Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
14. novembris, 2012
Drukāt

Kalniete: EP negrasās atkāpties no savām pozīcijām

Foto - LETAFoto - LETA

Eiropas Parlaments (EP), atsakoties no sarunām par Eiropas Savienības (ES) nākamā gada budžetu, sūtīja ļoti svarīgu vēsti, ka negrasās atkāpties no savām pozīcijām. Tā savukārt ir ļoti vajadzīga Latvijas pozīcijai, aģentūrai LETA sacīja Eiropas Parlamenta deputāte no Latvijas Sandra Kalniete (V).

EP esot ieinteresēts, lai ES budžets nākamgad netiktu samazināts par deviņiem miljardiem eiro (sešiem miljardiem latu), jo šāds samazinājums nozīmētu, ka nebūtu iespējams izpildīt tās saistības, ko Eiropas Komisija ir uzņēmusies saistībā ar dažādām programmām. Finansējuma samazinājums nozīmētu, ka saistības netiks pildītas.

Kā norāda Kalniete, tās valstis, kas uzstāj uz finansējuma samazinājumu, uzskata, ka finansējums ir jāatrod no pārpalikumiem citās programmās. Politiķe skaidroja, ka “pārpalikumi īsti neesot pārpalikumi, jo tas ir finansējums, kas varētu pāriet uz 2014.gadu, dažādos projektos jau ir iekļauts”.

“EP stāv tuvāk vēlētājiem un ir ieinteresēts, lai ES budžets arī nākamajā periodā būtu tāds, lai varētu izpildīt tās nākotnes ieceres, kādas ES ir, – vai tas attiektos uz pētniecību, vai citu jomu,” sacīja politiķe.

Viņa atceras, ka līdzīgs sarunu scenārijs bija pagājušajā gadā, kad tika lemts par ES šā gada budžetu. Tomēr pēdējā sarunu stundā tika panākta vienošanās. Tāpēc viņa prognozē, ka arī šogad notiks līdzīgi un tiks panākta vienošanās.

Politiķe skaidroja, ka jebkurām sarunām vienmēr ir vairākas stadijas, kur viena no tām ir interešu pušu maksimālās pozīcijas definēšana. Pēc tam sākas reālās sarunas par kompromisu, jo katram sarunu dalībniekam ir jāsaņem kaut kas, kas viņam ir vitāli svarīgs. “Es domāju, ka līdz gada beigām vēl ir iespējama vienošanās ar EP. Es ceru, ka kompromisa gars, kas valda ES, uzvarēs šajā gadījumā,” sacīja Kalniete.

Tomēr viņu pašu personiski vairāk interesējot ES daudzgadu finanšu perspektīva un tas, kādi priekšlikumi tiks izteikti saistībā ar šī budžeta samazinājumu. Viņa prognozē, ka nākamais priekšlikums varētu būt samazinājums par 75 miljardiem eiro, kas Latvijai ir ļoti neizdevīgi, jo līdz ar to palielināsies arī finansējuma samazinājums kopējai lauksaimniecības politikai.

Jau ziņots, ka otrdien paredzētās sarunas par ES nākamā gada budžetu ir izgāzušās, jo EP atteicās sēsties pie sarunu galda ar dalībvalstu pārstāvjiem, kuri atsakās segt virkni šī gada izdevumu.

Konflikta pamatā ir deviņu miljardu iztrūkums šī gada budžetā, kuru radījuši tēriņi studentu apmaiņas programmai “Erasmus”, pētniecības fondiem, humānajai palīdzībai un lauku reģionu attīstībai. Vienīgais, par ko līdz šim izdevies panākt vienošanos, ir 670 miljoni eiro (470 miljoni latu), kas paredzēti kompensācijām, kuras izmaksājamas Itālijas zemestrīces upuriem.

Saspīlējumu pirms nākamnedēļ gaidāmā ES samita vairo arī domstarpības starp bagātajām un relatīvi nabadzīgākajām bloka dalībvalstīm jautājumā par ES ilgtermiņa budžetu laika posmam no 2014. līdz 2020.gadam.

Paziņojumā, kas tika izplatīts tikai trīs stundas pirms ES dalībvalstu finanšu ministru tikšanās, EP atteicās sanāksmē piedalīties, jo nacionālās valdības liedzot būtisku finansējumu Eiropas trūcīgajiem un atsakoties pildīt savas saistības.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+