Mobilā versija
+9.6°C
Leonīds, Leonīda
Piektdiena, 20. oktobris, 2017
15. maijs, 2017
Drukāt

Kalvīša pietura – izlases dominēšana, 2021. gada PČ un Rīgas “Dinamo”

foto: LETAfoto: LETA

Latvijas Hokeja federācijas prezidents Aigars Kalvītis ir gandarīts par valstsvienības sniegumu pasaules čempionātā Ķelnē un cer, ka izdosies vienoties par sadarbības turpināšanu ar galveno treneri Bobu Hārtliju.

“Mums vēl palikušas divas spēles grupu turnīrā, bet cīņa pret Vāciju būs kā Stenlija kausa fināla septītā spēle. Tāds sasprindzinājums un atbildība daudzus gadus nav bijusi. Visvairāk priecē tas, ka spēlējam modernu hokeju, tik īsā laikā pārmainīts spēles stils, beidzot ir spiediens uz vārtu priekšu un netērējam tik daudz spēka laukuma stūros kā agrāk. Lielākā daļa vārtu gūti no vārtu priekšas, tas ir jaunums Latvijas hokejā,” Latvijas žurnālistiem pirmdienas pēcpusdienā teica Kalvītis.

Jūs bijāt iniciators tam, ka izlasi jāvada Ziemeļamerikas speciālistam. Tādu ainu arī bijāt iedomājies pirms trenera izvēles?

Jau astoņus, deviņus gadus sekoju līdzi Ziemeļamerikā notiekošajam, jo uz turieni aizbrauca spēlēt dēli. Man gribējās, lai arī mēs pamēģinām spēlēt tā, kā aizokeāna komandas – visi pieci uzbrukumā, aizsardzībā, neļaujot pacelt galvu pretiniekam, izvērsties. Pat pret zviedriem tas izdevās, viņi bija lielā panikā – ja mums mazliet paveiktos, tad uzvarētu. Amerikāņiem pirmās 30 minūtes nebija iespējas kaut ko izdarīt. Parasti esam ar zobiem grauzuši ledu, lai ieķertos rezultātā, bet te dominējām. Pārmaiņas ir ļoti pozitīvas – skatāms hokejs, bet, protams, jābūt arī sportiskiem panākumiem, un es ceru, ka tādi būs.

Aizkulisēs citi apbrīno Latviju par Boba Hārtlija piesaisti?

Par to nedomāju. Mums jāmaina hokeja kultūra uz pilnīgi jaunu domāšanu, lai spētu audzināt hokejistus kā Kanādā. Daudzi brīnās, kā tā – Špenglera kausā kanādieši sapulcējas dienu pirms turnīra un uzvar Eiropas labākās komandas. Atbilde vienkārša – no bērnības iemācīti pamati un trenerim nav grūti salikt viņus kopā. Federācijas uzdevums nākamajos desmit gados izveidot sistēmu, lai izpratne par hokeju visiem spēlētājiem ir vienāda.

Kāda ir izlases saliedētība un gars?

Komanda ir ļoti labā kondīcijā ne tikai hokeja un fiziskās sagatavotības, bet arī sapratnes un kolektīva ziņā. Izlase ir kā ģimene, kur katrs pilda savu lomu un vienu augstāk par otru nevar nolikt. Runāt par personībām varēsim pēc čempionāta – kurš un ko paveicis.

Latvijas federācija par izlases izcīnīto vietu saņems naudu no starptautiskās hokeja federācijas. Kāda ir starpība starp astoto un, piemēram, desmito vietu?

Precīzi nevaru pateikt, tikai zinu, ka starpība ir ievērojama, taču tas tāpat nesedz izdevumus, ko iztērējām, lai komandu aizsūtītu uz pasaules čempionātu. Lai kaut ko vēl nopelnītu un ieguldītu attīstībā, mums ir jāiekļūst pusfinālā. Prēmijas spēlētājiem? Tas nedrīkst būt pašmērķis. Nejauksim hokejistiem galvas – viņi izdarīs darbu un tad ar vadību pārrunāsim, kādā veidā varam pateikties.

Piektdien kongresā notiks balsojums par 2021. gada pasaules čempionāta rīkošanu.

Pēdējos mēnešos daudz esam bijuši ārzemēs, es personīgi esmu ticies ar vismaz padsmit valstu hokeja federāciju vadītājiem, nemaz nerunājot par to, ko izdarījis Viesturs Koziols, baltkrievu puse. Hokeja popularizēšanas un interesantuma ziņā mums ir daudz vairāk priekšrocību nekā Somijai, tāpēc ceru, ka hokeja sabiedrība nobalsos par Minsku un Rīgu.

Joprojām izredzes vērtējat 50 uz 50 vai varbūt svaru kausi nosliekušies mums par labu?

Negribu publiski analizēt, ar oponentiem dalīties informācijā. Bet domāju, ka mūsu izredzes ir augstas. Tiešām augstas. Esmu pārliecināts, ka čempionāts dotu prieku ne tikai līdzjutējiem, bet atstāt neizdzēšamas pēdas uz hokeja attīstību, piemēram, būtu jāuzbūvē treniņu halle blakus “Arēnai Rīga”. Man arī Bobs Hārtlijs personīgi prasījis, kā tā – Rīgas “Dinamo” trenējas Piņķos uz mazā laukuma, bet spēlē arēnā uz lielā, tas ir pilnīgi cits hokejs. Halle blakus “Arēnai Rīga” ar diviem, trim tūkstošiem skatītāju būtu ļoti nepieciešama.

Hārtlijam līgums ir uz 1+1 gadu. Viņa noturēšana ir stāsts par naudu?

Tas ir sarežģīts jautājums, bet esmu optimistisks un ceru, ka vienosimies tuvākajā laikā par turpmāko sadarbību. Vai tas ir atkarīgs arī no Rīgas “Dinamo” un Hārtlija sarunām? Viņi runā atsevišķi un tas nav tiešā veidā saistīts ar federāciju. Es uzskatu, ka Hārtlija darbs Latvijā vairāku gadu garumā var atstāt tikpat neizdzēšamas pēdas uz hokeja attīstību kā savulaik Viktoram Tihonovam un Vladimiram Jurzinovam.

Vai “Latvijas Gāze” nevarētu kļūt par izlases ģenerālsponsoru?

Mēs esam sponsori, bet ar to neplātāmies. “Grindex” nav jau divus gadus, viņi nekad nav bijuši federācijas sponsors – vienkārši maksāja naudu starptautiskajai federācijai, lai varētu dabūt uzrakstus uz ķiverēm (pasaules čempionātos).

Jūs kā Rīgas “Dinamo” akcionāru neuztrauc tas, ka klubam šobrīd līgums ir tikai ar vienu spēlētāju?

Tā ir pēdējo gadu situācija – sarunas ar sponsoriem ir ļoti sarežģītas. Sākumā bija viens skaidrs ģenerālsponsors (“Itera Latvija”), tagad tā nav, bet, cik es zinu, sarunas notiek produktīvāk nekā iepriekš un tuvākajā laikā tas tiks atrisināts.

Kā vērtējat Ģirta Ankipāna kļūšanu par “Dinamo” ģenerālmenedžeri?

Neesmu “Dinamo” amatpersona, bet jebkura cilvēka nomaiņa nes pārmaiņas. Vai labas vai sliktas, rādīs laiks.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+