Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
31. janvāris, 2014
Drukāt

Kā amerikāņu spiegi kaķi par noklausīšanās ierīci padarīja (1)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Vēl gluži nesen, kad nebija ne mobilo tālruņu, ne tīmekļa, izlūkinformāciju ieguva dažādos veidos. Valstu valdību algotie zinātnieki izstrādāja pat tādas tehnoloģijas, kas izlūkošanas darbā ļāva izmantot arī dzīvniekus. Par vienu no, iespējams, cietsirdīgākajiem un neētiskākajiem eksperimentiem ar dzīvnieka izmantošanu spiegošanā uzskatāms pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados ASV īstenotais projekts “Akustiskais kaķēns”.

Totāla izgāšanās

Ziņas par šo projektu ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) zinātnes un tehnoloģiju direktorāta arhīvā slepenībā turētas aptuveni 50 gadus. 2001. gadā, atsaucoties uz Informācijas brīvības aktu, to atklāšanu pieprasīja Nacionālās drošības arhīva Vašingtonā darbinieks Džefrijs Raičelsons.

Eksperimentā, kura nosaukums bija “Akustiskais kaķēns”, notika mēģinājumi kaķu organismos iestādīt dažādus vadiņus un mikrofonus, ar kuru palīdzību varētu izspiegot PSRS vēstniecību ēkas. Ar tā laika jaunākajām tehnoloģijām aprīkotajiem kaķiem būtu jānoklausās toreizējās PSRS amatpersonu sarunas, neuzkrītoši šiverējot pa parkiem, ēku logu palodzēm un atkritumu konteineriem.

Tiesa, visi eksperimenti kaķus pārveidot par staigājošiem kiborgiem cieta neveiksmes. Bijušais CIP darbinieks Viktors Marčeti britu laikrakstam “The Daily Telegraph” atzina, ka projekts “Akustiskais kaķēns” bija ļoti nežēlīgs. Eksperimentētāji uzšķērda kaķi, dzīvniekā ievietoja baterijas, raidītāju, mikrofonu un vadiņus. Viņi radīja reālu briesmoni. Eksperimentu laikā visu nemitīgi pārbaudīja, secinot, piemēram, to, ka, tiklīdz kaķim sāk gribēties ēst, tas vairs nespēj pildīt savus uzdevumus. Tāpēc dzīvniekā ievietoja īpašu ierīci, kas vienkārši atņēma ēstgribu. Aptuveni divus centimetrus lielo raidītāju ievietoja kaķa galvaskausā, mikrofonu – ausī, bet antenu – astē.

Vispirms eksperimentos pārbaudīja kaķu reakcija uz aprīkojumu, kā arī to spējas manevrēt ar ķermenī iestrādātu raidītāju, bateriju un antenu. Vairāku ASV autoru sagatavotajā grāmatā “Spiegu ģilde: CIP spiegošanas tehnoloģiju slepenā vēsture” stāstīts par kādu pelēku kaķeni, kas kļuva par sākotnējo izmēģinājuma objektu. “Neliels pūlis aģentu un inženieru noraudzījās, kā dzīvniekā ievieto visas ierīces. Viens audioinženieris, ieraugot dzīvnieka asinis, noģība. Taču ķirurģiskā operācija aptuveni pēc stundas beidzās veiksmīgi,” rakstīts grāmatā. Kad kaķene pamodās no anestēzijas, tai ļāva atpūsties. Taču nākamajās pārbaudēs tās uzvedība kļuva neadekvāta. Spītējot kaķenes sliktajai spējai orientēties apkārtējā vidē, ar vadiem sadiegtajam dzīvniekam lika kādā Vašingtonas parkā ierakstīt uz soliņa sēdošo divu vīriešu sarunu. Taču akustiskā kaķa problēmas ar koordināciju izrādījās pietiekami nopietnas. Tiklīdz amerikāņu izlūkdienesta aģenti izlaida dzīvnieku no sava autofurgona, to notrieca garāmbraucošs taksometrs…

Mēģinājumi izstrādāt vēlamo ilga piecus gadus, un šis neveiksmīgais projekts izmaksāja vismaz 20 miljonus dolāru. Taču, kā liecina arhīva dokumenti, par spīti neveiksmēm, CIP priekšnieki saviem zinātniekiem veltīja atzinīgus vārdus. Tiesa, ilgais laiks, ko ziņas par akustiskā kaķēna projektu pavadījušas slepenības plīvura aizsegā, liecina, ka CIP tomēr bija liels kauns gan par neveiksmi kopumā, gan cietsirdīgo izturēšanos pret dzīvniekiem, uzskata neatkarīgie pētnieki un vēsturnieki.

