Kaķenīte Vaidere pie peles alas 0
Ar minces samtainām ķepiņām un bišķiņ izlaistiem perlamutra nadziņiem krietnā eiroparlamentāriete Inese Vaidere (“Vienotība”) viņnedēļ iešalkusies, cik nedabisku ietekmi valdībā sagrābušies Zatlera kareivji priekš reformām un tiesiskuma.
Vēlētāji arīdzan ievērojuši asimetriju, kas radās koalīcijas stiķēšanā, kad partija, kuras reitings izžuvis čika svarā, tika pielaista pie galda ēst un dzert to labāko, it kā maltīte pilnā mērā nopelnīta. Taču vēlētāji likās mierā, avansējot Reformu partijas censoņus un pāragri nebojājot ādu, lai arī viņi koalīcijā iesēdās vecākā brāļa statusā, Nacionālajai apvienībai ar vienlīdz vērtu deputātu skaitu Saeimā atstājot mazo brāļu divas ministru vietas.
Gluži pareizi ministrs Pavļuts nule izteicies, ka attiecībām valdībā jādibinās uz patiesu un godīgu dialogu ar partneriem. Tāpēc – lietas jāizrunā, jāveic sīkas Vaideres ieteiktās korekcijas, kas taisnīguma, morāles un ētikas garā audzinātiem reformistiem nemaz nesāpēs. Laika gaitā redzam – nevaram būt droši, ka RP atmetīs vājību uz lakstošanos ar “Saskaņas centru”, šie žipčiki bieži uzstājas kā kosmopolītu rokaspuiši un ultraliberāļi. Viņi kā sālsstabi vēro nacionālas valsts idejas noplicināšanu, un, ja, teiksim, Rihardu Kozlovski nomainītu Raivis Dzintars, tad varētu paļauties, ka esam ieguvuši nevis policijas, bet iekšlietu ministru, kurš nekavētos pārtraukt Latvijas pamatu ļodzīšanu.
Neviens neprasa tektoniskas pārmaiņas valdībā, bet latviskāku, valsts interesēm atbilstošāku ietekmes sadalījumu, jo ministri nav nolikti kā bluķi no Stounhendžas. Nevajag zatleriešiem uzbrukt ar bravūru – no valdības aizrotētais ministrs jātencina par rukāšanu, jāpaslavē par kompetenci.
Viņa foto ir piekarināms ministrijas slavas zālē. Tādus jautājumus var kārtot ar rāmu premjera priekšlasījumu “de natura rerum” – “Par lietu dabu”, neaizvainojot partneru patmīlību, ka tiem jāķer pēc ožamā spirta.
Pavisam sekmīga, koleģiāla operācija izdotos, ja Pavļuts, uzņēmis gaitu uz Rīgas galvas amatu, iesildīto vietu atstātu, piemēram, Cilinskim. Un, protams, nostiprinot latvisku skolu sistēmu, nacionāli noskaņots cilvēks varētu pārņemt no Roberta Ķīļa Izglītības ministrijas vadību. Lai gan dažs sastādījis Ķīlim apsūdzības rakstu un pārmaiņas pasludinājis par ķecerības rokasgrāmatu, pret svaigām vēsmām nevajadzētu rasties alerģijai. Vienīgais – vai Ķīlim, darbojoties kā reformu centrifūgai, no sakultā tiešām sanāks sviests vai, kā kojās saka, “reāls sviests”.
Nekavēsimies, neļausim destabilizējoši iekviekties tiem, kuri visās lietās saskata Sv. Pētera torņa nodedzināšanu vai Betlēmē kūtiņā dzimušas partijas iztramdīšanu. Lūk, rīt reformisti Saeimā atkal nobalsos pret latvietību pasē, Die’s zina, ko sastrādās viņu ministri – Vaidere grib glābt kaut vienu dvēseli, jo vēl dzīvas Zatlera puišu vecās klases audzinātājas, kurām nebūtu jānopūšas un jānosarkst.
