Kalnmeiers sīkāk pastāsta, kāpēc Pētersone-Godmane nedabūja pielaidi 11
Šonedēļ Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāres amatu atstājusī Ilze Pētersone-Godmane ir “ļoti lojāla” Latvijas valstij, uzskata ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, taču neesot iespējams garantēt, ka šī situācija nemainīsies, ja ārvalstu specdienestu rīcībā nonāks kādi fakti, ar kuriem tie varēs mēģināt ietekmēt Pētersoni-Godmani.
Kā šorīt intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam “Rīta panorāma” uzsvēra Kalnmeiers, sabiedrībai ir pārāk maz informācijas par to, uz kādiem apsvērumiem balstoties, personai tiek piešķirta vai anulēta pielaide valsts noslēpumam. Procesā par pielaides piešķiršanu vai anulēšanu netiek vērtēta personas vaina vai uzticamība, bet gan ietekmējamības riski, kuriem tā pakļauta, uzsvēra ģenerālprokurors.
Salīdzinājumam viņš skaidroja, ka kriminālprocesā jebkuras šaubas tiek vērtētas par labu apsūdzētajam, bet procesā par pielaides valsts noslēpumam piešķiršanu vai nepiešķiršanu jebkuras šaubas tiek vērtētas par sliktu personai, par kuru notiek pārbaude.
Jautāts, vai tādā gadījumā var uzskatīt, ka Pētersones-Godmanes “mugurkauls” kādā brīdī vairs varētu nebūt pietiekami stiprs, lai turētos pretim valsts noslēpuma izpaušanai, Kalnmeiers atbildēja, ka neviens nevar prognozēt, “cik ilgi tas mugurkauls būs stiprs”.
Satversmes aizsardzības birojs (SAB) atteicās pagarināt pielaidi valsts noslēpumam ilggadējai IeM valsts sekretārei Pētersonei-Godmanei, tāpēc viņa šonedēļ atstāja amatu. Tagad IeM valsts sekretāra pienākumus pilda ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dimitrijs Trofimovs.
Pētersone-Godmane aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja, ka amats atstāts “pēc abpusējas vienošanās”.
Viņa atzina, ka SAB ir atteicies pagarināt viņai pielaidi valsts noslēpumam, viņa pārsūdzējusi SAB lēmumu ģenerālprokuroram, taču ģenerālprokurors biroja lēmumu atstājis spēkā.
Lēmuma saturu viņa komentēt nevarot. “Es, protams, respektēju SAB lēmumu, taču izsaku nožēlu, ka mans 20 gadus ilgais darbs iekšlietu sistēmā ir tā novērtēts. Turklāt šajā laikā neesmu disciplināri sodīta,” uzsvēra Pētersone-Godmane.
Pētersone-Godmane IeM valsts sekretāres amatu ieņēma no 2009.gada, savukārt iekšlietu sistēmā strādāja no 1998.gada. Savā 20 gadus ilgajā darbā Pētersone-Godmane ir apbalvota ar Valsts apbalvojumu – Atzinības krustu, Ministru kabineta un Ministru prezidenta pateicībām, kā arī vairāk nekā 20 augstākajiem tiesībaizsardzības un drošības iestāžu apbalvojumiem un personīgo ieroci.
LTV iepriekš pieļāva, ka Pētersonei-Godmanei problēmas ar pielaidi valsts noslēpumam varētu būt radušās, jo viņa pārāk cieši draudzējoties ar energokompānijas “Itera Latvija” vadītāju Juri Savicki, piemēram, viņa esot viesojusies Savicka dzimšanas dienas svinībās Horvātijā. Pats Savickis apšaubījis, vai tiešām runāšana ar viņu varētu būt pamats pielaides neatjaunošanai.
