Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
18. septembris, 2014
Drukāt

Kalvītis vēlas, lai ekonomika atkal burbuļo un rullē (13)

Foto: LETAFoto: LETA

Latvijā lielā mērā jāatjauno trekno gadu fenomens, kad ekonomika burbuļoja, vārījās un rullēja, intervijā sacīja ekspremjers un partijas “Vienoti Latvijai” saraksta līderis Zemgales apgabalā Aigars Kalvītis.

“Tā dēvēto trekno gadu fenomens bija tas, ka ekonomika burbuļoja, vārījās, un lielā mērā šis psiholoģiskais klimats ir jāatjauno – naudai jāpelna nauda, ekonomikai ir jārullē. Nevar visu laiku tikai runāt par to, kā sašaurināt ekonomiku, ietaupīt un neiztērēt naudu. Tas viss psiholoģiski noved pie ekonomikas apstāšanās,” akcentēja politiķis.

Taujāts, kā var panākt ekonomisko izaugsmi, deputāta amata kandidāts norādīja, ka, lai gan tā ciparos ir ļoti precīzi izmērāma, ekonomiskā izaugsme, pirmkārt, ir sajūtu jautājums. Viņš uzskata, ka ir jāmaina attieksme pret biznesu.

“Es pieietu šim jautājumam filozofiski. Pirmkārt, latviešu zemapziņā “nauda” ir slikts vārds, pelnīt naudu nav prestiži, jo visi no tā kaunas. Mēs nekaunamies pateikt, ka palīdzam viens otram, bet kaunamies, ka palīdzot nopelnījām kaut kādu naudu,” kritiski daļas iedzīvotāju attieksmi vērtēja ekspremjers.

Kalvītis uzskata, ka ir jāmaina attieksme pret uzņēmējiem, jo pašlaik sabiedrības uztverē uzņēmēji lielākoties ir blēži, kas liecina, ka psiholoģiskais klimats attiecībā uz biznesu ir slims. Politiķis norādīja, ka katrs amerikānis lepojas ar to, ka ir nopelnījis dolāru, ieguldot dolāru, un katrs kaimiņš cenšas pārspēt kaimiņu un nopelnīt vairāk, savukārt mēs kaunamies no tā, ka mums ir nauda, ka varam naudu nopelnīt, un no tā, ka esam uzņēmēji. Tāpat mēs lamājam katru uzņēmēju un sakām, ka viņi ir krāpnieki, zagļi, aplokšņu algu maksātāji un visādi citādi slikti cilvēki, piebilda politiķis.

Jautājumu par atbilstošu algu maksāšanu mediķiem, iekšlietu sektora un citu jomu pārstāvjiem Kalvītis nevēlējās īpaši komentēt. “Tad, kad es biju valdības vadītājs, visi saņēma ļoti labas algas, bet tik un tā bija ļoti slikti. Tagad saņem ļoti mazas algas, un atkal ir slikti. Algas ir iespējams pacelt, ja politiskajam vairākumam būs griba un finansiālas iespējas. Kā “Vienoti Latvijai” deputāts es nepretendēju uz absolūtu vairākumu parlamentā,” pauda politiķis.

Skaidrojot “Vienoti Latvijai” nostāju nodokļu jomā, ekspremjers aprakstīja pašreizējo situāciju – cilvēki piekrīt aplokšņu algām, nemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, sociālās iemaksas, uzņēmumi nemaksā uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN), tāpat ļoti slikts stāvoklis pašlaik ir ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšanu. Tāpēc galvenais uzstādījums paredz nepalielināt nodokļus, bet drīzāk skatīties, kā tos samazināt. PVN likme ir salīdzinoši augsta, un Latvija tiek minēta starp tām valstīm, kur ir visvairāk krāpniecisko shēmu ar šo nodokli. Gandrīz visā vecajā Eiropā pārtikai ir pazeminātā PVN likme, un runa ir tikai par pamatproduktiem – pienu, gaļu, graudaugiem un dārzeņiem, nevis saldumiem, alkoholu vai citām ekskluzīvām precēm. Tas valsts budžetam gadā varētu izmaksāt ap 100 miljoniem eiro. Tā nav tik liela nauda, jo to daļēji var kompensēt uz apgrozījuma palielinājuma rēķina, bet otro daļu nāktos kompensēt uz kādu citu preču rēķina – par to ir jādiskutē, skaidroja deputāta amata kandidāts.

