Sports
Ziemas sports

Kam tas ir izdevīgi? Dukurs: “Arī boļ­ševiki gribēja apvienot govi ar zirgu.” 16


Dainis Dukurs
Dainis Dukurs
Foto – Juris Kalniņš

Vēlme apvienot četras pēc savas būtības atšķirīgas un dažādās vietās esošas sporta bāzes izskaidrojama ar politiskajām partijām pietuvinātu personu mēģinājumu tikt pie zemes platībām skaistās vietās Mežaparkā un Jūrmalā, liecina “LA” rīcībā esošā informācija.

Liela steiga

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pakļautībā atrodas četras kapitālsabiedrības – sporta centrs “Mežaparks”, tenisa centrs “Lielupe”, Daugavas stadions Rīgā un bobsleja un kamaniņu trase “Sigulda”. Visām ministrijām pārskatot savu kapitālsabiedrību darbību, arī IZM izstrādājusi koncepciju, kas paredz sporta bāzu apvienošanu. Uz papīra uzlikti daudzi ieguvumi, piemēram, administratīvo izmaksu ietaupījums, efektīvāki centralizētie iepirkumi, iespēja izmantot Eiropas fondu finansējumu. Taču dokuments tapis lielā steigā un bez diskusijām, tādējādi raisot bažas par apvienošanas patiesajiem mērķiem.

“Apvienošana ir pareizais ceļš. Redzam, ka šīs bāzes nav uzplaukušas, “Mežaparks” atrodas degradētā teritorijā ar padomju laika viesnīcu, “Lielupe” – sagrūšanas stadijā,” man teica IZM Sporta departamenta direktora vietnieks infrastruktūras un juridiskajos jautājumos Elmārs Martinsons, kurš vienlaikus ir Daugavas stadiona un “Lielupes” valdes loceklis. Darbojoties šajās bāzēs, viņš pārliecinājies, ka vadība kā atsevišķa struktūrvienība lielus projektus nevar realizēt. Martinsons neuzskata, ka apvienot pēc būtības ļoti dažādus projektus būtu aplami, tā notiekot arī citur pasaulē. “Katra bāze jau turpina patstāvīgu darbu, darbinieki paliek.”

Premjers iepauzē

Viņnedēļ sēdē pulcējās Nacionālās sporta padomes sēde, kuras vadītājs Ministru prezidents Māris Kučinskis pēc tās atzina, ka IZM plānam ir acīmredzami ieguvumi, tomēr vēl nepieciešamas papildu diskusijas, un dokumenta pilnveidošanai noteica termiņu līdz 10. maijam.

“Pēc būtības netika izskatīts tas, kāpēc šāda apvienošana vajadzīga, un mums tā vīzija nav kļuvusi skaidrāka. Jau šobrīd IZM konceptuālajā plānā esam pamanījuši kļūdas un neprecizitātes,” atzīst Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis. Viņaprāt, nedrīkstētu aiztikt Siguldas trasi un “Mežaparku”, kur bāzējas Latvijas olimpiskā vienība: “Tā ir vienīgā vieta, kur sagādāt apstākļus mūsu sportistu konkurētspējas noturēšanai un palielināšanai, kā arī vēl palielināt jaudu.”

Jau šobrīd skaidrs, ka Daugavas stadions un tenisa centrs “Lielupe” piedzīvos pamatīgas pārmaiņas. Stadiona rekonstrukcija izmaksās apmēram 50 miljonus eiro, “Lielupes” – apmēram deviņus. Arī Siguldas trasē pēdējos gados ieguldīti prāvi līdzekļi, un šobrīd tā ir viena no modernākajām Eiropā. Trūkst vienīgi papildu kravas lif­ta, kura projekts jau gatavs un arī finansējums ieplānots. Mežaparka bāzes pilnveidošanā pirms vairākiem gadiem ieguldīti 600 tūkstoši latu.

“IZM ziņojumā nav ne vārda par sportisko piepildījumu šajās bāzēs nākotnē,” bažīgs ir Vrubļevskis. Martinsons gan norāda, ka pēc apvienošanās bāzes var viena otru dotēt, piemēram, “Lielupe” jau šobrīd par spīti vājajam noslogojumam un vecajai infrastruktūrai esot pelnoša iestāde, bet pārējām vajadzīga valsts palīdzība. Eiropas regulas nosaka, ka Daugavas stadionam pēc rekonstrukcijas būšot jāizdzīvo pašam un valsts piešprices vairs nedrīkstēs būt.

Izdomāti cipari

Skeptiski par IZM ieceri runā Siguldas bobsleja un skeletona trases direktors Dainis Dukurs: “Man apvienošanas ideja kopumā šķiet nepareiza. Arī boļ­ševiki gribēja apvienot govi ar zirgu, lai varētu jāt un pienu slaukt. Dogma, ka visiem jāapvienojas, ir greiza. Arī “Latvijas dzelzceļā” ir daudz atsevišķu meitas uzņēmumu, “Latvenergo” no “Sadales tīkla” atšķēla nost.”

