Kalviņš: Ministrs mēģina iznīcināt zinātniekus, kuri šeit vēl palikuši 0
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis “mēģina iznīcināt zinātniekus, kuri šeit vēl palikuši”. Tā ministra plānus, izvērtēt Latvijas zinātnisko institūtu darbību, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” vērtē Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš.
“Mani šokē ministra apgalvojumi, ka viņam neesot dati par institūtiem. Problēma ir pavisam vienkārša. Mēs šos pašnovērtējuma ziņojumus ar visiem rezultātiem esam iesnieguši jau pirms gada. Tādejādi šādam auditam jau sen vajadzēja būt notikušam. Acīmredzot valdība nav spējusi to izdarīt. Tagad ministrs atzīstas savā nespējā un noalgo par nodokļu maksātāju naudu kaut kādu kantorīti. Tas šo pārbaudi veiks par 380 000 latu, lai pateiktu patiesību, kas skaidra katram zinātniekam, gluži tāpat kā ministrijas ierēdņiem,” savu viedokli skaidro Kalviņš.
Viņaprāt, ministra iecerētās institūtu vērtēšanas patiesais mērķis varētu būt zinātnieku skaita samazināšana. “Bet vai tad Latvijā zinātnisko atklājumu un inovāciju ir par daudz un valsts nezina, ko ar tiem iesākt? Nē, mums to katastrofāli pietrūkst!” uzsver zinātnieks.
Kā norāda Kalviņš, formāli Latvijā ir 136 zinātniskie institūti, 12 no tiem ir valsts zinātniskie institūti, no kuriem pieci seši vērtējami kā ļoti spēcīgi institūti.
Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Juris Ekmanis intervijā “Neatkarīgajai” skaidro, ka reāli no 136 zinātniskajiem institūtiem kaut pa visam nelielu valsts finansējumu saņem aptuveni 40.
Pēc Ekmaņa teiktā, formālais zinātnisko institūtu skaits – 136 – neatspoguļo reālo situāciju. Proti, 90.gadu beigās nolemts, ka zinātniskās institūcijas jāieraksta speciālā reģistrā. “Vai tā bija kāda biedrība vai privāta struktūra, kurā ir vismaz pieci zinātņu doktori, visi varēja pierakstīties šajā reģistrā un teikt, ka nodarbojas ar zinātni. Tādejādi pierakstījās tie, kas uzskatīja to par labo stilu un modes lietu,” skaidro Ekmanis.
Pēc LZA prezidenta domām, ja grib pārbaudīt šo institūtu reģistru, tas ir viens uzdevums, bet pavisam kaut kas cits esot, ja grib izvērtēt lielos, sekmīgi strādājošos institūtus, kuri dod nopietnu finansiālo atdevi un neslogo valsts budžetu.
“Patiesībā zinātnisko institūtu vērtēšana nav nemaz Roberta Ķīļa ideja. Tas viss jau ir ierakstīts Zinātniskās darbības likumā, pirms viņš kļuva par ministru. Tagad Ķīlis šo iniciatīvu pasniedz kā savējo. Cits jautājums: ko ar šiem audita rezultātiem darīs? Kādi būs secinājumi un kas tos taisīs?” uzsver Ekmanis.
Kā ziņots, izglītības un zinātnes ministrs Ķīlis oktobrī parakstīja līgumu ar Ziemeļu Ministru padomi (ZMP) par 136 Latvijas zinātnisko institūtu starptautisku izvērtēšanu. Sadarbības laikā plānots veikt Latvijas zinātnes un inovācijas sistēmas, zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēto zinātnisko institūciju starptautisko izvērtēšanu un zinātniskās darbības kvalitātes izvērtējumu. Paredzēts arī organizēt un nodrošināt zinātnes un inovāciju politikas starptautiskās ekspertīzes veikšanu, un izstrādāt rekomendācijas Latvijas zinātnes un tehnoloģiju politikas attīstībai.
136 zinātniskos institūtus sagaida nopietns starptautisks izvērtējums, lai noteiktu, kuriem piešķirt valsts finansējumu. Plānots, ka šo izvērtējumu veiks piecu mēnešu laikā un nākamgad martā tam jābūt sagatavotam. Izvērtējuma rezultātus paredzēts izmantot arī lēmumu pieņemšanā saistībā ar reformu īstenošanu Latvijas zinātnē, tostarp arī zinātnisko institūciju konsolidācijai un konkurētspējīgo zinātnisko institūciju rīcībspējas uzlabošanai. Plānots, ka izvērtēšanas rezultāti būs nozīmīgi, nodrošinot pamatotu Eiropas Savienības (ES) nākotnes Kohēzijas politikas stratēģisko plānošanu un mērķtiecīgu un efektīvu ieguldījumu veikšanu nākamā ES fondu plānošanas perioda ietvaros.
Zinātnisko institūtu darbību izvērtēs par laika posmu no 2006.gada janvāra līdz 2011.gada decembrim. Pēdējo reizi šāds izvērtējums veikts 1992.gadā.
