Latvijā
Novados

Kam labums no ES dežuranta? “LA” diskusija Madonā 2


Viktors Makarovs (no kreisās): “Kad atbrauc kolēģi no Gruzijas, viņi atzīst – jūs esat daudz panākuši. Viņi redz valsti, kas vēsturiski īsā laikā to paveikusi, un dod viņiem cerību šo ceļu atkārtot. Mēs nevērtējam ļoti augstu cīņu pret korupciju, bet Ukrainai mūsu pieredze liekas ļoti nepieciešama.” Viņā ieklausās Edgars Tavars un Lelde Eņģele.
Viktors Makarovs (no kreisās): “Kad atbrauc kolēģi no Gruzijas, viņi atzīst – jūs esat daudz panākuši. Viņi redz valsti, kas vēsturiski īsā laikā to paveikusi, un dod viņiem cerību šo ceļu atkārtot. Mēs nevērtējam ļoti augstu cīņu pret korupciju, bet Ukrainai mūsu pieredze liekas ļoti nepieciešama.” Viņā ieklausās Edgars Tavars un Lelde Eņģele.
Foto – Ivars Bušmanis

“LA” diskusijā Eiropas dienas priekšvakarā kārtējos novadu Grāmatu svētkos mēģinājām izsvērt Latvijas prezidentūras plusus un mīnusus. Madonā – novadā ar augstāko kalnu, lielāko purvu un diviem rezervātiem – pievērsāmies arī Eiropas Savienības “zaļajai diktatūrai”.

Kam jāgūst labums no prezidentūras?

“Par prezidentūru jārunā kā par pienākumu un kā par izaicinājumu Latvijai. Tā ir dežūra katrai dalībvalstij, un līdz šim neviena dalībvalsts nav atteikusies no tās. Katrai dalībvalstij tā ir arī milzīga iespēja,” uzskata Viktors Makarovs, ārlietu ministra padomnieks.

Viņš nosauca trīs iespējas: “Pirmais – sevi pozicionēt un ietekmēt ES nākotni. Esam tā valsts, pie kuras nāk citi, lai pieņemtu visiem pieņemamus un saistošus lēmumus. Latvijas prioritātes: konkurētspējīga Eiropa, digitāla ES un iesaistīta ES. Piemēram, par lētākiem telekomunikāciju pakalpojumiem ES. Šādi veidojam Eiropu.

Otrais – atpazīstamība. Četru mēnešu laikā uz prezidentūras pasākumiem pie mums ir atbraukuši 15 tūkstoši! Tūkstoš žurnālistu jau ir apciemojuši Latviju un rakstījuši par mūsu valsti. Tas veido pozitīvu priekšstatu!

Trešais – administrācija. Mūsu ierēdņi būs iemācījušies, kā Briselē panākt valsts interesēm atbilstošus lēmumus. Šīs zināšanas nekur citur iegūt nevar, un tās paliks Latvijā.”

Edgars Tavars, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs (Latvijas Zaļā partija), atzina, ka viņam ir divējādas sajūtas par šo dežūru: “Mums jāstrādā nevis savu interešu, bet Eiropas interešu pārstāvniecībā. Jādomā par lielajām metropolēm, par digitālo Eiropu, par tirgus stabilitāti, par CO2 ierobežošanu. Par vides emisijas ierobežošanu iegūto naudu māju siltumefektivitātei. Augļi no darbības prezidentūrā var ienākties piecu un desmit gadu laikā.”

Lelde Eņģele, botāniķe, Vides konsultatīvās padomes priekšsēdētāja vietniece, pirms diskusijas man atzinās, ka referendumā par Latvijas dalību ir balsojusi pret. Tagad pārjautāju: kā liekas tagad – vai bija vērts iestāties?

“Jā, toreiz apzināti balsoju pret, taču, strādājot vides nozarē, pārliecinājos, ka Latvijas dalībai ES ir tikai un vienīgi plusi. No vienas puses – var likties, ka ES kārtējā direktīva mūs māca dzīvot. Ikdienā strādājot ar šiem jautājumiem, pārliecinājos, ka ir pretēji. Brisele piedāvā lielo rāmi dabas aizsardzībā. Ar reālo dabas aizsardzības saturu to piepildām paši – sargājam to, kas mums pašiem svarīgāks. Nevaru nosaukt nevienu pārspīlējumu vides jomā, kas būtu absurds.” Arī purvus un bebrus? “Jau stājoties ES, tika ierakstīta atruna, ka Latvijā bebrus var medīt kā nelimitējamus dzīvniekus. Jā, purvus sargājam – lai tiktu pie kūdras rakšanas, jāiziet garš un sarežģīts ietekmes uz vidi novērtējuma process.

