Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Foto: Shutterstock

Franks Gordons: Kam vajadzīgs krievu kanāls? 36

Manuprāt, taisnība tiem, kuri uzskata, ka īpašs LTV krievu kanāls tikai leģitimētu Latvijas statusu kā divkopienu valsti. Beļģija, kā zināms, ir klasiska divkopienu valsts, un visas valsts institūcijas, ieskaitot televīziju, ir dublētas – atsevišķi valoņiem franciski un flāmiem flāmiski. Abas kopienas ir teritoriāli kompaktas (izņemot jaukto Briseli), un viss tātad, kā nākas.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Bet Latvija ir zeme, kurai vārdu devusi tās pamattauta – latvieši. Diemžēl šīs zemes likteņgaitas mainījušas tās demogrāfisko struktūru, un t. s. krievvalodīgie, kas sevi uzskata kā “lingvistisku kopienu”, sastāda vairāk nekā trešo daļu no valsts iedzīvotāju kopskaita. Jau tā ārzemju medijos un tūristu ceļvežos rakstīts, ka Latvija ir “zeme, kur runā latviešu un krievu valodā”. Ņemot vērā lielā austrumu kaimiņa uzbāzīgo interesi par t. s. tautiešiem, Latvijas valsts pamatiem, manuprāt, kaitētu īpaša LTV krievu kanāla ierīkošana, jo tādējādi netieši tiktu leģitimēts divkopienu valsts statuss. Ja nu būtu, teiksim, trīs LTV kanāli – latviski, angliski un krieviski, tas jau būtu pieņemami, jo piešķirtu televīzijai starptautisku auru.

[wrapintext][/wrapintext]

CITI ŠOBRĪD LASA

Mēs dzīvojam sabiedrībā, kur valda brīvais tirgus – ir piedāvājums un ir pieprasījums. Šajā gadījumā krievu kanāls tiek piedāvāts, bet tam nav pieprasījuma. Latvijā mītošie krievvalodīgie tik un tā skatīsies Krievijas televīziju raidījumus, un maz ir tādu, kas dod priekšroku, teiksim, neatkarīgajam kanālam RTVi. Neesmu drošs, ka atradīsies tik kompetenti krievvalodīgi žurnālisti, kas pārliecinoši paudīs krievvalodīgajai auditorijai Latvijas Republikas pozīciju.

Drukātajos medijos aina ir līdzīga – nav pieprasījuma! Uzņēmējs Valerijs Belokoņs, kurš daudz darījis Latvijas labā un pratis īsā laikā sagatavot un laist klajā Latvijas enciklopēdiju vairākos sējumos, savulaik nodibināja dienas laikrakstu “Telegraf” kā pretsvaru avīzēm “Vesti segodņa” un “Čas”. Taču šī avīze, kuras kurss bija lojāls un konsekventi demokrātisks, izčākstēja trūkstošā pieprasījuma dēļ. Nebija intereses! Tiesa, iznāk gluži labs ilustrēts mēneša žurnāls “Otkritij gorod”, kas domāts krieviski lasošai publikai Baltijas valstīs, bet tas ir vairāk izklaidējošs žanrs. Toties Rīgā zeļ un plaukst krievu laikraksts “Vesti segodņa”, kura nosliece ir klaji prokremliska un kurā tiek pausta krasa nepatika pret Latviju un latvisko. Ir pieprasījums! Diemžēl…