Mobilā versija
Brīdinājums +4.8°C
Elīna, Drosma, Drosmis
Ceturtdiena, 19. oktobris, 2017
24. janvāris, 2017
Drukāt

Kalvītis: Pasaules hokeja čempionāta sarīkošanai no valsts nebūs vajadzīgi miljoni

Foto-LETAFoto-LETA

Balsojumā par 2021.gada pasaules hokeja čempionāta rīkotājiem ļoti nozīmīgs būs mazo valstu balsojums, kas ir Latvijas priekšrocība, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdē izteicās Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Aigars Kalvītis, uzsverot arī, ka no valsts budžeta nebūs vajadzīgi ārkārtīgi lieli līdzekļi.

LETA jau ziņoja, ka pagājušajā nedēļā oficiāli tika izziņots, ka Latvija kopā ar Baltkrieviju pretendēs uz 2021.gada pasaules meistarsacīkšu rīkošanu. Tās konkurente būs Somija, bet izšķirošais balsojums gaidāms 19.maijā.

“Latvija viena pati nevar noorganizēt pasaules čempionātu. Tam nav ekonomisku priekšnosacījumu, jo turnīrs 16 valstīm būtu nerentabls,” pauda Kalvītis. “Rīgas un Minskas salikums izskatās interesants hokeja komandām. Uzrunājām baltkrievus, un viņi pēc ilgām pārdomām prezidenta līmenī piekrita.”

Gaidāmajās sacensībās Latvijā notiktu vienas apakšgrupas spēles un divi ceturtdaļfināli, kamēr pusfināli un fināls tiktu aizvadīti Minskā.

“Balsojumā piedalīsies apmēram 70-80 valstis. To izšķirs mazās valsts. Skandināvija un Krievija balsos par somiem, bet mūsu stiprā puse ir tieši mazās valstis,” pārliecināts LHF prezidents.

“Mājiniekiem vienmēr ir iespēja spēlēt augstākajā divīzijā, ja gadās, ka rīkotājs iepriekšējā gadā izkrīt,” vienu no plusiem nosauca Kalvītis, kā arī uzsvēra, ka vairs nebūs jāiegulda tik milzīgi finanšu līdzekļi kādi bija pirms 2006.gada pasaules čempionāta. “Toreiz pēdējos mēnešos par valsts naudu nācās pirkt videokubu un ledus tīrāmo mašīnu. Jau šobrīd mēs būtu gatavi uzņemt pasaules čempionātu, viss ir gatavs, tikai jārisina ar rīkošanu saistītie organizatoriskie jautājumi.”

“Drošības jautājumi un citas lietas būs valsts pārziņā,” Kalvītis uzsvēra, ka no valsts nebūs vajadzīgi “miljoni”. “Protams, būtu labi, ja pie “Arēnas Rīga” nojauktu veco ēku Skanstes un Mālpils ielas stūrī, kur varētu uzbūvēt treniņu laukumu. Rīgā ledus laukumu ir daudz, bet nebūtu slikti, ja arī pie “Arēnas Rīga” būtu komplekss un treniņu laukums. Tomēr tam ir jābūt privātā biznesa pārziņā.”

Kā teica Kalvītis, viņš jau laikā, kad strādāja Rīgas “Dinamo” komandā, interesējies par iespēju iegūt blakus esošo zemes gabalu, lai Kontinentālās hokeja līgas (KHL) komandai tur uzbūvētu treniņu laukumu.

Rīga kandidēja uz pasaules čempionāta rīkošanu arī 2014.gadā, 2017.gadā (kopā ar Kopenhāgenu) un 2018.gadā.

Arī šī gada pasaules čempionāts norisināsies divās valstīs, pasaules spēcīgākās komandas uzņemot Vācijas pilsētai Ķelnei un Francijas galvaspilsētai Parīzei.

Nākamā gada pasaules čempionāts norisināsies Dānijas pilsētās Kopenhāgenā un Herningā, 2019.gada meistarsacīkstes notiks Bratislavā un Košicē, Slovākijā, bet gadu vēlāk čempionātu uzņems Šveices pilsētas Cīrihe un Lozanna.

Latvijas valstsvienībā pasaules čempionātā augstākajā divīzijā piedalās kopš 1997.gada. Latvieši pasaules čempionātos trīs reizes spējuši iekļūt labāko septītniekā – 1997., 2004. un 2009.gadā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+