Foto – LETA

Kam piederēs Brīvības piemineklis un Brāļu kapi? 9

Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums, kurš tapa ar mērķi sakārtot šo objektu juridisko statusu un īpašu datumu atzīmēšanu pie tiem, iesprūdis Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Jāsāk šaubīties, vai to izdosies pieņemt līdz nākamā gada martam, kad, visticamāk, laukums pie Brīvības pieminekļa atkal kļūs par “karsto punktu”.

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 7
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 63
Lasīt citas ziņas

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (“Vienotība”) noliedza, ka Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums tiktu apzināti vilcināts. “Komisijai ir labā griba un visi apzinās, ka šie ir divi būtiskākie valsts pieminekļi. Tieši tādēļ ļoti rūpīgi jāizvērtē to īpašuma tiesības un jāatrod labākais veids, kā aizsargāt šos pieminekļus,” teica deputāte. Viņa arī informēja, ka komisija darbu pie šā likuma atsāks uzreiz pēc budžeta pieņemšanas.

Pavasarī šā likuma izstrādei tika izveidota īpaša darba grupa ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāju Juri Dambi priekšgalā. Kā viņš pastāstīja, darba grupa savu darbu esot paveikusi un tālāk tas jāturpina Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. “Būtiskākie jautājumi, kas deputātiem būtu jāatrisina, ir divi – pirmkārt, objektu īpašumtiesības, otrkārt – to apsaimniekošana,” teica J. Dambis. Viņaprāt, vispareizākais variants būtu, ja gan pieminekļi, gan zeme, uz kuras tie atrodas, atrastos viena īpašnieka – valsts – rokās. Pašlaik daļa Rīgas Brāļu kapu kompleksa reģistrēta kā pilsētas īpašums, savukārt Brīvības pieminekļa statuss ir neskaidrs. Par tautas ziedojumiem celtais piemineklis tā kā varētu būt valsts īpašums (kaut arī nav reģistrēts kadastra informācijas sistēmā), bet zeme, uz kuras tas atrodas, reģistrēta Rīgas pilsētai.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā uzzināju atbildīgajā komisijā, darbs pie likumprojekta iekavējies, jo bijis nepieciešams pieprasīt virkni dokumentu no Valsts zemes dienesta, arhīva un citām iestādēm. Šobrīd diskusijas apstājušās pie jautājuma – kuram vajadzētu apsaimniekot šo kompleksu. Līdz šim šo darbu veica Rīgas Pieminekļu aģentūra, bet jaunā likuma autori no Nacionālās apvienības (NA) uzskata, ka turpmāk šis pienākums jāveic Aizsardzības ministrijai (AM). “Tas būtu tikai loģiski, jo Brīvības piemineklis sevī iemieso visu to, kādēļ pastāv nacionālie bruņotie spēki – lai aizsargātu tēvzemi un brīvību,” skaidroja viens no likumprojekta iniciatoriem deputāts Jānis Dombrava (NA). AM parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis apstiprināja, ka šāds piedāvājums izteikts, bet vēl esot daudz neskaidrību par finansējumu un tiesisko ietvaru. Starp rindiņām noprotams, ka ministrija ierobežota budžeta apstākļos nevēlas uzņemties papildu pienākumus. It īpaši tādus, kas nav tieši saistīti ar valsts aizsardzību.

Šis likumprojekts komisijai tika nodots jau 2012. gada martā un atkal aktualizēts pēc šā gada 16. martā piedzīvotās sadursmes pie Brīvības pieminekļa. Ar šo likumu plānots precizēt Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu juridisko piederību, kā arī noteikt bargākus sodus par kaitnieciskām un cieņu aizskarošām darbībām pret šiem objektiem. Lai veicinātu cieņpilnas vides veidošanos ap šiem valsts simboliem, likumprojekta autori paredzējuši, ka par necienīgu izturēšanos pret šiem simboliem varētu sodīt bargāk nekā par līdzīgiem pārkāpumiem citur publiskajā telpā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.