Latvijā
Kriminālziņas

Kalpone par tūkstoti mēnesī? Nekustamā īpašuma tiesu lietas atklāj savdabīgu krāpniecību 16

Foto – Shutterstock

Šogad vairākkārt esmu rakstījis par viltus īrnieku problēmu – gadījumiem, kad banka, cits kreditors vai tiesu izpildītājs ierodas pārņemt mājokli, bet tur pēkšņi atrodas īrnieks cerībā pēc iespējas ilgāk noturēt mājokli bijušā īpašnieka rīcībā vai pat šantažēt banku vai jauno īpašnieku, pieprasot atkāpšanās naudu. Pētot šos gadījumus, kuri agri vai vēlu ja ne citādi, tad tiesvedības ceļā, beidzas ar krāpnieku zaudējumu, atklājās vēl viens paņēmiens, kā bijušajiem īpašniekiem mēģināt gūt labumu no atņemtā mājokļa. Un te dažos gadījumos krāpniekiem ir veicies.

“Nabaga kalpones”

2013. gads. Jūrmala. Dzīvoklis Bulduru prospektā 15. Pie zvērināta tiesu izpildītāja Kaspara Selecka, kurš gatavo dokumentus šā mājokļa pārņemšanai par labu jaunajam īpašniekam, ierodas Kristīne Krēsliņa un Ļana Stankeviča, kuras paziņo, ka dzīvokļa bijusī īpašniece Ludmila Vasiļčuka katrai par dzīvokļa apsaimniekošanu palikusi parādā 61 600 latus. To abas dāmas apliecina ar tiesas lēmumiem. Stankeviča uzrāda Rīgas pilsētas Vid­zemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses L. Liepiņas 2013. gada 4. aprīļa lēmumu, bet Krēsliņa par tieši tādu pašu summu – tās pašas tiesas tiesneses A. Rudzišas 17. aprīļa lēmumu.

“Tiesu izpildītājs saprata, ka tā ir krāpšana, un paziņoja mums. Par to pateicām Valsts policijai, vērsāmies tiesā un nekāda parāda izmaksa nenotika. Papētījām tos darba līgumus, kas it kā slēgti 2005. gadā, un mums sanāca, ka katra dāma par mājokļa uzkopšanu mēnesī tikusi nolīgta par aptuveni 700 latiem vai, tagad pārrēķinot eiro, aptuveni 1000 eiro. Sanācis, ka tā nu viņas gadiem vergoja par šo milzīgo summu, bet reāli neko nesaņēma – kā saka, strādāja uz parāda. Kad Vasiļčukai dzīvokli atņēma, tad kalpones it kā saprata, ka jārīkojas, lai nepaliktu bez algas. Un arī Civilprocesa likums šādu iespēju paredz. Tā 628. pants nosaka, ka ar ķīlu apgrūtināta nekustamā īpašuma pārdošanā saņemto naudu vispirms sedzami sprieduma izpildes izdevumi, bet pēc tam uzreiz to darbinieku prasījumi par darba algu izmaksu, kas saistīti ar nekustamā īpašuma uzturēšanu. Tikai pēc tam nāk visi citi prasījumi,” man stāsta konkrētā mājokļa kreditora AS “Reverta” drošības direkcijas vadītājs Uldis Dzenītis, kurš nevaino tiesneses, kuras noticējušas šim acīmredzami neeksistējušam parādam. Jo likums nosaka, ka gadījumos, kad parādnieks aiziet uz tiesu kopā ar to, kam ir parādā, un abi atzīst parāda esamību, tiesa to automātiski apstiprina un nevērtē pierādījumus (2013. gada beigās gan tika nolemts noteikt limitu 15 000 eiro šādiem automātiskiem tiesas spriedumiem – sk. uzziņu). Konkrētajā gadījumā tikai nupat 12. decembrī Rīgas apgabaltiesa atzina kalpoņu darba līgumus par spēkā neesošiem, bet viena cita tiesāšanās krimināllietā vēl turpinās. Pret saimnieci un abām kalponēm ierosināta krimināllieta par krāpšanu organizētā grupā ar iepriekšēju vienošanos un dokumentu viltošanu, kas draud pat ar cietumsodu. 22. novembrī paredzētā tiesas sēde tika atcelta, nākamā notiks pavasarī.

Ar Vasiļčuku un viņas kalponēm sazināties neizdevās. Cik man zināms, Vasiļčuka ir Krievijas pilsone, dzīvo Rīgā, Ķengaragā, savu vainu neatzīst un apsūdzībai nepiekrīt.