“Vēl man gribētos, lai Latvijā tiktu iezīmēta nodokļa daļa, ko novirzīt veselības aprūpei. Šīs bezgalīgās runas par to, ka veselības aprūpei katastrofāli trūkst naudas, un cilvēku neapmierinātība ar veselības aprūpi ir tik izteikta, ka, manuprāt, ir pienācis pēdējai brīdis, lai cilvēki ar savu maksājumu piedalītos veselības aprūpes sistēmā. Tad mēs katrs zinātu, cik esam ieguldījuši valsts veselības aprūpes sistēmā un kādā veidā. Manuprāt, sociālās apdrošināšanas nodoklī nepieciešams ieviest obligātās veselības nodokļa komponenti. To varētu darīt, novirzot no sociālā nodokļa divus līdz trīs procentpunktus veselības aprūpei. Tāpat jau nākamgad varētu nepārskatīt otro pensiju līmeni, un tādā veidā mēs iegūtu vēl līdzekļus veselības aprūpei,” sacīja Kalvītis.

Viņš skaidroja – ja tiks īstenota nodokļu palielināšana, tā radīs vēl lielāku disproporciju nodokļu iekasēšanā, jo nodokļu maksāšana savā ziņā ir darījums starp uzņēmēju, pilsoni un valsti, tātad tam jābūt abpusēji izdevīgam. Savulaik, samazinot UIN likmi no 25% līdz 15%, tika prognozēts, ka iekasēs ļoti maz naudas, bet Kalvīša valdības laikā pirmajā gadā esot iekasēts 3,5 reizes vairāk naudas nekā pie liela nodokļa. Cilvēki šādi tika motivēti iznākt no ēnu ekonomikas sektora.

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Ne jau visu laiku vinji buus tik apalji un smaidiigi 🙂 un par greekiem maksaas beerni 7njaas naakamaas paaudzes!!! AAmen! Shaada apzinja nevar iepriecinaat, bet vismaz mierina … 🙂

  2. Kuru banku godmanis plāno atdot, vai ar pareksa naudu un firmām ārzemēs nepietiek????

  3. Ar šādiem”malačiem” visu 23 gadu garumā,mēs šodien arī esam tur,kur esam!Mums nav pat ne pirmskara Latvijas ienākuma nodokļa pēc maksātspējas principa ar 166 latu neapliekamo minimumu (no 1928.gada),ne 130 latu studentu stipendiju,ne slimokasu ar pašu dalībnieku vēlētām valdēm,revīzijas komisijām,savām slimnīcām,aptiekām,sanatorijām;ne VEFa,cukurfabriku,ne Baldones un Ķemeru sanatoriju!Pat ne iespējas ar vilcienu aizbraukt no Rīgas līdz Ērgļiem!

  4. Ja šajā izrādē piedalītos arī bikšu gludinātājs un zobu tīrītājs Andris Šķēle,daudzi arī viņam piekristu,jo paši pat domāt nav spējīgi! Nožēlojami!

  5. Vienotība izvilka?>Vox populi Atbildēt

    Vox populi?Drīzāk gan Vienotības balss! Jau sāka Jaunais laiks/Vienotība ar ko? Ar visu pensiju-pat zem iztikas minimuma un bērnu pabalstu,ieskaitot pat desmit latu ģimenes valsts pabalsta vēl tālāku samazināšanu,ārstu,skolotāju,policistu,ugunsdzēsēju algu apcirpšanu! Un,ko tas deva?
    Skat.”Pensiju apgriešana nedod gaidīto ietaupījumu”.Inga Paparde,nra.lv,2009.gada 23.septembris. Un kā tad ir tagad? Vai tiešām “Vienotība”Latviju izvilka no šīs bedres?
    “Latvija ir atguvusi zināmu ekonomisku stabilitāti (tikai!!),bet tas noticis uz iedzīvotāju rēķina,un ir radījis neparedzētas sociālās sekas,ar kurām valdībai šobrīd ir pienākums tikt galā,norādīja Luminas*.Viņš atzīmēja,ka vizītes laikā ar bažām ir ievērojis vairākas sociālekonomiskas problēmas,kurām ir jāpievērš tūlītēja uzmanība.Tās ir-augstais bezdarba līmenis,nabadzības pieaugums,augsta emigrācija ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū,iedzīvotāju novecošaana,nepietiekams atbalsts daudzbērnu gimenēm,augošais pašnāvību skaits un cilvēku tirdzniecība,kā arī nepietiekami kapitālieguldījumi jaunu darba vietu radīšanā.” Skat.”ANO:bagātības sadalījums Latvijā ir starp vismazāk vienlīdzīgajiem ES valstu vidū”,LETA,18.maijs 2012. *)Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) neatkarīgais eksperts Sefas Luminas.
    Un vēl svaigāki dati par pagājušo gadu:
    “Latvijā,salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm,ir otrs augstākis materiālās nenodrošinātības un dziļas materiālās nenodrošinātības rādītājs,kas norāda uz lielu iedzīvotāju īpatsvaru,kuri nespēj norēķināies par komunālajiem maksājumiem,uzturēt siltu mājokli un ēst pilnvērtīgu pārtiku,nerunājot par iespējām segt neparedzētus izdevumus un reizi gadā vienu nedēļu atpūsties ārpus mājas.” Informatīvais ziņojums.Priekšlikumi sociālās drošības sistēmas pilnveidošanai.Labklājības ministrija.2013. Izvilka no bedres? Joprojām d…ā mēs esam,ārā netiekam! Stipriem vajag būt,ārā vajag kļūt!Padomāsim par ko balsosim!

