Mobilā versija
+4.5°C
Aleksandrs, Doloresa
Sestdiena, 18. novembris, 2017
21. oktobris, 2017
Drukāt

Kaljulaidas darbu prezidentes amatā igauņi vērtējot atzinīgi (2)

Kaljaulaide_Igaunijas_Prezidentura_9

Kersti Kaljulaida

Septiņi no desmit Igaunijas iedzīvotājiem atzinīgi vērtē prezidentes Kersti Kaljulaidas pirmā darba gada veikumu, liecina aptauja, ko pēc ziņu aģentūras BNS un laikraksta “Postimees” pasūtījuma veikusi socioloģisko pētījumu firma “Kantar Emor”.

72,5% no visiem aptaujātajiem uzskata, ka Kaljulaida ar valsts vadītājas pienākumiem tiek galā labi vai ļoti labi, tikmēr 27,5% viņas darbam devuši vērtējumu “slikti” vai “ļoti slikti”.

Lielākais atbalsts Kaljulaidai vērojams igauņu tautības respondentu un jauniešu vidū, bet visvairāk oponentu viņai ir starp opozīcijā esošās Konservatīvās tautas partijas (EKRE) atbalstītājiem – sliktu vai ļoti sliktu vērtējumu viņai izteikuši 51% šīs partijas piekritēju.

“Kantar Emor” pētījuma vadītājs Aivars Vogs, komentējot tā rezultātus, atgādinājis, ka 1992.gada maijā, kad par Igaunijas prezidentu kļuva Lennarts Meri, viņu sākotnēji atbalstīja tikai 32% respondentu, bet trīs gadus vēlāk atbalsts viņam sasniedza to līmeni, kāds pašlaik ir Kaljulaidai.
Igaunijas prezidenta amatā Kaljulaida stājās 2016.gada 10.oktobrī, nomainot tajā iepriekšējo valsts vadītāju Tomasu Hendriku Ilvesu.

Pērn oktobrī Kaljulaidas ievēlēšanu prezidenta amatā atbalstīja 73% respondenti. Līdzīgi reitingi amata pilnvaru sākumā bijuši iepriekšējiem Igaunijas prezidentiem Arnoldam Rītelam un Ilvesam attiecīgi 2001. un 2006.gada oktobrī – 74% un 71%.

Kā liecina socioloģisko pētījumu kompānijas “Turu-uuringute” veiktā aptauja par uzticēšanos Igaunijas valsts institūtiem, pagājušā gada oktobrī, tūlīt pēc stāšanās amatā, Kaljulaidai uzticējās 48% respondentu, bet šā gada martā – jau 66%. Jaunākais pētījums uzrādīja lielāku uzticēšanos arī premjerministram Jiri Ratasam un viņa valdībai.

Kā norādījis politikas komentētājs Ots Lumi, Kaljulaidai veicies arī ar to, ka Igaunija šobrīd pilda Eiropas Savienības prezidētājvalsts pienākumus, un Eiropas politika atbilst viņas kompetenču jomai. “Mediji viņai bijuši vēlīgi, un faktiski viņa nav devusi ieganstu uzbrukumiem, tomēr, atrodoties uzmanības centrā, viedokļi ar laiku nenovēršami polarizējas,” viņš spriedis.
Eksperts arī atgādinājis, ka pirms stāšanās prezidenta amatā Kaljulaida plašākai sabiedrībai tikpat kā nebija pazīstama, bet par prezidenti kļuva ar diezgan plašu politisko spēku atbalstu.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. vājonis jāsūta praktizēties…

  2. Kā mums gribētos sasniegt šādu vērtējumu par prezidentu…

Draugiem Facebook Twitter Google+