Vērtēt nedrīkst, bet apšaubīt un ziņot – drīkst

Toties šo gadījumu atcerējās nu jau bijušais tiesu izpildītājs K. Seleckis. “No vienas puses, ir tiesas lēmumi un man kā tiesu izpildītājam nemaz nav tiesību tos apšaubīt, no otras puses – ja parādās kaut kādi lieli brīnumi, neviens jau nevar liegt par to informēt… Pat neatceros, es vai “Reverta” ziņoja policijai, bet jebkurā gadījumā “Reverta” bija ļoti aktīva un nevēlējās, lai tiktu maksāta tā darba alga. Un policija aizliedza izmaksāt naudu, kamēr notiek tiesvedība,” stāsta K. Seleckis. Viņa praksē no vairākiem simtiem gadījumu, kad nācies sadalīt naudu, bijuši kādi seši gadījumi, kad figurējuši darba līgumi. Īsti vai neīsti – tā esot tiesas kompetence.

Viens tāds šaubīgs gadījums viņam bijis SEB bankas sakarā, bet tā neesot tiesvedību uzsākusi. Šo lietu nevēlējās sīkāk komentēt ne tiesu izpildītājs (to liedzot konfidencialitāte), ne pati banka. Savukārt citā gadījumā, kurā iesaistīta “Swedbank”, tā iesūdzējusi tiesā pašu tiesu izpildītāju par to, ka tas izmaksājis darbiniekiem algu. Savukārt K. Seleckis iesūdzējis tiesā darba algu saņēmējus, lai tie atdod viņa izmaksāto algu, pamatojoties uz to, ka civiltiesa atcēlusi viņa kā tiesu izpildītāja aprēķinus. Tiesvedība šajā lietā sākšoties nākamgad.

“Vienā dienā, 2012. gada 13. janvārī, viena tiesa taisa divus lēmumus par labu divām personām par nesamaksātās darba algas – kopā 92 585,50 latiem – piedziņu no vienas personas – SIA “NV Nami” – par viena un tā paša darba darīšanu, proti, divu mazu dzīvokļu “uzturēšanu”. Šie 45 un 46 m2 dzīvokļi atrodas Rīgā, Stabu ielā 33. Tiesas izpildītāju nemulsina prasīto summu acīmredzamā nesakritība ar saprātīgiem pieņēmumiem par to, cik liela varētu būt darba alga par, piemēram, maza dzīvokļa uzturēšanu Rīgā, vai arī cik ilgu laiku būtu jāstrādā, vispār nesaņemot darba algu, lai izveidotos darba algas parāds, piemēram, 46 tūkstoši latu vienam cilvēkam? Kā tas vispār ir reāli iespējams?” jautā “Swedbank” pārstāve Kristīne Jakubovska.

K. Seleckis dzīvokļus pārdevis, iegūto naudu iedalījis savu izdevumu segšanai, bet atlikušo daļu pārskaitījis diviem kungiem – dzīvokļu uzturētājiem. Tiesu izpildītājs pārdevis arī citus “NV Nami” dzīvokļus, no kuriem iegūto naudu arī pārskaitījis šiem kalpiem – kopā 88 957,52 latus. K. Seleckis neuzskatījis par vajadzīgu par šādu naudas pārskaitījumu informēt hipotekāro kreditoru, kura prasījums ir nodrošināts ar pārdoto īpašumu hipotēku. Līdz ar to ne hipotekārajam kreditoram, kuram par labu ir nostiprināta pirmā hipotēka uz visiem pārdotajiem dzīvokļiem, ne arī Rīgas domes Pašvaldību ieņēmumu pārvaldei no pārdotajiem ieņēmumiem netika pārskaitīta nekāda summa, skaidro “Swedbank”.

K. Seleckis gan apgalvo, ka “Swedbank” bija nosūtījis savus aprēķinus, kurus tā desmit dienu laikā līdzīgi kā “Reverta” varējusi apstrīdēt.

Šādu gadījumu esot nedaudz

Ne Tieslietu ministrija, ne Ģenerālprokuratūra, ne Augstākā tiesa nav apkopojusi datus, cik šādu un līdzīgu aizdomīgu gadījumu varētu būt, kad personas, savstarpēji vienojoties, ceļ tiesā prasību par neesošu saistību izpildi ar mērķi nepamatoti iegūt naudu un patiesie kreditori paliek bešā.