Viņš jau uzreiz pēc iepazīšanās ar IZM sagatavoto konceptuālo ziņojumu pamanījis ačgārnību, proti, ierēdņi raksta, ka administrācijas izmaksas šobrīd Siguldas trasē ir 139 852 eiro gadā, bet Dainis ielūkojies trases dokumentācijā, un viņam nesanāk vairāk par 96 059 eiro, ieskaitot darba devēja obligātās sociālās iemaksas. Bet pēc bāzu apvienošanas šīs izmaksas Siguldas trasē saskaņā ar plānu būtu 144 218 eiro.

Viņaprāt, normāli būtu, ja vispirms notiktu diskusija un tad taptu prezentācija, nevis otrādi. “Var jau tajā plānā noteikti arī kaut ko reālu un gudru atrast. Taču nav godīgi, ka tas atrauts no reālajiem cipariem, solot ietaupījumu, lai gan patiesībā būtu sadārdzinājums par vairāk nekā 40 tūkstošiem.”

Kā vienu no iemesliem apvienošanai ministrija min iespēju nosiltināt ēkas par Eiropas naudu. Dukurs uzsver, ka Siguldā vajag tieši pretējo – jāsaldē ledus. Tāpat dokumentā ierakstīts, ka bāzēm būs sabiedrisko attiecību speci­ālists, bet Dainis neredz vajadzību pēc tāda, sakot, ka labākie tēla veidotāji ir sportisti, kuri katru ziemas nedēļas nogali iepriecina ar godalgotām vietām sacensībās. Līdzīgs stāsts par iepirkumiem: “Mēs, trīs cilvēki, darām šo darbu bez papildu atalgojuma, esam iemācījušies uzrakstīt nolikumu un iegādāties kvalitatīvu mantu par adekvātu cenu.” Dainis Dukurs arī nesaprot būtību – vai nu valsts ir apmierināta ar kapitālsabiedrību darbu, vai nav. “Ja ir, tad varam kaut ko piepucēt, uzlabot un strādājam tālāk. Ja nav – ir visas iespējas nomainīt vadītāju.”

IZM konceptuālajā ziņojumā norādīts, ka apvienotās bāzes vadītu divi valdes locekļi un katram saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem pienāktos atalgojums līdz 70 tūkstošiem eiro gadā. “Tāda sajūta, ka kāds gatavo placdarmu, kurā iekārtoties,” Dainim Dukuram tā šķiet ne­adekvāta alga. Izskanējis, ka apvienoto kompleksu sauks Latvijas Nacionālais sporta centrs un to varētu vadīt Elmārs Martinsons.

Vecā taktika

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis sporta jautājumos nekad nav bijis pārlieku ieinteresēts, tostarp savā pirmajā ministrēšanas reizē. Taču tas varētu būt mānīgs iespaids, ja priekšplānā ir nevis uzvaras vai zaudējumi, bet – nauda. Ļoti aktīvs allaž ir viņa biroja vadītājs Andis Geižāns, kurš politiskajās aprindās iekļuva, pateicoties Inai Druvietei. Daudziem radies iespaids, ka viņš ministrijas hierarhijā ir pat augstāk par valsts sekretāru un parlamentāro sekretāru.

Grūti spriest, ciktāl tas ir labi vai slikti, taču jautājumā par sporta bāzēm galvenais, iespējams, ir nevis to sakārtošana un efektivitātes palielināšana, bet gan – zemes teritorijas. Politiķu uzbrukumi “Mežaparkam” bijuši jau vairākkārt, gan rosinot atņemt nacionālās sporta bāzes statusu, gan mēģinot pievienot “Valsts nekustamajiem īpašumiem”. Ļoti pievilcīgā vietā arī atrodas tenisa centrs “Lielupe” Jūrmalā.

“Pēc kāda laika īpašums varbūt nonāks tādā stāvoklī, ka nebūs vairs izdevīgi to uzturēt un par smiekla naudu to varēs Ķīš­ezera maliņā dabūt. Patlaban mūsu sāpe ir ne tikai par olimpisko vienību, bet par visu sportu, kas tajā notiek,” sacīja Aldons Vrubļevskis 2013. gadā, kad bija pirmais mēģinājums sporta centru “Mežaparks” pārcelt uz citu vietu. Šķiet, tagad ir stāsts par tiem pašiem vēžiem un varbūt pat tajās pašās kulītēs.

“IZM ir īpašnieks, un tam arī jājautā, kāda ir attīstības vīzija un mērķi. Man šobrīd par apvienošanas projektu nekas īpaši nav zināms, bet labi, ka sākusies diskusija,” izteikumos piesardzīga ir “Mežaparka” valdes locekle Ieva Zunda, kādreizējā vieglatlēte. Viņa norāda, ka juridisko pārmaiņu dēļ sportisti necietīs – ēkas paliek, telpu izmantošana turpināsies tāpat kā līdz šim.

LA.lv