Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
11. aprīlis, 2014
Drukāt

16.marts – pretestības diena pašmāju gļēvlatvismam. Saruna ar mācītāju Kalmi (18)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Augšāmcelšanās draudzes mācītājs, teoloģijas doktors Guntis Kalme gadu pēc gada ir sacījis sprediķi 16. martā un piedalījies leģionāru gājienā pie Brīvības pieminekļa. Viņš, būdams vairāku grāmatu autors, Lutera akadēmijas mācībspēks, arī “LA” komentāru autors, vienmēr ir iestājies gan par kristīgajām, gan nacionālajām vērtībām. Ar Gunti Kalmi sarunājās žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Dace Kokareviča.

V. Krustiņš: – Kā kļuvāt par leģionāru mācītāju?


– Politrepresētie 1989. gadā mani lūdza būt par savu mācītāju. Izveidojās draudze. Starp represētajiem bija arī leģionāri. Mani sāka aicināt uz leģionāru, nacionālo partizānu pasākumiem. Manas ģimenes vēsturē vectēvs no mātes puses bija 19. divīzijas majora Ernesta Laumaņa komandētā bataljona rotas komandieris, par ko nonāca Vorkutas un Džezkazganas lēģeros. Otrs vectēvs bija Latvijas robežsargs un “sēdēja” Salaspilī no 1941. līdz 1944. gadam. Tāpēc man nav nekādas patikas ne pret vienu no okupantiem – ne komunistiem, ne nacistiem. Jā, vectēvs, kas bija leģionā, vācu laikā ir glābis kā latviešus, tā ebrejus no nacistu represijām.

– Tātad jūs arvien piedalāties leģionāru gājienos aiz pārliecības, tāpat kā ministrs Cilinskis, kuru Straujuma izmeta no valdības. Citus mācītājus amata tērpā tur neesmu redzējis.


– Arī citi mācītāji ir aicināti, ir piedalījušies un sacījuši uzrunas Domā un Lestenē. Katram mācītājam ir savas dotības, sava kalpošana, kurai Dievs viņu izredz; man acīmredzot nolikts kalpot šiem cilvēkiem. Uzskatu to par lielu godu.

– Šā gada notikumi ap leģiona gājienu bija savā ziņā summējoši. Līdz šim neviens varas pārstāvis nebija nokļuvis tādā situācijā kā Nacionālās apvienības ministrs, kuru izsvieda no valdības, vēl pirms viņš bija “apgrēkojies” – tikai par nodomu, nevis darīto. 


Tiek runāts, ka leģionāru jau ir palicis maz, un kaut kad gājiens pie pieminekļa beigsies, jo pēc gadiem nebūs vairs kam iet. Vai domājat, ka šie gājieni, piemiņas pasākumi turpināsies arī pēc tam, kad leģionāru fiziskās klātbūtnes vairs nebūs? 


Esmu pārliecināts, ka tie nevar beigties. Jo runa nav par vienu kauju, bet gan par militāras pretošanās faktu, ko šie gājieni atgādina.


– 11. novembris nav beidzies ar to, ka visi Brīvības cīņu dalībnieki ir aizgājuši mūžībā. 16. marts nebeigsies tieši tāpat, jo tā ir mūsu militāras uzvaras svinēšana. Precīzāk būtu teikt – tā bija 18. martā, bet pavēle kaujai tika dota 16. martā, taču svarīga ir arī iedibinātā tradīcija.

Būtiski ir tas, ka 16. marts tikai no piemiņas pasākuma spontāni ir kļuvis par tautas patriotisma pasākumu, par sava veida nacionālās pretestības dienu pašmāju gļēvlatvismam, neļaujot pārveidot Latviju par “gļēvlatviju” un vienlaikus arī par pretestības dienu Krievijas imperiālisma tīkojumiem.

– Tātad gājieni un citi piemiņas pasākumi turpināsies, un teikt, ka notiekošais ir tikai politiķu manevrs, lai “piesmērētos” vēlētājam, ir banalizēšana.


