Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
3. janvāris, 2014
Drukāt

Kaļiņingradā iet bojā Imanuela Kanta muižiņa (8)

Foto: chernyahovsk.suFoto: chernyahovsk.su

Krievijas Kaļiņingradas apgabala novadpētnieki ceļ trauksmi sakarā ar bijušās Judšenas (Judtschen – vāc.), mācītājmuižas likteni. Sarkano ķieģeļu ēka, kuras vārds saistās ar vācu klasiskās filozofijas pamatlicēja Imanuelu Kantu (1724 – 1804), ir pamesta un pārvērtusies graustā. Tajā pašā laikā ievērojamā Eiropas domātāja un apgaismības filozofa memoriālo vietu gandrīz ik dienu apmeklē vācu tūristi, kas “pieskaras ēkas sienām, nopūšas un aizbrauc”, vēsta Krievijas portāls “SmartNews”. Jāatzīmē, ka 12. februārī šogad apritēs 290 gadi kopš Kanta dzimšanas, bet 22. aprīlī 210. gadadiena kopš filozofa nāves.

Bijušās vācu Austrumprūsijas Judšena mūsdienās ir Krievijas Kaļiņingradas apgabala Čerņahovskas rajona Veselovka. Vietējie žurnālistiem stāsta, ka vienstāvīgās būves vienā spārnā agrāk dzīvojusi kāda māte ar dēlu, taču pagājušajā vasarā vēsturiskais nams palicis tukšs un kļuvis par klaidoņu mājvietu.

Tostarp kultūrvēsturnieki uzskata Judšenas mācītājmuižu par unikālu, jo Kants bijis slavens ar to, ka praktiski nekad nepametis dzimto Kēnigsbergu, tomēr minētajā muižā dzīvojis trīs gadus laikā no 1747. līdz 1751. gadam, kad strādāja par vietējā mācītāja ģimenes mājskolotāju. Visā bijušajā Austrumprūsijā patlaban ir tikai divi ar Kanta vārdu saistīti memoriālie objekti – filozofa kaps Kaļiņingradā un Judšenas muiža. Oficiāli kopš 2011. gada tā ir Kaļiniņgradas apgabala aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, taču tuvākajā laikā objektā nekādi darbi nav paredzēti. Daļai vietējo amatpersonu ir viedoklis, ka Judšena nemaz tik vērtīga neesot, jo 18. gadsimta būvē 19. gadsimtā noticis ugunsgrēks, pēc kura tā atjaunota, līdz ar to Kantu “atceroties” tikai ēkas pamati un atsevišķas sienu daļas. Muižas interjerā arī nav saglabājies nekas, kas būtu saistīts ar dižgaru. Turklāt būve esot privātīpašums.

Izcilākie Imanuela Kanta filozofiskie sacerējumi ir triloģija “Tīrā prāta kritika” (pirmizdevums Rīgā 1781. gadā), “Spriestspējas kritika” un “Praktiskā prāta kritika”.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Līdzīgā stāvoklī ir astronomiska observatorija, ko dibinājis Besselis un viņa kaps ar dzelsbetona plāksni. Labi, ka vietu vismaz vieta ir atpazīstama. Bijušo DDR Vācija līdz pat šodienai nevar atgriezt normālā dzīves ritmā. Daudzu vāciešu apziņa ir deformēta (vai kā patīk šodien teikt smadzenes izskalotas) tik tālu, ka viņi nastaļgē pēc padomju laikiem un berlīna mūri. Gandrīz kā tie latvieši, kas pie mums balso par SC.

  2. Tāda izskatīsies arī Latvija pēc SC uzvaras Saeimas vēlēšanās un tai sekojošās saimniekošanas valstī,kuras sekas būs vēl atlikušo latviešu emigrācija.Tad arī skaitīsies,ka sabiedrība būs pilnībā “saliedēta”uz krievvalodīgo okupantu kultūras bāzes.Šlesers un Bērziņš varēs ziņot par sekmīgu uzdevuma izpildi.Tikai žēl-ko pārdot vairs nekas nebūs palicis un tai sakarā -arī ko prihvatizēt arī nekā.Ātbrīvotājiem”arī te vairs nepatiks-būs jādodas “apgūt”jaunas teritorijas.

  3. Krievijas amatpersonām gan vajadzētu šo muižiņu atjaunot. Tas ir goda jautājums.

  4. Un tie urrrlas skaitās “eiropieši”?!

  5. liktens man bij lēmis 1980-82 valkāt pad-armijas kirzas zābakus Čerņahovskā (jeb vāc. – Insterburg). Tur varēja redzēt visā krāšņumā kādu “attīstību un labklājību” kādreiz plaukstošai zemei bija atnesuši “atbrīvotāji” – sabrukušas ēkas, aizauguši lauki un nolaistas lauku saimniecības – viensētas. Līdzās padomju saimniecības kūtīm uz lauka gulēja nosprāguši lopi…., obligātā dienesta karavīrus sūtīja novākt liesos un panīkušos kartupeļu laukus ar dakšām…

  6. Šo Krievijas apgabalu jau sen var izsvītrot no Eiropas kultūrvēsturiskās kartes. Tas nav tikai tradicionālais nihilisms pret Rietumu kultūru, varētu pat teikt – pret kultūru vispār. Tā ir apzināta attieksme, lai nākamajām paaudzēm tur nekas nebūtu kā atgādinājums saistāms ar Eiropu.

  7. Ko var gribēt no barbaru tautas! Pabraukājiet pa apgabalu un jūs redzēsiet ko var izdarīt ,,atbrīvotāji,, ar kādreiz kulturālu, plaukstošu, čaklu cilvēku zemi.

  8. būtu pēdējā krievu kara dalībnieks šeit pačurājis, gan atrestaurētu…

Draugiem Facebook Twitter Google+