Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
7. oktobris, 2015
Drukāt

Kalkulators, kas mēra tavu ietekmi uz jūru (3)

Foto - Johanna Lampi/WWFFoto - Johanna Lampi/WWF

Kanalizācijas notekūdeņu un mēslojuma ieplūdināšanas rezultātā Baltijas jūra pamazām aizaug.

Vasaras mēneši ir tas laiks, kad Baltijas jūrai pievēršam vislielāko uzmanību – tā mūs priecē, veldzē un dāvina jūras veltes.

Taču tieši vasarās ikkatram iespējams novērot jūras ekoloģiskās problēmas – tostarp eitrofikāciju jeb pastiprinātu jūras aizaugšanu ar ūdensaugiem. Tās dēļ plašus jūras apgabalus smacē ziedošās aļģes, kas samazina ūdens caurredzamību un iznīcina sugas. Šo procesu ietekmē teju ikviens, kurš dzīvo Baltijas jūras reģionā. Tieši tādēļ Pasaules dabas fonds, sadarbojoties ar Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas vides un izglītības speciālistiem, ir izveidojis unikālu un inovatīvu rīku – Baltijas jūras kalkulatoru, kas ērti un saprotami ļauj izmērīt dzīvesveida ietekmi uz Baltijas jūru. Kalkulators pieejams visiem interesentiem Pasaules dabas fonda mājas lapā sadaļā “www.pdf.lv/jura”.

Baltijas jūras kalkulators veidots, lai palīdzētu izprast mājsaimniecību un katras individuālas izvēles ietekmi uz Baltijas jūras aiz­augšanu. Tāpat pēc tā aizpildīšanas kalkulators sniedz padomus, kas ļauj šo ietekmi mazināt. Jaunizveidotais rīks tapis, pateicoties programmas “NORDPLUS Horizontal” atbalstam, un tas ļauj ikvienam iedzīvotājam praktiski aprēķināt un padziļināti izprast to, kā tādas ikdienišķas lietas kā pārtikas, mājokļa vai transporta izvēle ietekmē Baltijas jūras veselību. Kalkulators šovasar jau tika demonstrēts dažādos publiskos pasākumos un cilvēkus nereti pārsteidza ar to, ka arī viņu pusdienu šķīvja saturs un lidojumu skaits gadā tiešā veidā ietekmē Baltijas jūras veselību.

Pēdējo simt gadu laikā Baltijas jūras unikālā ekosistēma kļuvusi par barības vielām pārsātinātu, eitrofu vidi. Galvenais iemesls tam ir organiskā piesārņojuma ieplūšana jūrā. Lielākā daļa šā piesārņojuma nāk no lauksaimniecības, satiksmes, rūpniecības, municipāliem notekūdeņiem un kuģošanas.

Aptuveni 80% visu barības vielu jūrā nonāk no darbībām uz sauszemes, ieskaitot kanalizācijas, rūpniecisko un mājsaimniecības notekūdeņu un lauksaimniecības mēslojuma iepludināšanu. Atlikušo daļu galvenokārt veido slāpekļa gāzes, kas rodas no fosilā kurināmā dedzināšanas – transporta, rūpniecības, elektrības ražošanas un apkures.kalkulators_9

Eitrofikācijas galvenie izraisītāji ir divas vielas – slāpeklis (N) un fosfors (P). Šobrīd Baltijas jūrā ir četras reizes vairāk slāpekļa un astoņas reizes vairāk fosfora nekā 90. gadu sākumā. Vairākums barības vielu Baltijas jūrā nonāk no piecām lielām upēm – Ņevas, Nemūnas, Daugavas, Vistulas un Oderas. Lai gan pēdējos gados Baltijas jūrā vērojama ieplūstošā barības vielu daudzuma samazināšanās, eitrofikācijas apjomi mainījušies maz.

Lai saprastu, ka katrs no mums veido šo statistiku un uzzinātu, kas tieši rada lielāko ietekmi uz Baltijas jūru, Pasaules dabas fonds aicina izmēģināt jauno kalkulatoru.

BEPS-logo
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. ka man mājā ir minerālmēslu rūpnīca un es
    pats kakāju minerālmēslus !
    No manis rodās piesārņojums, ka lietoju
    CITU VAINĪGO saražotus produktus, jo citu
    vnk nav …
    Vajag nevis CIK REIZES VAIRĀK, bet
    konkrētās mērvienībās konkrētā vietā !

  2. nemaz citādu, kā citu sagandētu produkciju
    “parasts mirstīgais” nevar nopirkt !

  3. ” … tavu ietekmi uz jūru … ”

    pārveļ no SLIMĀS galvas uz VESELO !
    Mana ietekme ir MINIMĀLA !

    Tie piecūkotāji ir SIMTU un TŪKSTOŠU hektāru
    “zemnieki” ar savām vājprātīgajām minerālmēslu
    un miglošanas līdzekļu DEVĀM !!!

    Ja devu pārsniedzējiem uzliktu 90% nodokli, būtu
    DUBULTS ieguvums:
    – nodoklis ;
    – samazināts jūras piesārņojums.

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +1.6
Alūksne -0.4
Daugavpils -0.8
Saldus +2
Liepāja +4.2
Jelgava +0
Ventspils +4.9
Limbaži +1
Madona -1
Rēzekne -1
Draugiem Facebook Twitter Google+