– Jā, tā ir trivializēšana un banalizēšana, lai diskreditētu patriotus, pierakstītu viņiem zemus motīvus, vēlēšanos gūt “pīāru”, ievērību un reitingu spodrināšanu. Neesmu to manījis daudzajiem jauniešiem, pusmūža cilvēkiem, kuri ar katru gadu sāk nākt arvien vairāk, un vecajiem cilvēkiem. Viņiem ir svarīgi apliecināt vērtības, kas veido mūs kā Latvijas pamatnāciju, tās valstsnāciju.

– Ļoti būtiski, ka esat pamanījis jauniešu klātbūtni. Daži stāsta, ka tā ir “veču lieta” un ka līdz ar viņiem iet tikai kādi pievilināti, politizēti jaunieši… Jūs domājat, ka tā ir apzināta savu senču mantojuma pārņemšana?


– Piedalīšanās zināmā mērā ir jaunatnes reakcija uz to, ka Latvijas oficiālajā vēstījumā ir patriotisko vērtību vakuums. Tā ir atbilde uz valdošās elites pieglaimošanos, piekāpšanos, gļēvumu. Te skaidri redzama spontānā vēlme apliecināt vērtības, kas mums tiek atņemtas, izviltas, noklusētas. Cilvēki ar garīgu instinktu tās meklē un arī atrod.

VISU INTERVIJU LASIET ŠEIT 

Pievienot komentāru

Komentāri (18)

  1. Pievienojos mācītāja Kalmes nostājai un viedoklim,
    bet mācītājs Valters Korālis, jūsmo par aizzilupes jaukumiem. Atklāti jau nesaka, bet viss ir slikti Latvijā, ES, NATO , ASV. Pavērojiet, cilvēcinš arī balansē uz likuma robežas. Faktiski ir jau iesaistījies pretvalstiskā darbībā. V. Korālis par godu 23. februārim jau 3 gadus pēc kārtas portalā draugiem.lv dižojas parādoties okupantu armijas formas tērpā. Vai tādi „mācītāji“ mums vajadzīgi???

  2. Es aicinu VISUS ministrus doties uz Domu un pēc tam pie Brīvības pieminekļa. Lai Straujuma paliek ministru mājā viena! 😀

  3. Kāpēc šie ministri 80-jos nenāca pie pieminekļa? Tagad baigie varoņi? Labak, lai panak, ka 9. maiju- Okupācijas dienu, nesvinetu. Lai rīko protesta mītinu pie okupacijas pieminekļa! 16 martu Listenē, lai piemin!

  4. Svarīgākais aiz visa ir patiesība un taisnība. Tās ir nepārtraukti kopjamas lietas. Katru gadu uz 16.martu vajadzētu izdot – jaunus pētījumus, atmiņas grāmatas, autentiskus dokumentus (atmiņas ir atstājuši arī vācieši), citu tautu radīto (maz zinām par somu karu, tikpat kā neko nezinām par igauņiem). Joprojām trūkst kvalitatīvu kaujas plānu. Daudzas interesantas grāmatas ir izdotas krievu valodā. Visu nevar nodrukāt, bet ir arī internets. Nevajag skatīties atrauti tikai uz leģiona vēsturi, bet plašākā kontekstā. Maz zinām par krieviem (kuriem Rīgā bija štābs un krievi ļoti aktīvi sadarbojās ar vāciešiem), tas nav izvērtēts. Nenorobežoties no holokausta problēmām. Lai arī Bunds bija lielākā sociaļistu partija Krievijā un ļoti stipra Latvijā, tikpat kā neko par to nezinām. Kur tas palika pēc 1905.g.? Kāda bija attieksme pret padomju okupāciju? Kā te iederas LCP un Čakste? Partizāņu kustība. Līdz šim okupantu un to 5.kolonnas darbība bijusi sadalīt un nomelnot pa vienam. Leģionam piepīt kara noziegumus, LCP pazemināt un nonievāt, latviešu tūkstošus (gk leģionārus) vācu kocentrācijas nometnēs nepieminēt, krievu kara noziedzniekus pasludināt par varoņiem (5 miljoni krievu sarkanarmiešu kara sākumā padevās gūstā, to apturēja tikai sagūstīto ģimeņu iznīcināšanas popularizēšana), atrauti skatīt vācu okupāciju no krievu okupācijas. To bija sākuši čekisti un tagad stafeti pārņēmuši Putina propagandisti un vēsturnieki kā hibrīdkaar sastāvdaļas.

