Foto – Līga Vasiļūna

Kam uzraudzīt profesionālās skolas?
 1

Beidzot arī likumā jānosaka darba devēju tiesības ietekmēt profesionālo skolu darbu – to piedāvātās programmas, mācību saturu un citus aspektus.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Šī iemesla dēļ Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai Saeimā likumprojektu, kas paredz būtiski grozīt Profesionālās izglītības likumu. Līdz šim darba devēji dažādos veidos jau iesaistās profesionālajā izglītībā, taču tas ir uz dažādu līgumu, ne likuma pamata. Izmaiņas likumā paredz nostiprināt tā sauktās darba vidē balstītās mācības, kas paredz arodskolu audzēkņus lielā mērā skolot uzņēmumos.

IZM vēlas arī noteikt, ka profesionālās izglītības iestādēs jāveido konventi piecu līdz septiņu locekļu sastāvā. Konventā iekļautu iestādes direktoru, ministrijas pārstāvi, pašvaldību un darba devēju pārstāvjus. IZM ierosina ļaut konventam noteikt ne tikai skolas darbības stratēģiskos virzienus, bet arī piedalīties profesionālās izglītības programmu satura pilnveidē un izstrādē atbilstoši darba tirgus prasībām un pat piedalīties skolas darbinieku atlasē un novērtēšanā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kur vakar likumprojekts tika apspriests pirms tā izskatīšanas parlamentā pirmajā lasījumā, izskanēja vairākas pretenzijas pret konventu.

Gan deputāti, gan Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone norādīja, ka absolūti neloģiski ir tas, ka konventam iecerēts uzticēt pārvaldības funkciju, tātad nolikt to virs skolas direktora. Savukārt direktoram IZM dos tiesības noteikt konventa sastāvu, kā arī noteikt tā funkcijas un uzdevumus. Kurš tad kuru patiesībā pārraudzīs? Uz to IZM pārstāvjiem atbildes nebija.

Komisijas vadītāja Dana Reizniece-Ozola brīnījās, ka konvents varēs iesaistīties darbinieku pieņemšanā. IZM valsts sekretāra vietniece Evija Papule atzina, ka nav iecerēts samazināt direktoru atbildību par savu darbu. Tas vēl vairāk satrauca deputātus: tātad direktoram var nākties atbildēt arī par konventa pieņemtiem lēmumiem. Bet E. Papule uzsvēra, ka diktāta tiesības konventam nebija iecerētas. Pamatojot šādas institūcijas nepieciešamību, viņa sacīja, ka joprojām ir profesionālās skolas, kas piedāvā apgūt darba tirgū nepieprasītas profesijas. L. Vilsone ierosināja konventa sastāvā iekļaut vecākus, jo profesionālajās skolās mācās arī nepilngadīgie.

Tā kā šobrīd Latvijā darbojas 34 IZM pakļautas profesionālās izglītības iestādes, Saeimas deputāte Inga Vanaga jautāja: kā tad IZM pārstāvis pagūs līdzdarboties visos konventos. E. Papule atgādināja, ka joprojām turpinās profesionālo izglītības iestāžu tīkla optimizācija un iecerēts, ka drīzumā nebūs vairāk par 20 IZM paspārnē esošām arodskolām. I. Vanaga izteica aizdomas, ka konventus grasās veidot tāpēc, ka IZM pati netiekot galā ar profesionālo skolu pārraudzību. Savukārt klātesošie pašvaldību pārstāvji sacīja, ka atbalsta konventu veidošanu, tikai vēlētos, lai pretēji IZM iecerei konventu varētu vadīt ne tikai darba devēju, bet arī pašvaldības pārstāvis.

Reklāma
Reklāma

Grozījumi likumā ļaušot profesionālajā izglītībā ieviest arī tā saukto moduļveida apmācību, kas nozīmē, ka skolu audzēkņi brīvāk paši varēs veidot izglītības saturu. Kaut IZM vēlējās, lai likumprojektam nosaka steidzamības statusu, kas nozīmētu tā izskatīšanu tikai divos lasījumos jau šīs Saeimas laikā, daudzo neskaidrību dēļ tika nolemts, ka par pārmaiņām profesionālajā izglītībā lems parastajā kārtībā – trijos lasījumos un pēdējo vārdu par šo likumu teiks nākamā Saeima.

Uzziņa


Latvijā šajā mācību gadā darbojas 34 profesionālās izglītības iestādes, no tām 12 ir profesionālās izglītības kompetences centri (PIKC), kas nozīmē, ka tajos ne tikai skolo centra audzēkņus, bet metodiski palīdz arī citām profesionālās izglītības iestādēm. Iecerēts, ka PIKC statusu iegūs vēl trīs skolas.