Šādu datu neesot arī Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei, man saka tās priekšsēdētājs An­dris Spore. Vien nojausma, ka nedaudz, pēdējā gada laikā vispār neesot dzirdēts. A. Spore norāda, ka tiesu izpildītāju veikto neapkopojot, jo katrs praktizējot individuāli un likums nosakot, ka par konkrētām lietām tiesu izpildītājam aizliegts runāt. “Protams, tiesu izpildītājam pašam nav tiesību vērtēt tiesas lēmumu. Tas, ka var vērst kreditora vai policijas uzmanību uz to, ka kaut kas īsti nav lāgā, ir cits jautājums. Ja tiesa uzliek arestu naudai, tad tā izmaksa nenotiek, ja neuzliek arestu, tiesu izpildītājs naudu izmaksā,” skaidro A. Spore.

Banka: risinājums pēc būtības nav panākts

“Divas visvairāk izplatītās fiktīvu līgumu grupas, ar ko arī mēs esam piedziņas procesā saskārušies, ir īres līgumi un darba līgumi – pēdējie gan nav masveida parādība, taču vairākos gadījumos ar tiem saskārušies esam. Negodprātīgi parādnieki mēdz noslēgt pat tāda veida darba līgumus ar atpakaļejošiem datumiem, kas krietni samazina vai pat pārsniedz naudas līdzekļus, kas paredzēti hipotekārā kreditora prasījuma dzēšanai. Šādā situācijā, ja ir pamatotas aizdomas par to, ka līgums varētu būt fiktīvs, vēršamies pie tiesībsargājošām iestādēm. Tikai ar tiesas spriedumu apstrīdētais darba līgums var tikt atzīts par spēkā neesošu. Tas gan prasa laiku un resursus, turklāt nav nekādu garantiju par pozitīvu iznākumu. Sliktākais ir tas, ka darba līguma apstrīdēšana un prasības celšana tiesā automātiski neaptur naudas līdzekļu sadali un cīņa notiek faktiski post factum,” man saka SEB bankas Maksātnespējas vadības pārvaldes vadītāja Ilga Dektereva.

Viņasprāt, neesot slikti, ka Tieslietu ministrija panākusi grozījumus Civilprocesa likumā par parāda “griestu” noteikšanu, tomēr tas nekādā veidā neatrisina problēmu pēc būtības, jo negodprātīgi parādnieki varot iesniegt vairākus atsevišķus pieteikumus – katru līdz 15 000 eiro – un šādā veidā sagādāt nepieciešamo prasījumu summu, lai apietu pārējos kreditorus.

Parāds kalponei – 155 tūkstoši

“Revertas” pūrā šobrīd ir vēl daži “nabaga kalpoņu” gadījumi, kas ir pirmstiesas izmeklēšanā. Piemēram, Karīnas Frolovas 4300 latu parāds kalponei Diānai Raugalei par mājokli Jūrmalā, Dzintaru prospektā.

Bet laikam visus pārspēj Krievijas pilsonis un Krievijas muitas darbinieks Filips Dolbins, kurš par māju Jūrmalā, Kāpu ielā 15, savai kalponei Nataļjai Konstantinovai palicis parādā 155 385 latus…

Tieslietu ministrijas skaidrojums: parāda limits, lai neizmantotu negodprātīgi 

Zvērinātiem tiesu izpildītājiem kā jebkuram citam ir pienākums ziņot tiesībaizsardzības iestādēm par simulatīviem darījumiem, ja viņa rīcībā ir informācija, kas liecina par personu iespējamām prettiesiskām darbībām.

Vienlaikus ar mērķi mazināt šādas krāpnieciskas darbības, pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas, 2013. gadā veiktas izmaiņas Civilprocesa likumā tiesiskajā regulējumā, kas attiecas uz saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Minētais procesuālais regulējums par saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā ir ātrs un efektīvs, bieži izmantots neizpildīto saistību piedziņas veids, kura mērķis ir panākt taisnīgu un tiesisku savstarpējo tiesisko attiecību noregulējumu starp parādnieku un kreditoru, uz tiesas nolēmuma pamata panākot tāda prasījuma apmierināšanu, par kuru parādnieks neiebilst, kā arī vienlaikus atgādinot parādniekam par parādu un pienākumu izpildīt saistību labprātīgi.

Tomēr, atzīstot, ka praksē nenovēršami pastāv gadījumi, kad personas savas ar likumu piešķirtās tiesības apzināti vēlas izmantot negodprātīgi, Tieslietu ministrija izstrādāja priekšlikumus grozījumiem Civilprocesa likumā. Proti, ar 2013. gada 19. decembra grozījumiem Civilprocesa likumā noteikts maksājuma saistībās parāda summas limits – 
15 000 eiro. Tas nozīmē, ka līdz šai summai tiesa faktiski automātiski apstiprinās parādu, ja parādnieks tam piekrīt, bet lielāku summu jau vērtēs pēc būtības, skatīs pierādījumus un pētīs, vai nav krāpniecība.

LA.lv