Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
18. februāris, 2015
Drukāt

Kalnmeiers gatavs kandidēt uz otru termiņu ģenerālprokurora amatā (2)

Foto: LETAFoto: LETA

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers šodien prokuratūras gada pārskata sanāksmē atzina, ka būtu gatavs kandidēt uz otru termiņu ģenerālprokurora amatā.

Kā šodien izteicās Kalnmeiers, pats viņš sevi kā fiziska persona atbildīgajam amatam nepieteiks, savukārt Ģenerālprokurora padomei viņš ir gatavs ļaut to darīt, proti, ja Ģenerālprokurora padome šodien viņa kandidatūru izvirzīs, viņš tam piekristu.

Ģenerālprokurora padome uz sēdi pulcēsies šodien pēcpusdienā, līdz ar to lēmums par virzāmo kandidātu būs zināms jau šodien.

Likums paredz, ka ģenerālprokuroru pēc Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja priekšlikuma, kas saskaņots ar Tieslietu padomi, amatā uz pieciem gadiem ieceļ Saeima. Augstākās tiesas priekšsēdētājam savus ierosinājumus par ģenerālprokurora amata kandidātu var izteikt Ģenerālprokurora padome, Augstākās tiesas plēnums, tiesnešu vai prokuroru profesionālās biedrības, kā arī fiziskā persona, piesakot savu kandidatūru.

AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs pirms mēneša aģentūrai LETA sacīja, ka ir apmierināts ar Kalnmeiera darbu ģenerālprokurora amatā. Profesionāli Kalnmeiers veiksmīgi tiekot galā ar saviem pienākumiem un Bičkovičam nav nācies dzirdēt pārmetumus vai aizdomas par Kalnmeiera neobjektivitāti. “Viņš ir profesionālis, kas pilda savus pienākumus atbilstoši likumam. Manuprāt, mēs neredzam viņa ietekmējamību,” pauda AT priekšsēdētājs un atgādināja, ka Kalnmeieram nācās “izvest” savu iestādi cauri krīzes gadiem.

Bičkovičs uzsvēra, ka likums “Par prokuratūru” ir krietni atvieglojis viņa uzdevumu, jo tagad ir paredzētas sava veida konsultācijas – AT priekšsēdētājam pirms lēmuma pieņemšanas ir tiesības uzklausīt gan AT plēnumu, gan pašu prokuroru viedokli. “Es to noteikti izmantošu,” uzvēra Bičkovičs.

Parlaments Kalnmeieru ģenerālprokurora amatā apstiprināja 2010.gada 12.jūlijā, pēc tam kad amatā uz trešo pilnvaru termiņu neizdevās pārvēlēt Jāni Maizīti.
Kalnmeiers ir dzimis 1960.gadā Ventspils pusē. 1987.gadā viņš tika beidzis Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti, bet 2004.gadā Latvijas Universitātes Juridiskā fakultātē ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē.

Darbu prokuratūrā Kalnmeiers sācis vēl padomju gados. No 1987. līdz 1993.gadam viņš sākotnēji bijis izmeklētājs Rīgas pilsētas Kirova rajona prokuratūrā, vēlāk nokļuvis prokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas pārvaldē, kur kāpis pa karjeras kāpnēm, sākot no izmeklētāja līdz pārvaldes priekšnieka amatam.

Tomēr darbu prokuratūrā Kalnmeiers pameta, lai 1993.gadā sāktu strādāt par juristu “Parex bankā”, bet no 1994. līdz 2000.gadam praktizētu kā advokāts. Prokuratūrā Kalnmeiers atgriezās 2000.gadā, kad vispirms kļuva par Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokuroru, bet tajā pašā gadā kļuva par Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokuroru, šajā
amatā pavadot desmit gadus.

Kalnmeiera valsts amatpersonas deklarācija par 2013.gadu liecina, ka prokuratūrā viņš nopelnījis 32 036 latus jeb aptuveni 45 500 eiro. Pirms gada Kalnmeiers dažādos finanšu instrumentos bija uzkrājis aptuveni 52 000 eiro. Viņam piederēja dzīvoklis Ugālē, kā arī divas automašīnas – 2008.gadā ražota “Toyota Corolla Verso” un 1997.gadā ražota automašīna “VAZ-2121”. Ģenerālprokuroram nebija deklarācijā uzrādāmu parādsaistību, kā arī viņš nevienam nebija izsniedzis aizdevumus. Amatpersonas deklarāciju par aizvadīto gadu Kalnmeiers vēl nav iesniedzis.

Par ģenerālprokuroru var iecelt 40 gadu vecumu sasniegušu personu, kura ne mazāk kā piecus gadus strādājusi Satversmes tiesas tiesneša, Augstākās tiesas tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā vai ne mazāk kā desmit gadus strādājusi apgabaltiesas tiesneša, virsprokurora, tiesas apgabala prokuratūras vai Ģenerālprokuratūras prokurora amatā.

Ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms ģenerālprokurora pilnvaru izbeigšanās Augstākās tiesas priekšsēdētājam savus ierosinājumus par ģenerālprokurora amata kandidātu var izteikt Ģenerālprokurora padome, Augstākās tiesas plēnums, tiesnešu vai prokuroru profesionālās biedrības, kā arī fiziskā persona, piesakot savu kandidatūru.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs priekšlikumu par ģenerālprokurora iecelšanu amatā iesniedz Saeimai ne vēlāk kā divus mēnešus pirms ģenerālprokurora pilnvaru termiņa beigām. Ja Saeima Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikumu noraida, Augstākās tiesas priekšsēdētājs jaunu priekšlikumu par ģenerālprokurora iecelšanu amatā Saeimai iesniedz ne vēlāk kā divus mēnešus pēc iepriekšējā priekšlikuma noraidīšanas dienas.

Viena un tā pati persona var būt par ģenerālprokuroru ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Abi ar Bičkoviču turpinās turēt beztiesiskuma meku!

  2. Visi viņi ir gatavi mūs aplaimot ne tikai uz nākošo termiņu vien. Daudzi labprāt nodotu savu amatu mantojumā,

Draugiem Facebook Twitter Google+