  6. Trekno gadu uzpūstos burbuļus-Polijas apdzīšanu ar savu IKP,konfidenciālos vadības līgumus,valsts pilnvarniekus desmit-divpadsmit uzņēmumos vienlaicīgi,padomes valsts uzņēmumos,valsts un pašvaldību aģentūrās un pat Zoolooģiskajā dārzā,kinoteātros un namu pārvaldēs (Nepaspēja vienīgi ieviest padomi “Latvijas Vēstnesī”!)-mums vairs nevajag! Pietiek!Līdzekļus ir jāiegūst ne jau uz sociālā budžeta konsolidācijas rēķina,apcērpjot pat desmit latu ģimenes valsts pabalstu,bet ieviešot eiropejiskus progresīvos nodokļus! Arī no 2006.gadā plānotās pakāpeniskās IIN samazināšanas līdz 15%,lielākie ieguvēji būtu bijuši tikai bagātie! Lai gan,kā tika norādīts FM sniegtajā īnformācijā presei,tas tiek darīts,”lai veicinātu Latvijas sabiedrības labklājības pieaugumu un pastiprinātu cīņu ar aplokšņu algām”! Skat.”Kam izdevīgi likuma grozījumi?”,Jānis Grasis,Banku augstskolas docents,Latvijas Avīze,2006.gada 25.februāris.Pamācošs raksts visiem,kam vēl nav skaidra pašreizējās pakāpeniskās IIN samazināšanas līdz 20% būtība!

  7. Burbuļo un rullēēēēēēē ! Kad kalviņš ,”treknos gadus taisīdams”, ieburbuļoja valsts budžetā MILJARDU latu pensionāru naudiņas,tad arī ”ierullējām” dziļā bedrē. Un,kad vienotība izvilka no šīs bedres,tad nu visi ””rullētāji” ,buldozeri u.t.t.atkal klāt,lai var ”saburbuļot”savās kabatās..Vai tad viss jau noplinderēts ? Nebūsim nu dumji!

  8. Par to ekonomisko apstāšanās faktoru… Vai tiešām tas saistīts tīri psiholoģiski? Man jau šķiet, ka valdība ar Vienotību priekšgalā ir tik daudzas labas investīcijas, ekonomikas attīstības iespējas vienkārši pasūtījuši ellē, ka faktors ir nevis tautas domāšanā, bet valdības rīcībā…

  9. Veselības aprūpe LV jau gadiem ir pastarīšu loma – sūdzās gan ārsti/medmāsas, gan pacienti.. Tas, ko A.K. saka, ka sociālās apdrošināšanas nodoklī nepieciešams ieviest obligātās veselības nodokļa komponenti, varētu būt viens no risinājumiem.

  10. PVN ir jāsamazina pārtikai! Ceru, ka šo ideju sanāks viņiem akceptēt valdībā… Tas gan atkarīgs no vēlēšanām…

  11. Jāpiekrīt, Kalvītim – par vārda “naudas” pieskaņu. Vakar twiterī lasīju dažus dusmīgus komentārus, ka Šlesers LTV diskusijā, visu laiku piemin naudu, naudu, naudu.. Laikam jau vēlētājs vēlas, lai runā par utopisko laimes zemi – būsim laimīgāki, godīgāki, iekšēji tīrāki… 😀 Pragmātiķi šie kungi ir! Malači!

  12. Nu, ja atklāt, kurš gan nevēlas, lai ekonomika no Vienotības miega nesāktu atkal virzīties uz augšu? Protams, ka JĀ!

    • Bet tas sastingums, tā muļļāšanās, tā nedarīsana, tā koalīcijas iekšējā kašķēšanās, tā augstprātība uzpūtība, tas taču tik jauki! Lai nu paliek pa vecam!

Draugiem Facebook Twitter Google+