Zog dzīvnieku prātus

Dzīvnieku izmantošanai spiegošanā ir sena vēsture. Ziņu ievākšanai par ienaidnieku izmantoti vanagi, maitu lijas, baloži. Vēl gluži nesenā pagātnē īpaši naska uz dzīvnieku un putnu izmantošanu spiegošanā bija Izraēla. 2008. gadā Irāna apsūdzēja izraēliešus, ka viņi uz vienu no irāņu kodolreaktoriem nosūtījuši baložus, savukārt pirms diviem gadiem Saūda Arābija apgalvoja, ka notvērusi maitu liju, kas darbojusies Izraēlas izlūkdienesta “Mossad” uzdevumā.

Vēstures annāles glabā arī citas ziņas par eksperimentiem, kuros mēģināts dzīvas radības pārvērst spiegu robotos. ASV Aizsardzības projektu izpētes aģentūra savulaik esot interesējusies par veidiem, kā kaujas un izlūkošanas operācijās izmantot dzīvniekus. Ilgi par izlūku ieroču biedriem darbojušies suņi, taču arī citi dzīvnieki, attīstoties tehnoloģijām, pakļauti dažādiem eksperimentiem, kuros mēģināts tos aprīkot ar noklausīšanās ierīcēm.
ASV zinātnes vēsturniece Emīlija Antesa savā pētījumā norāda, ka ASV izlūkdienesti noklausīšanās ierīces centušies iemontēt arī kukaiņos. Viņa raksta, ka zinātnieki var radīt mazus lidojošus kiborgus un daudz ko citu. Inženieri, ģenētiķi un neirozinātnieki izstrādājuši mehānismus, kas spēj kontrolēt dzīvnieku prātus un tos izmantot dažādiem nolūkiem. Turklāt viņu instrumenti un tehnoloģijas kļūst aizvien lētākas un pieejamākas citiem cilvēkiem. Iespējams, kādu dienu mēs spēsim nozagt dzīvniekam viņa ķermeni.

Mūsdienās tehnoloģijas attīstījušās tiktāl, ka zinātnieki mēģina uzbūvēt spiegu robotus, nevis ar noklausīšanās ierīcēm aprīkot dzīvas būtnes. Britu laikraksts The Daily Mail norāda, ka jau sperti pirmie soļi ceļā uz datorizētu kukaiņu un putnu izveidi. Viens no šādiem modeļiem ir “Nano kolibri” – lidojošs robots, kura spārnu vēziens ir 15 centimetri un kurš gaisā var pavadīt vienpadsmit minūtes.

Pirms dažiem gadiem vairākos politiskajos sarīkojumos Ņujorkā un Vašingtonā to dalībnieki pamanīja virs savām galvām lidināmies neredzētus kukainīšus. ASV studente Vanesa Alarkone, kura tobrīd piedalījās kādā pretkara mītiņā, sarunā ar The Washington Post atcerējās, ka viens viņas paziņa uzsaucis: “Ak, mans Dievs, paskaties uz šiem!” Viņa paskatījusies un nav spējusi noticēt tam, ko redz. Virs galvas lidojušas robotiskas spāres, kas drīzāk atgādināja helikopterīšus. Tie noteikti neesot bijuši kukaiņi. Vēlāk ASV valdībai pārmeta, ka tā, izmantojot šādus spiegu robotus, izseko sankcionētus mītiņus. Tiesa, neviena ASV valdības iestāde nav sadūšojusies atzīt pat to, ka vispār notiek šādu robotu izveides darbi.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Absolūts loģikas trūkums pēdējā rindkopā atņem jebkuru ticamību pārējam rakstam.
    1. Mītiņus nerīko slepenībnā, to funkcija ir tieši pretēja – maksimāli publiski paust konkrētas personu grupas viedokli. Līdz ar to, kaut ko tur izspiegot ir absurdi.
    2. Katram ezītim, kas daudzmaz interesējas par tehnoloģijām, ir zināms, ka šādas lietiņas izstrādā desmitiem, ja ne simtiem laboratoriju visā pasaulē. Arī Latvijā. Pārsteigi var būt vienīgi kādi aptaurēti, aprobežoti humanitāriji, kam no tā visa “ņe bum-bum”.

Draugiem Facebook Twitter Google+