  5. Kalmi par prezidentu.Cilvēks ar nacionālu stāju un arī izglītība atbilst.

  6. Pēc statistikas Latvijā 70000 vecpuiši dzīvo pie savām mātēm .No viņiem nekad neizveidos 7 kaujas spējīīgas divīzijas.Cik Latvijā ir bāreņi pie dzīviem vecākiem? A. Grūtups vienā intervijā ieteica atlasīt bāreņus un izveidot valsts finansētu kadetu korpusu , kas dotu patriotiski noskaņotus rūdītus kadrus valstij.

  7. Vēlreiz uz Volhovas purviem par Jauno Eiropas kārtību,jebšu Krimas atbrīvošanu?! Diezin vai šodienas “legālo narkotiku” apdullināto jaunatni izdosies, kā 1943.g. pēc Hitlera pavēles dibinātajā Latviešu SS-brīvprātīgo leģionā, pat piespiedu mobilizācijā iedzīt. Lai tie “melnsvārči” paši nomaina krustus pret šmaiseriem,lai paši dodas uz krievu skolām DDD īstenot…..

  8. “Iznāk tā, ka upurim, kurš jau reiz ir cietis, ir jātiek pazemotam vēl un vēl, un vēl. Mums savā sabiedrībā jāintegrē okupanti vai viņu pēcteči. Vai līdzīgu priekšlikumu kāds varētu izteikt Izraēlas ebrejiem, ka viņiem būtu jāintegrē nacisti?” – zelta vārdi! Labi, ka mums vēl ir tādi mācītāji, kas spēj lietas saukt īstajos vārdos! No varnešiem jau to nesagaidīt, un nesagaidīt, ka varneši sāks pildīt Saeimas 1996. gada deklarācijā noteikto par okupācijas seku likvidēšanu.

  9. 100% atbalstu, cienu un pievienojos šai mācītāja Kalmes nostājai un viedoklim.

  10. kangari – lata slepkavas – jāpadzen! Vienotības kalnietes un dombrovskis būvinspekcijas likvidētājs) – jāpadzen. NA kangari arī r lata slepkavas. Ko likt vietā?

    Eiroskeptiķis Normunds Grostiņš ir iesniedzis Saeimā 13 400 manabalss parakstu par PVN samazināšanu pārtikai. Vārds saeimas deputātiem. Un – Grostiņu uz Eiroparlamentu!

    • Kas Tu par tautu? Ja nav drosmes pateikt savu vārdu, tad neaizsedzies ar nosaukumiem, kuri Tev nemaz neder. Ja domā ka visi kas nemācās var sevi saukt par tautu, tad Tu dziļi maldies. Ekonomika ir jāmācās, nevis jāvāc paraksti. Tādi Grostiņi jau ir bijuši par deputātiem. Kaut vai Kāposts, kurš ar savu darbību paralizēja Vidzemes šoseju, bija visszinošs un visu varošs, bet Saeimā bija zemāks par zāli un klusāks par pelīti

  11. Būtu labāk, ja b ūtu vīri nevien ar nacionālu stāju, bet arī ar smadzenēm.Nedarīt muļķības – vai tas ir gļēvums? Ja tu esi pret sarkano okupāciju, tad kāpēc godini brūno okupāciju? Ar ko brūnie labāki par sarkanajiem? Riebjas stulbeņi, kas uzdodas par patriotiem.

    • Kurā teikumā tu redzi brūnā mēra slavināšanu ? Man riebjas tādi Dimā “varoņi” , kuri izliekas par gudreļiem .

  12. Kamēr civilokupantus nesauks par civilokupantiem un valdība nestrādās lai viņi Latviju atstātu šeit nebūs ne miera ne labklājības. Prieks, ka mums tomēr ir tādi vīri kā Guntis Kalme un Edvīns Šnore. Vīri ar nacionālu stāju un atklātu valodu. Tas dod cerību.

Draugiem Facebook Twitter Google+