Kam valsts tērē par daudz? 0

Inna Korotkaja no Rīgas: “Mūsu valstsvīri bieži rīkojas neracionāli – pieņem lēmumu, iegulda līdzekļus un tikai beigās saprot, ka ir kļūdījušies.

Reklāma
Reklāma

 

Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem
Kokteilis
Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj 10
RAKSTA REDAKTORS
VIDEO. “ASV aizliedz ar likumu, Latvijā tirgo uz katra stūra!” Brīdina par zīdaiņiem bīstamām precēm 13
Lasīt citas ziņas

Tādēļ sabiedrībā rodas sašutums par līdzekļu neadekvātu izlietošanu. Domāju, ka vairāk naudas jāatvēl medicīnas nozarei, jo tikai veselā sabiedrībā būs spēcīgi cilvēki, kas spēs uzturēt savu ģimeni un valsti. Ir jāatbalsta arī jaunieši. Jārada labvēlīgi apstākļi tam, lai viņi šeit mācītos, strādātu, veidotu savas ģimenes, nevis uztrauktos, ka nespēs pabarot pēcnācējus. Budžets ik pa laikam būtu arī jārevidē, pārskatot, kā tiek tērēti līdzekļi bijušo prezidentu atbalstam, referendumiem u. c.”

Rasma no Ogres novada: “Manuprāt, nepiedodami liela daļa budžeta līdzekļu aiziet dažādām reklāmas kampaņām. Tā vietā vairāk būtu jādomā par medicīnas jomas uzlabošanu, atbalsta sniegšanu pensionāriem. Ir rūpīgi jāpārbauda, kā tiek tērēts ceļu remontiem piešķirtais finansējums. Lai nebūtu tā, ka asfaltu paredzēts klāt 15 cm biezumā, bet tiek noklāti tikai 9 cm. Taču ticu, ka vairākumā gadījumā finansējums tomēr tiek izlietots tam paredzētajiem mērķiem.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Kārlis Bergs no Siguldas: “Neracionāli izdevumi, manuprāt, ir tie, kas saistīti ar valsts tēla spodrināšanu un kam ir viens mērķis – iekļaut Latviju dažādos atpazīstamības topos. Diemžēl neviens no ārzemēs sastaptajiem draugiem Latviju nesaista ar dārgu tiltu vai lielu bibliotēku. Tādēļ prātīgāk būtu vērst uzmanību uz iekšējo pro­blēmu risināšanu, ieguldot izglītībā, medicīnā un kopējā labklājības veicināšanā. Vai tad nebūtu patīkami, ja ārzemniekiem, izdzirdot vārdu “Latvija”, raisītos šādas asociācijas – tā ir valsts, kur dzīvo laimīgi, pārtikuši cilvēki? Uzskatu, ka lielāka uzmanība ir jāpievērš projektu budžetu plānošanai, lai iegūtu labus rezultātus ar iespējami mazākiem ieguldījumiem.”

Irina Mihejeva no Daugavpils: “Klupšanas akmens ir tas, ka šobrīd pārlieku liels akcents tiek likts uz pilsētu labiekārtošanu. Taču tūrisms nevar būt vienīgais ienākumu avots, tā vietā aktīvāk būtu jāatbalsta privātā uzņēmējdarbība. Valstij pirmkārt jāiegulda medicīnā. Tā ir joma, kurā pastāvīgi nepieciešamas jaunas, modernas iekārtas, lai nodrošinātu kvalitatīvu diagnostiku. Otrkārt, sports ir nozare, kas apvieno tautu un ļauj Latvijai izcelties citu valstu vidū. Taču, lai gūtu starptautiskus panākumus, sportistiem jānodrošina piemēroti darbošanās apstākļi. Tāpat jācenšas panākt, lai ikviens bērns varētu nodarboties ar sev tīkamu sporta veidu, jo bieži vien vecāki nespēj apmaksāt savas atvases treniņus. Treškārt, finansējums nepieciešams izglītībai, jo, strādājot pēc novecojušām metodēm un ar veciem materiāliem, jauniešus grūti motivēt.”

Anda Vārna no Dobeles: “Pārāk daudz līdzekļu aiziet Saeimas deputātu uzturēšanai, viņu skaits tik mazā valstī kā Latvija ir par lielu. Būtiskākais šobrīd būtu sakārtot Latvijas ceļus. Tas uzlabotu ne tikai iedzīvotāju ikdienu, bet arī paplašinātu tūrisma iespējas. Papildu finansējumu piešķirtu jaunu aviolīniju izveidei un esošo uzlabošanai.”

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.