Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
10. septembris, 2014
Drukāt

Kam uzraudzīt profesionālās skolas?
 (1)

Foto - Līga VasiļūnaFoto - Līga Vasiļūna

Beidzot arī likumā jānosaka darba devēju tiesības ietekmēt profesionālo skolu darbu – to piedāvātās programmas, mācību saturu un citus aspektus.

Šī iemesla dēļ Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai Saeimā likumprojektu, kas paredz būtiski grozīt Profesionālās izglītības likumu. Līdz šim darba devēji dažādos veidos jau iesaistās profesionālajā izglītībā, taču tas ir uz dažādu līgumu, ne likuma pamata. Izmaiņas likumā paredz nostiprināt tā sauktās darba vidē balstītās mācības, kas paredz arodskolu audzēkņus lielā mērā skolot uzņēmumos.

IZM vēlas arī noteikt, ka profesionālās izglītības iestādēs jāveido konventi piecu līdz septiņu locekļu sastāvā. Konventā iekļautu iestādes direktoru, ministrijas pārstāvi, pašvaldību un darba devēju pārstāvjus. IZM ierosina ļaut konventam noteikt ne tikai skolas darbības stratēģiskos virzienus, bet arī piedalīties profesionālās izglītības programmu satura pilnveidē un izstrādē atbilstoši darba tirgus prasībām un pat piedalīties skolas darbinieku atlasē un novērtēšanā.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kur vakar likumprojekts tika apspriests pirms tā izskatīšanas parlamentā pirmajā lasījumā, izskanēja vairākas pretenzijas pret konventu.

Gan deputāti, gan Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone norādīja, ka absolūti neloģiski ir tas, ka konventam iecerēts uzticēt pārvaldības funkciju, tātad nolikt to virs skolas direktora. Savukārt direktoram IZM dos tiesības noteikt konventa sastāvu, kā arī noteikt tā funkcijas un uzdevumus. Kurš tad kuru patiesībā pārraudzīs? Uz to IZM pārstāvjiem atbildes nebija.

Komisijas vadītāja Dana Reizniece-Ozola brīnījās, ka konvents varēs iesaistīties darbinieku pieņemšanā. IZM valsts sekretāra vietniece Evija Papule atzina, ka nav iecerēts samazināt direktoru atbildību par savu darbu. Tas vēl vairāk satrauca deputātus: tātad direktoram var nākties atbildēt arī par konventa pieņemtiem lēmumiem. Bet E. Papule uzsvēra, ka diktāta tiesības konventam nebija iecerētas. Pamatojot šādas institūcijas nepieciešamību, viņa sacīja, ka joprojām ir profesionālās skolas, kas piedāvā apgūt darba tirgū nepieprasītas profesijas. L. Vilsone ierosināja konventa sastāvā iekļaut vecākus, jo profesionālajās skolās mācās arī nepilngadīgie.

Tā kā šobrīd Latvijā darbojas 34 IZM pakļautas profesionālās izglītības iestādes, Saeimas deputāte Inga Vanaga jautāja: kā tad IZM pārstāvis pagūs līdzdarboties visos konventos. E. Papule atgādināja, ka joprojām turpinās profesionālo izglītības iestāžu tīkla optimizācija un iecerēts, ka drīzumā nebūs vairāk par 20 IZM paspārnē esošām arodskolām. I. Vanaga izteica aizdomas, ka konventus grasās veidot tāpēc, ka IZM pati netiekot galā ar profesionālo skolu pārraudzību. Savukārt klātesošie pašvaldību pārstāvji sacīja, ka atbalsta konventu veidošanu, tikai vēlētos, lai pretēji IZM iecerei konventu varētu vadīt ne tikai darba devēju, bet arī pašvaldības pārstāvis.

Grozījumi likumā ļaušot profesionālajā izglītībā ieviest arī tā saukto moduļveida apmācību, kas nozīmē, ka skolu audzēkņi brīvāk paši varēs veidot izglītības saturu. Kaut IZM vēlējās, lai likumprojektam nosaka steidzamības statusu, kas nozīmētu tā izskatīšanu tikai divos lasījumos jau šīs Saeimas laikā, daudzo neskaidrību dēļ tika nolemts, ka par pārmaiņām profesionālajā izglītībā lems parastajā kārtībā – trijos lasījumos un pēdējo vārdu par šo likumu teiks nākamā Saeima.

Uzziņa


Latvijā šajā mācību gadā darbojas 34 profesionālās izglītības iestādes, no tām 12 ir profesionālās izglītības kompetences centri (PIKC), kas nozīmē, ka tajos ne tikai skolo centra audzēkņus, bet metodiski palīdz arī citām profesionālās izglītības iestādēm. Iecerēts, ka PIKC statusu iegūs vēl trīs skolas.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Izskatās, ka piedāvātie profesionālās izglītības likuma grozījumi ir paredzēti tikai jauna pārvaldības modeļa ieviešanai, lai katrs darba devējs/pagasts/pašvaldība pēc sava prāta un izpratnes varētu veidot/grozīt mācību programmas un vadīt izglītības iestādi. Bet kurš tad uzņemsies atbildību par cilvēku, kurš šādās, pēc mirkļa iegribas, veidotajās programmās mācīsies? Kā būs iespējams salīdzīnat vienas profesijas, piemēram galdnieka kvalifikācijas, ja katrā skolā to mācīs tā, kā izdomājis konvents? Kā būs iespējams nodrošināt tālākizglītību saprotamā veidā? Jeb Papules kundze rosinās veidot jaunas likuma izmaiņas, lai katram nodrošinātu individuālu apmācību? Nu vienkārši sviests! Tā ir, kad pie jaunievedumiem ķeras neprofesionālis.

Draugiem Facebook Twitter Google+