Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
5. februāris, 2013
Drukāt

Kalniete: Sarunas par daudzgadu budžetu norit lielā slepenībā

Foto - LETAFoto - LETA

Sarunas par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam pirms šonedēļ gaidāmās Eiropadomes norit lielā slepenībā, aģentūrai LETA norādīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (V).

“Sarunas pēdējās nedēļās tiek aizvadītas lielā slepenībā. Četras valstis – Vācija, Francija, Lielbritānija un Polija – mēģina pirms Padomes savstarpēji vienoties par ES budžetu, kamēr pārējās dalībvalstis katra koncentrējas uz savu interešu nodrošināšanu,” sacīja Kalniete.

Viņa bilst: jo tuvāk nāk ES līderu sanāksme, jo lielāks ir spiediens vienošanos panākt. “Visi apzinās, ka, lai arī vienošanās nebūs pilnībā apmierinoša, tomēr būs labāka nekā lēmuma nepieņemšana. Turklāt ir atlicis pavisam maz laika līdz 2014.gadam, kad budžetam jāstājas spēkā, un ir nepieciešami vairāki mēneši, lai tiktu izstrādāti tā ieviešanas noteikumi,” situāciju skaidro Kalniete.

Deputāte uzskata, ka Latvijas interesēs ir pēc iespējas ātrāka un pilnvērtīgāka budžeta pieņemšana, kurā būtu atvēlēti pienācīgi līdzekļi Eiropas lauksaimniecības un kohēzijas politikām. “Pirmkārt, tas mums ļautu prognozēt, kādi finanšu līdzekļi būs pieejami no 2014.gada. Otrkārt, tas mums ļautu koncentrēties uz sarunām par Latvijas pievienošanos eirozonai.”

Kalniete atgādina, ka sarunas ir ļoti sarežģītas, jo jāvienojas 27 dalībvalstīm un EP, kas ir skaidri licis noprast, ka neapstiprinās budžetu mazāku par 970 miljardiem eiro (682 miljardiem latu). Pagājušajā nedēļā Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas priekšsēdētājs Žozefs Dauls Kalnietei apliecinājis, ka politiskās grupas EP ir gatavas bloķēt budžeta pieņemšanu. Lai deputātus pasargātu no nacionālo partiju kritikas, ETP un sociālisti rosinājuši aizklāto balsojumu par budžetu. Savukārt EP prezidents Martins Šulcs brīdinājis dalībvalstis, ka “ar katru nākamo samazināto miljardu mēs zaudējam EP dažas balsis”.

LETA jau ziņoja, ka nākamā ES Padomes sanāksme, kurā bloka līderi mēģinās vienoties par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam, notiks no 7.februāra līdz 8.februārim. Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs sasaucis jau otro ES līderu sanāksmi par nākamo septiņu gadu budžetu, jo pērnā gada novembrī speciāli sasauktajā sanāksmē vienošanos neizdevās panākt.

Daļa dalībvalstu, tostarp Vācija, Nīderlande un Lielbritānija, vēlas mazināt ES nākamo septiņu gadu budžetu vēl vairāk, nekā to novembra samitā piedāvāja ES prezidents. Van Rompejs nāca klajā ar priekšlikumu noteikt 2014.-2020.gadam budžetam 973 miljardu eiro (683,83 miljardu latu) lielus izdevumu griestus. Prognozes liecina, ka ES nākamo septiņu gadu budžets tiks mazināts vēl vairāk, un tiek pieļauts, ka tas varētu notikt uz zinātnes un pētniecības, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility (CEF)), kopīgās ārpolitikas un Latvijas komisāra Andra Piebalga pārraudzītās attīstības sadarbības jomas rēķina.

Pēdējā van Rompeja piedāvājumā daudzgadu budžetam bija paredzēts, ka līdz 2020.gadam Latvijas lauksaimnieki sasniegtu 196 eiro (138 latu) lielus platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa. Savukārt kohēzijas maksājumu griesti Latvijai tiek piedāvāti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Latvija lauksaimnieki vēlas tiešmaksājumus 80% apmērā no ES vidējā līmeņa saņemt jau no 2014.gada, bet līdzekļus kohēzijai Latvija vēlas saglabāt vismaz esošajā līmenī – 2,9% no IKP.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+