Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
31. oktobris, 2013
Drukāt

Kaligrāfija senāk, šodien un…

Foto - I. I. Liniņa - OzoliņaFoto - I. I. Liniņa - Ozoliņa

Misiņa bibliotēkā līdz 8. novembrim skatāma interesanta izstāde par tēmu, kas nav skarta nemaz vai reti, bet arī pieder pie mākslas, – kaligrāfija.

Svešvārdu vārdnīca mums skaidro, ka kaligrāfija ir māksla skaidri un skaisti rakstīt, bet kaligrāfs – cilvēks, kam ir skaidrs un skaists rokraksts. Vienkāršā valodā – glītrakstīšana, kuras pamatus vairāk vai mazāk mācījušies visi pirmo klašu skolēni. Vēl 80. gados bija skolās tāds atsevišķs mācību priekšmets. Tagad nav. Vai rokraksti tapuši skaistāki? To vislabāk zina tie, kuri sastāda mācību programmas.

Pirmie kaligrāfisko rak-stu paraugi izstādē ir no XIV gs. Tās ir senās baznīcas liturģijas grāmatas, līgumi, privilēģijas, valdnieku un bīskapu vēstules. Senās grāmatas rakstīja ar roku, sevišķi izceļot virsrakstus, teikumu vai atsevišķās nodaļas pirmos burtus. Šos burtus centās rakstīt sevišķi skaistus, lai lasītājs līdz ar to tekstam labāk pievērstu uzmanību. Grāmatas, pavēles u. c., lai tās tiražētu un būtu pieejamas vairākos eksemplāros, pārrakstīja. To darīja speciāli apmācīti cilvēki pārrakstītāji. Mūsu izpratnē pirmie kaligrāfi, jo tipogrāfijas senajos gadu simteņos vēl nebija. Vēlākos laikos kaligrāfiju izmanto dekoratīvajos tekstos: apsveikumos, goda diplomos u. c., darbā izceļot kaligrāfiski rakstītus teikuma pirmos burtos, tāpat vārdu, uzvārdu, amatu vai goda nosaukumu. Kaligrāfiju izmanto apsveikuma kartīšu, plakātu izveidē. Izstādē bagātīgi pārstāvētas 20. gs. 20. un 30. gadu Ziemassvētku, Līgo svētku, Lieldienu, kā arī vārda dienu un dzimšanas dienu apsveikuma kartītes, kur bez zīmējumiem attiecīgais teksts izpildīts kaligrāfiski. Meistarīgi darināti teksti ir arī plakātiem, jo izteiksmīgāk un pārliecinošāk tas izpildīts, jo labāk tas nesīs vajadzīgo efektu, kam šis plakāts domāts. Grāmatu iespiešanā kaligrāfiju izmantoja jau no tās pirmsākumiem, izceļot virsrakstus, nodaļu tekstu pirmos burtus. Tā tas bijis arī vecā Stendera sastādītajā “Ābecē”. Arī dažādu ražojumu etiķetēs tiek izmantoti uzraksti ar dažādu formu burtiem. Monogrammu izveide nav iedomājama bez iemaņām kaligrāfijā, un, jo skaistāka monogramma, jo tās autors bijis zinīgāks kaligrāfijas meistars. Izstādi rotā daudz vēsturisku dokumentu no bibliotēkas fondiem, starp tiem Triju Zvaigžņu ordeņa diploms (tagad uzraksti uz diploma datorrakstā), apsveikumi kultūras un sabiedriskajiem darbiniekiem u. c. Kur varēja šo skaisto rakstīšanu iemācīties? Vispirms pie veciem kaligrāfiem. Visvecākās ziņas par kaligrāfijas kursiem ir no 1913. gada. Un šogad mēs varam svinēt simt gadu jubileju, kopš notikuši pirmie kaligrāfijas mācīšanas kursi. Tajā pašā laikā izdotas vairākas mācību grāmatas, lai šo daiļo mākslu varētu apgūt patstāvīgi. Starp tām “Rakstīšanas metodika” (1928. g., Dukurs), “Kā iemācīties skaisti rakstīt” (1930. g., F. Jansons). Neatsverams palīgs kaligrāfiem ir grāmata “300 burtu veidi”. Lai labāk apgūtu glītrakstīšanu skolās, 1966. gadā tiek izdota grāmata “Rakstu paraugi glītrakstīšanā”. Izstādē uzskatāmi parādīti tie darba piederumi, kā veidojas šis skaistais raksts. Kādi ir bijuši latviešiem vērā ņemami kaligrāfijas meistari? Tie gandrīz visi bijuši profesionāli mākslinieki, kuri no gadījuma uz gadījuma veikuši kaligrāfijas darbus. Piemēram, Ansis Cīrulis, Jēkabs Bīne, Vilis Krūmiņš, Rihards Zariņš, Reinholds Kasparsons un daudzi citi. Saraksts nebūs pilnīgs, ja nepieminēsim pēc Otrā pasaules kara darbojušos izcilākos kaligrāfus – Kārli Cīruli, Jāni Pauļuku u. c. Etiķešu mākslas izkopšanā un rotāšanā ar kaligrāfiskiem uzrakstiem savu ieguldījumu devuši Artūrs Duburs, Imants Ozoliņš. Uz vecajām apsveikuma kartītēm bieži vien nav darba autora, tāpēc pazīt mākslinieku ar kaligrāfa māku ir pagrūti.

Kāds stāvoklis ir pašreiz? Vesela nodaļa izstādē veltīta mūsdienu kaligrāfijas mācīšanai. Lai gan visvarenā un iespēju bagātā datortehnika aizņem ar roku rakstīto teksta vietu, kaligrāfija tomēr vēl ir cieņā. Tā tiek mācīta dažādās mākslas skolās. Šo mācību iestāžu skolēnu darbus redzam izstādē. Ar kaligrāfijas mācīšanu nodarbojas arī Rīgas mākslas skola un Jura Sudņika studija. Pēc izstādītajiem darbiem varam spriest par mācīšanas pamatīgumu šajā skolā un studijā. Izstāde dod pilnīgu priekšstatu par kaligrāfiju kā mākslas sastāvdaļu, par kuru daļa izstādes apmeklētāju pirms tās apmeklēšanas maz ko zināja.

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+