Foto – Karīna Miezāja

Kam traucē tiesībsargs? 22

Jo stabilāk un neatkarīgāk tiesībsargs Juris Jansons rīkojas savā amatā, jo neērtāks viņš kļūst politiķiem. Tieši tādēļ daži no viņiem pagājušonedēļ ar prieku vicināja tiesas lēmumu par piecus gadus vecu Jansona “nesmukumu”.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Rīdzinieks nepatīkami pārsteigts, kā izskatās vietā, kur noslīka Roberts: “Tur viss ir sabrucis… Šādas vietas nedrīkst būt publiski pieejamas!” 62
Lasīt citas ziņas

Augstākā tiesa pagājušonedēļ atzina par pamatotu Jurim Jansonam savulaik piemēroto disciplinārsodu, ko viņš saņēma divus gadus pirms kandidēšanas uz tiesībsarga amatu. Proti, 2009. gadā, strādājot par e-lietu sekretariāta vadītāju, Jansons esot atbrīvojis no darba divas darbinieces, nepamatoti izmaksājot kompensācijas divu mēnešalgu apmērā. Vēl vienai darbiniecei viņš izmaksājis 1100 latu pabalstu sakarā ar tēva nāvi, pārsniedzot toreiz noteiktos pabalsta “griestus” – 1000 latus. Jansona neuzmanība esot nodarījusi valstij zaudējumus vairāk nekā 3300 latu (4695 eiro) apmērā. Šī ziņa bija medusmaize visiem, kam tiesībsargs Jansons uzkāpis uz varžacīm.

“Šis ir ļoti nopietns un nepatīkams gadījums, kas met ēnu uz tiesībsarga autoritāti. Taču pēdējos mēnešos pašreizējais tiesībsargs pieļāvis daudz nopietnākus pārkāpumus,” uzskata Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Boriss Cilevičs (“SC”). Viņaprāt, tiesībsarga viedoklis par trūkumiem mazākumtautību skolās ir neprofesionāls un balstīts uz nekvalitatīvu pētījumu. Viņš arī neizslēdza iespēju, ka Jansons gatavojas politiķa karjerai un cenšas krāt popularitātes punktus. “Taču politiskās pozīcijas var būt dažādas, bet tiesībsargam jāpieiet jautājumiem nepolitiski – bal­stoties starptautiskajos cilvēktiesību standartos,” uzsvēra Cilevičs. Atgādināšu, ka 2011. gadā tieši “Saskaņas centrs” virzīja Juri Jansonu tiesībsarga amatam, bet tagad viņa darbība Cilevičam raisot dziļu vilšanos. Vienlaikus gan viņš atzina, ka “SC” neplāno pieprasīt viņa atsaukšanu, jo apzinās, ka parlamenta vairākums opozīcijas aicinājumu ignorēs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) uzskata, ka nav nekādu pamatu tiesībsarga nomaiņas rosināšanai. Viņa šajā gadījumā drīzāk saskata atsevišķu politisko spēku vēlmi ietekmēt tiesībsargu, baidoties no viņa neatkarīgas rīcības. Vēl jo vairāk tādēļ, ka Jansona disciplinārlieta deputātiem nav nekāds jaunums – tā esot tikusi apspriesta arī viņa kandidatūras virzīšanas laikā.

Arī pats Jansons uzskata, ka atsevišķi grupējumi izmanto iespēju viņu pakritizēt kaut vai tādēļ, lai grautu tiesībsarga reputāciju un mazinātu viņa neseno atzinumu svaru sabiedrības acīs. “Pieļauju, ka tas saistīts ar manām aktivitātēm, jo esmu bijis gana objektīvs un kritisks pret amatpersonu un institūciju nepareizu rīcību. Pēdējā laikā esmu norādījis uz trūkumiem mazākumtautību izglītības politikā, bilingvālajā izglītībā, iecerētajā veselības aprūpes reformā un citās nozarēs. Protams, tas kādam var nepatikt, bet pret šo kritiku grūti ko iebilst, jo mūsu argumenti ir pamatoti un konkrēti. Tādēļ tiek izmantota iespēja pakritizēt mani pašu,” sprieda Jansons. Tomēr viņš uzskata, ka šīs gadījums nenodarīs kaitējumu tiesībsarga reputācijai, jo Saeima, lemjot par viņa apstiprināšanu amatā, to jau esot izvērtējusi. Tādēļ viņš nedomā atkāpties no amata pēc paša iniciatīvas, kaut gan sākumā esot apsvēris šādu iespēju. Jansons arī noliedza, ka izmantotu tiesībsarga amatu politiskā kapitāla veidošanai: “Katrai lielai tēmai, par ko informējam sabiedrību, apakšā ir vismaz gadu ilga sarakste ar iesaistītajām institūcijām. Diemžēl līdzšinējā pieredze pierāda, ka oficiālās iestādes un institūcijas nevēlas novērst mūsu konstatētās problēmas, pirms par to nav sākusies diskusija sabiedrībā. Turklāt sabiedrības informēšana ir viens no Tiesībsarga biroja pienākumiem.”

Runājot par disciplinārlietas būtību, Jansons atzīst, ka kļūdījies tikai, nosakot darbiniecei par 100 latiem lielāku radinieka nāves pabalstu. Savukārt lielāki atlaišanas pabalsti izmaksāti pēc vienošanās ar darbiniekiem, ka darba attiecības tiks pārtrauktas nekavējoties. “Protams, mēs varējām viņus paturēt vēl mēnesi un to pašu summu samaksāt algā, bet konkrētajā situācijā tas nebūtu bijis lietderīgi,” paskaidroja Jansons. Turklāt pārmaksātā nauda vēlāk esot atmaksāta.