No otras puses, ES fondu finansējums ir devis daudz iespēju vides aizsardzībā, projektu attīstīšanā. Sākot ar vides infrastruktūru: ūdenssaimniecību, ūdens attīrīšanu, kanalizāciju un beidzot ar dabas projektiem. Ja nebūtu ES maksājumu Lauku attīstības plāna ietvaros daudzvērtīgiem zālājiem, Latvijas ainava būtu savādāka un būtu daudz vairāk aizaugušu vietu. Nepiekrītu, ka sargājam tāpēc, lai ierakstītu atskaitēs, bet sargājam to, kas svēts un vērtīgs pašiem,” uzskata vides aktīviste.


Latvija pārvērsta par rezervātu?

Olga Grundmanei no Krustkalnu rezervāta Ļaudonā nav pieņemams, ka visa nauda jāatstāj pilsētā. “Atbrauciet uz laukiem, es pārvedīšu jūs lielākajam kaļķu purvam pāri, lai jūs redzētu, cik tur kaļķu iekšā, ko varētu laukiem izmantot. Bet fermas sabrukušas, lauki krūmos… Ko mums darīt tai Krustkalnu rezervātā? Es to, protams, sargāju un priecājos par putnu koncertu. Loloju savas priedes, bet tās nograuza. Kaimiņi iestādīja mežu, nograuza. Ko mums darīt Krustkalnu nomalē?”

“Jāsaprot, ka mēs paši vien atbildam par to, kā to izmantosim. ES ir tikai palīgrīks, instruments savas politikas īstenošanai,” Viktors Makarovs vainu lika uzņemties pašiem. Lelde Eņģele papildināja: “Krustkalnu un Teiču rezervātos dzīvo daba, bet tad, kad tā iznāk ārā un uzmācas laukiem, tad ir mednieki un Dabas aizsardzības pārvalde, ar ko kopā var meklēt risinājumu.”

Edgars Tavars: “Minētais ir sekas tam, ka visas finanses koncentrējas centros. Vakar pie premjeres biju jautājumā par struktūrfondu apguvi, par ceļiem, par fermām. VARAM ir sarežģīti nostāties kādās pozīcijās, jo ir trīs karojošās puses: 9 lielās pilsētas, 21 reģionālais centrs un 89 mazās pašvaldības. Vieni saka: naudu dalām pēc teritorijas, otri – dalām pēc iedzīvotāju blīvuma. Jāatrod balanss.”

Latvijas iedzīvotājiem radusies sajūta, ka Latvijā aizsargājamo teritoriju ar saimnieciskās darbības liegumiem ir vairāk nekā citās ES dalībvalstīs. Lelde Eņģele iebilda, ka tas ir mānīgs priekšstats – 12% “Natura 2000” teritoriju no kopējo teritoriju daudzuma mūsu valstī ir mazāk nekā citās. “Jā, Teiču un Krustkalnu rezervātos tiešām nedrīkst darīt neko, izņemot vietas, kur Krustkalnos ir viensētas. Bet, piemēram, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, kas arī ir “Natura 2000″ teritorija, nedrīkst cirst kailcirtes, lielākas par diviem ha, nedrīkst cirst kailcirtes platlapju mežos, nedrīkst uzart tās dabīgās pļavas, kas pieteiktas atbalsta maksājumiem. Bet visu pārējo drīkst, saskaņojot ar reģionālo Dabas aizsardzības pārvaldi. Tikai jāprot godprātīgi saimniekot.”

Edgars Tavars piekodināja, ka ar ekonomisko pamatojumu nedrīkst noplicināt vai bojāt aizsargājamās dabas platības: “Nupat, piemēram, paziņoja, ka augstspriegumu līnija jāvelk cauri Ķemeru nacionālajam parkam. Kāpēc tā nevar iet 1,7 km ap šo teritoriju?”


Zaļās apkaklītes – jauno laiku darbavietas

Eiropa radījusi jaunu terminu – “zaļās apkaklītes” – darbavietas, kas saistītas ar vides aizsardzību. Cik Latvijā tādu ir? “Milzīgi daudz darbavietu gan projektētājiem, gan inženieriem, gan būvniekiem, iespējas arī nevalstiskajām organizācijām,” atzīst Edgars Tavars, gan nespējot nosaukt konkrētu skaitli. Madonā ir piemēri, kādu nav citur Latvijā – Barkavas pagasta “Titkalnos” atvērta pirmā savvaļas putnu rehabilitācijas stacija, Lubānas Mitrāja informācijas centra apsaimniekošana nodota jauniešu biedrības “Pie Kraujas” rokās.

