uztur vairāk nekā 600 pasta nodaļu, kompānijā nodarbināti aptuveni pieci tūkstoši darbinieku.  Pasts sniedz pasta un filatēlijas, pārvadājumu un eksprespasta, finanšu, preses un informācijas tehnoloģiju pakalpojumus, kā arī nodarbojas ar mazumtirdzniecību. Uzņēmums pieder valstij. “Lursoft” informācija liecina, ka “Latvijas Pasta” konsolidētais   apgrozījums  2010.gadā, salīdzinot ar 2009.gadu, samazinājās par 13,7% – līdz 39,085 miljoniem latu, savukārt koncerna zaudējumi palielinājās par 32,8% un bija 336,7 tūkstoši latu.