Pasaulē
Baltija

Kaļiņingradas apgabalā mēģina atbrīvoties no lietuviešu valodas skolotājiem 16

Foto – Lita Krone

Lietuviešu valodas skolotāji, kas brauc uz Krievijas Kaļiņingradas apgabalu mācīt tur dzīvojošajiem lietuviešu bērniem dzimto valodu, pēdējo gadu laikā saskaras ar aizvien lielākām grūtībām, atzinuši Lietuvas Seima deputāti, paužot bažas, ka no šīm teritorijām, kur joprojām dzīvo daudz lietuviešu, tiek mēģināts izspiest lietuvisko identitāti, bet no skolām – lietuviešu valodas skolotājus.

“Situācija ir diezgan dīvaina. Skolotājiem vīzas vispār negrib piešķirt, ar lielām pūlēm tās izdodas saņemt, bet ne tādas, kā vajadzētu. Tiek piešķirta kultūras apmaiņas vīza, bet būtu vajadzīga darba vīza. Ja darba vīzas nav, strādāt nevar,” ziņu aģentūrai BNS sacījis parlamenta izglītības un zinātnes komitejas priekšsēdētājs, valdošās Zemnieku un zaļo savienības deputāts Eugenijs Jovaiša.

Pēc viņa teiktā, lietuviskuma izstumšana no Kaļiņingradas apgabala jūtama ne pirmo gadu, bet pēdējā laikā šī tendence kļuvusi īpaši izteikta.

“Mūs vispār cenšas izstumt no Karalauču novada, tur vairs nav nevienas skolas, kur tiktu mācīta lietuviešu valoda, palikušas tikai fakultatīvās nodarbības niecīgā apjomā, bet arī no tām mūs vedina atteikties. Lai arī gar Nemunu dzīvo visai daudz lietuviešu, tomēr situācija ir bēdīga. (…) Tuvojamies nulles līmenim,” piebildis deputāts.

Šī problēma pagājušajā nedēļā apspriesta kopīgā Seima kultūras komitejas un izglītības un zinātnes komitejas sēdē.

Lietuvas Izglītības un zinātnes ministrijas kanclers Toms Daukants un Lietuvas ģenerālkonsuls Kaļiņingradas apgabalā Oļegs Skinderskis apliecinājuši, ka skolotājiem no Lietuvas tur tiek piešķirtas tikai kultūras apmaiņas vīzas, kas viņiem neļauj strādāt pašiem, bet vienīgi konsultēt vietējos skolotājus, un arī šo vīzu saņemšanā aizvien biežāk nākas saskarties ar lielām grūtībām.

“Pagājušā mācību gada beigās biju pie [Kaļiņingradas apgabala] izglītības ministres, mēs runājāmies, taču varēja skaidri saprast, ka attieksme ir noraidoša un vienaldzīga, un to drīz apliecināja arī reālie darbi,” stāstījis ģenerālkonsuls.

Pēc viņa teiktā, uz Kaļiņingradas apgabala izglītības iestāžu vadītājiem tiek izdarīts spiediens, lai atturētu viņus sadarboties ar lietuviešu valodas skolotājiem. Kādas skolas direktors nesen izsaucis pie sevis ilggadēju skolotāju un aicinājis viņu izbeigt savu darbību, bet iemesls tā rīkoties bijis “vienas īpašas iestādes pārstāvja izdarītais spiediens”.

Kā pastāstījusi skolotāja Ona Druseikaite-Ruževičūte, kas Čerņahovskas bērnu un jauniešu centrā vadījusi fakultatīvās nodarbības lietuviešu valodā, viņa darba vīzu zaudējusi jau divas reizes.

“Šķērsojot robežu, mēs kļūstam par vīzu režīma pārkāpējiem. Braucam strādāt, bet faktiski drīkstam tikai konsultēt. Katrs mūsu solis tiek novērots, mums jāatskaitās dažādām amatpersonām,” viņa norādījusi.

Kristijona Donelaiša biedrības vadītājs Gintars Skamaročus pastāstījis, ka vietumis lietuviešu valodu skolās māca vietējie krievu tautības skolotāji, kuri paši to nepārzina pietiekami labi.

Kā atzinis Skinderskis, lai gan Kaļiņingradas apgabalā mīt vairāk nekā desmit tūkstoši lietuviešu izcelsmes cilvēku, tomēr, paturot prātā pašreizējās Lietuvas un Krievijas attiecības, patlaban tur būtu utopiski runāt par lietuviešu izglītību.

Pēc viņa teiktā, alternatīva varētu būt lietuviešu skola ar internātu, kas tiktu organizēta pie Lietuvas robežas, piemēram, Paģēģos.

Seima izglītības un zinātnes komitejas priekšsēdētājs tādu iespēju vērtējis kā reālu, bet pieļāvis, ka Kaļiņingradas apgabala lietuvieši vairīsies laist savus bērnus uz šādu skolu, baidoties no apkārtējo cilvēku attieksmes.

LA.lv