×
Mobilā versija
+6.6°C
Mirta, Ziedīte
Ceturtdiena, 19. aprīlis, 2018
29. decembris, 2015
Drukāt

Kam dotu žagarus?

Foto - LETAFoto - LETA

Paldies visiem 98 lasītājiem, kuri atsūtīja “LA” aptaujas anketas “Kam piparkūku un kam – žagaru?”. Mēs esam noskaidrojuši gan “LA” lasītāju visvairāk mīlēto politiķi, gan to, kurš, viņuprāt, šogad pieļāvis kļūdas.

Dažas amatpersonas veikumu lasītāji novērtējuši gan ar pluszīmi, gan mīnuszīmi. Kurš ieguvis visvairāk piparkūku, lasiet “LA” rītdienas numurā. Šodien publicējam, kam tiktu žagari.

Tija Kārkliņa Kandavas novadā: “Tam deputātam, kuram vēl par maz un kurš prasa algas paaugstinājumu.”

Jānis J. Dimants Rīgā: “Valdībai un Saeimai – par to, ka klaji noraida obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešanu valstī”.

Anzelms Tamanis Valmierā: “Tatjanai Ždanokai – par to, ka viņa met naida žagarus melu ugunskurā. Cik ilgi viņa stāstīs nepatiesību par mums? Latvijā gan latvieši, gan krievi ar savu čaklo darbu veicina savas ģimenes, savas valsts labklājību.”

Alvils Sausiņš Rīgā, Dzidra Buša Dobelē, Uldis Zuments Rūjienā, Vija Vārna Priekuļos un Aloizs Ziemelis Līvānu novadā žagarus dotu Saeimas deputātam Dzintaram Zaķim – “par līdzdalību balsu pirkšanas afērā un deputāta mandāta nenolikšanu”.

Ausma Auziņa Neretas novadā: “Augustam Brigmanim – vienmēr veikli izlokās, izsakoties par jebko, izvairās no īstas atbildības, kavē attīstības reformas.”

Dzidra Zabiņaka Talsu novadā: “Jānim Dūklavam – jāsāk vairāk domāt par īstiem laukiem, ne tikai pilsētu apkārtnē. Kārlim Šadurskim – lai nejauc gaisu “Vienotībā” un neaizmirst, ka savā laikā mēs viņu cienījām kā izglītības ministru.” K. Šadurskim žagarus novēl arī rīdzinieks Tālivaldis Pētersons.

Ojārs Biķis Lielvārdē: “Rihardam Kozlovskim – nepietiekami cīnās par Latvijas iekšējo drošību, nenovērsa Ukrainas Maidana cilvēkiem veltītās izstādes demolēšanu.” R. Koz­lovski minējuši vēl divi lasītāji.

Aija Medne un Biruta Medne Rīgā: “Veselības ministram Guntim Belēvičam – vairāk rūpēties par iedzīvotāju veselību.”

Sarmīte Dambrāne Neretas novadā: “Imantam Parādniekam – nevar runāt par ģimenes vērtībām, ja pats neesi apzinīgs ģimenes cilvēks.”

Mārtiņš Feldbergs Kandavas novadā: “Laimdotai Straujumai – viņa strādāja labi, bet nobijās un meta plinti krūmos.” Par demisiju L. Straujumai pārmet arī Biruta Vārslavāne no Ilūkstes novada.

Lidija Slišāne Kārsavas novadā: “Godmanim – par ekonomikas sagraušanu, Zalānam – par novadu izveidošanu, kā rezultātā palielinājās ierēdņu skaits.”

Margarita Kazēka Mālpils novadā: “Prudentia” konsultantam – par “Sukhoi Superjet”.

Irmina Laņģe Priekuļu pagastā: “Mārītei Seilei – par pedagogu neizpratni.”

Gunta Krūmiņa Gru­ndzālē: “Aigaram Kalvītim – nelabprāt un ar pārākuma apziņu atbild uz žurnālistu uzdotajiem jautājumiem; savā iepriekšējā darbā neatzīst nevienu kļūdu.”

Visvairāk – 54 lasītāji – ar žagariem novērtējuši politiķi Solvitu Āboltiņu. “Žagarus dotu par intrigu vērpšanu gan Saeimā, gan valdībā,” raksta Kazimirs Mežajevs Ogres novadā.

Juris Laķis Mālpilī: “Uzvedas par daudz augstprātīgi un iedomīgi, publiski mēdot un noniecinot tautu, kas izsaka savu nostāju.”

Ināra Brauere Krimuldas novadā: “Politiķiem nepietiek ar intelektu un gribasspēku, ir jābūt iekšējai inteliģencei attieksmē pret cilvēkiem.”

Aija Neiburga Saulkalnē: “Rājot I. Mūrnieci, mazina “Vienotības” reitingu, kas var kaitēt Latvijai.”

Bet Maija Vilka Siguldā raksta, ka žagarus nedotu nevienam, jo “katram pašam jāizprot un jāizlabo savas kļūdas. Jādzīvo tā, lai kopā ar tevi citiem būtu patīkami!”

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+