“Tas ir radījis jaunu industriju Latvijā,” uzskata VARAM parlamentārais sekretārs, “NVS valstis un Āfrikas valstis, kuras dzirdējušas par Latviju kā zaļāko valsti pasaulē, jau prasa pēc vides inženieriem, izpētes kompānijām, kuras varētu sniegt ekspertīzi. Ir jāizmanto iespējas eksportēt zināšanas.” “Latvijas Vides un ģeoloģijas centrs sniedz pakalpojumus Lietuvā, Latvijas dabas eksperti veica kartēšanu Lietuvā – arī viņi pieder pie “zaļajiem zābaciņiem”,” papildina Lelde Eņģele.


Par ziloni un odu

Juris Fogels, nodibinājums “Vides attīstības institūts”: “Es balsoju pret iestāšanos ES un arī šodien uzskatu, ka pareizi. PSRS un ES katram savs laiks, un es ceru, ka ātrā attīstības dinamika ES izjauks ātrāk, nekā izjuka Padomju Savienība. ES prezidentūras uzdevums ir Eiropas labums, savējo atlikām malā. Mēs mudinām uz konkurētspējīgu Eiropu, kas nozīmē vienādus noteikumus visiem. Gan zilonim, gan odam. Ods drīkst uzsēsties uz ziloņa. Un zilonis uz oda. Ja nospieda – pats ods vien vainīgs.”

Viktors Makarovs atbildēja ar ironiju: “Mēs atceramies, kā 2003. gadā pirms referenduma tika aktivizētas ES karabāzes Latvijā, Brisele atsūtīja ultimātu: vai nu izveidojiet mums tīkamu valdību, kas atbilst Briseles prasībām, vai tiksit okupēti. Ar ieroču palīdzību referendumā tika panākts vairākums balsojumā. Atbrauca amatpersonas no Briseles un ieņēma visas svarīgās vietas… Tā varētu turpināt, ja gribam nekritiski salīdzināt.

Atcerēsimies, ka tā bija mūsu brīvprātīga izvēle. Svarīgi, ka mums ir dažādi viedokļi sabiedrībā. Tikpat svarīgi, ka ir arī citi viedokļi, kas neļauj būt nekritiskiem. Šo sešu ES prezidentūras mēnešu garumā varam strādāt pie tā, lai mums būtu laba reputācija. Jo labāk mēs savā dežūrā parādām, ka spējam būt objektīvi, jo lielākas izredzes, ka latviešiem uzticēs vadošus amatus.”

Edgars Tavars daļēji piekrita jautājuma uzdevējam: “Šodienas ES nav tāda, kādā iestājāmies. Mani uztrauc, ka lēmumu pieņemšana, kas ir jāpieņem katrai dalībvalstij, arvien vairāk aizvirzās uz Briseli.”

“Digitālā prioritāte veicina bibliotēku likvidāciju,” iebilda Juris Fogels, “kāpēc lasīt grāmatas, ja ir internets? Tas ir bibliotēku kapa zvans.” – “Kurā gadsimtā jūs dzīvojat!” no zāles pretī sauca astoņdesmitgadīgā Olga Grundmane. Arī Madonas novada bibliotēkas direktore Imelda Saulīte nekādi nepiekrita: “Viens otru neizslēdz, bet papildina. Mēs mācāmies no grāmatām, bet papildu informāciju gūstam no interneta. Bibliotēka sen vairs nav tikai grāmatu krātuve un lasītava. Digitālie pakalpojumi ir paralēli.”

Antra Gotlaufa, SIA “Agri AVG” īpašniece (viesu mājas “Apiņu kalte” saimniece): “Brīvdienās apsēdos un padomāju: plusu vairāk nekā mīnusu. 25 gadi vēsturē ir īss laika sprīdis, kurā daudz kas padarīts. Jā, lielās politikas sastāvdaļa ir mūsos veidot apkalpojošā personāla domāšanu, kas apkalpo Eiropu un valdību un slāpē iniciatīvu. Kā tam pretoties? Mums vajadzētu lepoties ar sevi, rādīt sasniegumus un celt savu pašapziņu. Skolās jāveicina uzņēmība un iniciatīva, vairāk atbalstot veiksmīgos, nevis tikai stutējot sliktākos. Paskatieties uz igauņiem – viņu ir mazāk, bet viņi ir daudz lepnāki. Nevajag zūdīties, bet vajag darīt. Tad mums klāsies labāk.”

Saistītie raksti
Galerijas nosaukums

Atbalstītāji: Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, Jelgavas tipogrāfija, Latvijas Bērnu fonds, SIA “Drukātava”, SIA VESTA-LK, “Vienotība”, biedrība “Kultūras un atbalsta centrs – ICEJ Latvija”, AS “Latvijas gāze”, Valdis Zatlers, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, VKKF, Madonas novada pašvaldība

Informatīvie atbalstītāji: “Latvijas Avīze”, reģionālais laikraksts “Stars”, www.madona.lv

LA.lv