Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
16. aprīlis, 2015
Drukāt

Kam izdevīga “Lattelecom” un LMT apvienošana? (1)

Jāņa Gruzdiņa ilustrācijaJāņa Gruzdiņa ilustrācija
Uzziņa

"Lattelecom" dibināts 1992. gadā kā valsts uzņēmums "Lattelekom". 1994. gadā tas pārtapa par SIA "Lattelekom" un par uzņēmuma īpašnieku (49%) kļuva Dānijā reģistrētais "Tilts Communication", kas tobrīd piederēja Somijas "Sonera", britu "Cable & Wireless" un Latvijas valstij jeb Privatizācijas aģentūrai, kas ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā (51%). 1998. gadā "Sonera" iegādājās "Cable & Wireless" daļas, un 2002. gadā "Sonera" apvienojās ar zviedru "Telia", veidojot tagadējo "Lattelecom" 49% līdzīpašnieku "Telia Sonera".

"Latvijas Mobilais telefons" (LMT) dibināts 1992. gadā kā pirmais mobilo sakaru operators valstī. 49% uzņēmuma pieder zviedru "Telia Sonera", 23% – "Lattelecom", 23% – Latvijas Valsts radio un televīzijas centram (LVRTC) un 5% – Latvijas valstij.

Abu valsts uzņēmumu starpā – “māsu” kašķi, apdalīšanas un klajas ieriebšanas. Vai “mamma” Latvijas valsts iejauksies?

“Lattelecom” valde pirms pusotra gada iesniedza valdībai priekšlikumu izpirkt valsts daļas LMT, šādi izsakot vēlmi sev pievienot mobilo sakaru operatoru. Uz to valdība nav atbildējusi. “Telekomunikāciju uzņēmumu SIA “Lattelecom” un SIA “Latvijas Mobilais telefons” iespējamā apvienošana būtu izdevīga uzņēmumu īpašniekiem un klientiem,” investīciju konsultanta “Prudentia” diskusijā martā paziņoja Kārlis Krastiņš. Vai tiešām? Kuriem? Tā kā abi īpašnieki vēlas vairākumu kompānijā, tad viens noteikti nebūs apmierināts. Vai tiešām apvienošanās ir vienīgais iespējamais variants kompāniju turpmākai efektīvai darbībai? Klienti līdz šim vairāk ieguvuši no abu kompāniju sāncensības, nekā varētu gūt no to apvienošanos monopoluzņēmumā. Šodien “LA” – par pieciem iespējamiem abu uzņēmumu attīstības scenārijiem.

2012. gada martā valdība apstiprināja darba grupu, kam bija jāatrisina jautājumi saistībā ar valstij tieši un netieši piederošajām kapitāla daļām abos uzņēmumos. Tagad, pēc trim gadiem, 10. martā šāda darba grupa atjaunota trīs ministru – ekonomikas, satiksmes un finanšu – sastāvā, tai pievienosies arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Tā vēl nav sākusi darbu. Līdz 1. septembrim grupai jāziņo valdībai, kā tālāk attīstīties “Lattelecom” un “LMT”.

Jau kurā valdība viļā karsto kartupeli pa muti – valsts daļējā īpašumā esošo telekomunikāciju uzņēmumu privatizāciju un apvienošanu. SIA “Lattelecom” jau 1998. gada oktobrī nodota privatizācijai, bet SIA “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) – 2006. gada oktobrī. Arguments – telekomunikācijas nav valsts bizness. Līdz šim tālāk par parunāšanu abi īpašnieki nav tikuši.

Pa šo laiku mutē palikusi vien auksta kartupeļu putra, to laiku pa laikam uzkarsē labi organizētas baumas: tūliņ pārdos! Tagad to mēģina uzsildīt investīciju konsultāciju firma “Prudentia”. 12. martā tā sarīkoja diskusiju speciālistiem un žurnālistiem par prognozēm telekomunikāciju jomā, abu uzņēmumu nākotni, to iespējamo apvienošanos. Tā gan nebija diskusija, bet priekšlasījums, ka abi uzņēmumi steigšus jāapvieno, ko “Prudentia” vadošais partneris Kārlis Krastiņš pabeidza it kā ar joku: “Vai ir kāds pret apvienošanu? Nav? Tātad vienbalsīgi.” Atlika vien ar āmurīti uzsist par galdu: “Pārdots!”

Diskusijā nepiedalījās neviens no izveidotās darba grupas, neviens no abu uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem, vien “Lattelecom” padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins, kurš ir visaktīvākais apvienošanās idejas aizstāvis.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Apvienošana nav vajadzīga! Lai pastāv konkurence! Ja apvienos Lattelecom ar LMT, tad būs liels monopoluzņēmums un diktēs cenas, kā tīk. Lai konkurē, no tā iegūs iedzīvotāji.

Draugiem Facebook Twitter Google+