Kam pieder Brīvības piemineklis?
 0

Lai nodrošinātu Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanu nākamajām paaudzēm un atbilstošas cieņas izrādīšanu šīm tautas svētvietām, Nacionālā apvienība sagatavojusi īpašu likumu, ko Saeima vakar nodeva izskatīšanai parlamenta komisijās. 


Reklāma
Reklāma

 

Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
“Kā krāpnieks zināja, ka neesmu izņēmusi paciņu?” Lasītāja atmasko neīsto “Latvijas Pastu” 1
Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis
Lasīt citas ziņas

Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums paredz pirmām kārtam sakārtot šo pieminekļu piederības jautājumu. Brīvības piemineklis šobrīd juridiski pieder Rīgas pilsētai, jo savu darbību nav atjaunojusi Brīvības pieminekļa komiteja, kurai tika noteiktas īpašumtiesības. Zeme ir reģistrēta Rīgas pilsētai, kamēr paši objekti šobrīd nav reģistrēti kadastra informācijas sistēmā. “Brīvības piemineklis un Brāļu kapu ansamblis ir par valsts un tautas saziedotiem līdzekļiem celti objekti, līdz ar to likumdevēja kompetencē būtu noteikt to īpašuma tiesības un valdījumu,” uzskata likumprojekta iniciators Jānis Dombrava (NA). Likumā viņš piedāvā noteikt, ka Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapi ir Latvijas valsts īpašums, kas nodots Rīgas pašvaldības valdījumā. Likums arī sakārtošot objektu uzturēšanas un finansēšanas jautājumus. Plānojot atjaunošanas darbus, būtu iespēja tos iekļaut gada budžetā, tādējādi izvairoties no neplānotiem izdevumiem.

NA pārstāvji arī mēģina ar likuma spēku panākt cieņpilnu attieksmi pret pieminekļiem. Likumā piedāvāts noteikt “īpašā režīma zonas” Brīvības pieminekļa tuvumā un Brāļu kapu teritorijā. Tajās paredzēts aizliegt veikt jebkādas darbības, kas var izraisīt tajā esošo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu, organizēt un veikt ielu tirdzniecību un ubagošanu, rīkoties pretrunā vispārpieņemtām morāli ētiskajām un uzvedības normām, kā arī izvietot vizuālo informāciju un reklāmu, kas var veidot Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu vizuālo fonu.

 

CITI ŠOBRĪD LASA

J. Dombrava arī neslēpa, ka šāds likumprojekts tapis, lai varētu bargāk vērsties, piemēram, pret pieminekļa apgānītājiem. “Tas kalpos par pamatu, lai nākotnē Administratīvo pārkāpumu kodeksā vai Krimināllikumā noteiktu stingrākus sodus par šī īpašuma bojāšanu.

 

Šobrīd visi pieminekļi ir vienotā reģistrā un policijas darbiniekiem ir grūti to izkontrolēt. Taču mūsu frakcija uzskata, ka Brīvības piemineklim nepieciešams īpašs statuss,” pēc Saeimas sēdes paskaidroja J. Dombrava. Tas nozīmē, ka nākotnē britu vecpuišu ballīšu svinētājiem par pačurāšanu pie Brīvības pieminekļa varētu noteikt lielāku sodu nekā par tādām pašām izdarībām pie kāda cita pieminekļa.

Tāpat likums paredz izveidot Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padomi deviņu cilvēku sastāvā.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.