Kamēr deputāti strīdas, parakstu vācēji nesnauž 0
Saeimā noslēgumam tuvojas darbs pie likumprojekta, kas mainīs referendumu ierosināšanas kārtību, ierobežojot dažādu apšaubāmu grupējumu iespējas sarīkot tautas nobalsošanas par sev tīkamiem mērķiem. Tomēr finiša spurts nebūs viegls, jo parlamentā pret šiem grozījumiem ir spēcīga pretdarbība.
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (“Vienotība”) cer, ka grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” jau šonedēļ varētu tikt izskatīti komisijā un pēc iespējas ātrāk virzīti uz pieņemšanu galīgajā lasījumā parlamenta sēdē. Tomēr maz ticams, ka šīs cerības piepildīsies, jo pirms trešā lasījuma likumprojektam iesniegti vēl 59 grozījumu priekšlikumi. Par tiem gaidāmas garas diskusijas. Ne tikai tādēļ, ka grozījumi ir ļoti būtiski, bet arī tādēļ, ka opozīcijas frakcijas, kas nevēlas referendumu ierosināšanas sliekšņa pacelšanu, izmanto visas iespējas šo likumprojektu novilcināt.
Otrajā lasījumā apstiprinātais likumprojekts paredz, ka turpmāk likumprojektus vai Satversmes grozījumu priekšlikumus varēs iesniegt tikai tad, ja tos ar savu parakstu būs atbalstījusi viena desmitā daļa vēlētāju (aptuveni 154 000 cilvēku). Līdzīgi griesti ir nepieciešami arī šobrīd, taču pašlaik parakstu vākšana sadalīta divos posmos – pirmajā likumprojekta autori savāc 10 000 notariāli apstiprinātus parakstus, bet otrajā posmā Centrālā vēlēšanu komisija par valsts budžeta līdzekļiem savāc atlikušos. Jaunā kārtība paredz, ka turpmāk likumprojekta autoriem pašiem par savu naudu būs jāsavāc desmitās daļas vēlētāju paraksti. Vienlaikus, pēc Reformu partijas (RP) iniciatīvas, likumprojektā iestrādāta kārtība parakstu vācēju finansējuma kontrolei. Ja šāda kārtība Latvijā būtu darbojusies jau pērn, tad, visticamāk, biedrībai “Dzimtā valoda” nebūtu izdevies izprovocēt referendumu par divvalodību, bet kustība “Par vienlīdzīgām tiesībām” varētu atvadīties no cerībām sarīkot tautas nobalsošanu par pilsonības “nulles variantu”.
Pret jauno parakstu vākšanas kārtību Saeimā visaktīvāk iebilst “Saskaņas centra” deputāti. Šīs frakcijas pārstāvji Andrejs Elksniņš un Irina Cvetkova ierosina saglabāt līdzšinējo kārtību.
“Jaunā kārtība faktiski izslēgs referendumu rīkošanu Latvijā kā tādu, jo savākt 150 000 parakstu pie notāriem nav reāli. Elektroniskā parakstu vākšana nedarbosies, jo valsts tam ne tehniski, ne juridiski nav gatava. Līdzšinējos referendumos vēlētāji nav pieļāvuši nekādas kļūdas.
Saeimai kā likumdevējam gan kļūdas mēdz gadīties, bet tagad faktiski tautai tiks atņemta iespēja deputātu kļūdas labot,” savu nostāju pamatoja A. Elksniņš. Viņaprāt, referendumu ierosināšanas kārtības maiņa nedrīkst notikt sasteigti un bez zinātniskas diskusijas.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) piedāvā citu variantu – palielināt likumprojekta autoru savācamo parakstu skaitu no 10 000 līdz 30 000, pieļaujot arī parakstīšanos internetā, izmantojot elektronisko parakstu.
Pret jauno referendumu ierosināšanas kārtību iebilst ne tikai opozīcija, bet arī Saeimas Juridiskā biroja eksperti, jo strauja likumprojekta ierosināšanai nepieciešamo parakstu skaita palielināšana ievērojami sarežģīšot Satversmē noteikto pilsoņu tiesību izmantošanu. Juridiskais birojs ierosina paredzēt ilgāku pārejas periodu vai arī iespēju palielināt sākotnēji nepieciešamo parakstu skaitu no 10 000 līdz 50 000 vai 70 000. Juristi arī vērš deputātu uzmanību uz to, ka parlamenta atsaukšanas procedūras ierosināšanai joprojām pietiek ar 10 000 vēlētāju, un rosina izvērtēt iespēju vienādot likumu ierosināšanas un Saeimas atsaukšanas procedūras.
Sociologs Aigars Freimanis norāda, ka referendumi tāpat kā vēlēšanas, mītiņi un petīcijas sabiedrībā kalpo arī kā “tvaika nolaišanas” ventilis emocionāla sakāpinājuma brīžos. Vienlaikus viņš atzina, ka 10 000 parakstu slieksnis ir bijis pārāk zems, ļaujot atsevišķām grupām par valsts budžeta līdzekļiem tracināt visu pārējo sabiedrību.
Kamēr politiķi, juristi un eksperti vēl diskutē, nereģistrētā kustība “Par vienlīdzīgām tiesībām” turpina aktīvi vākt parakstus par pilsonības nulles variantu. Pēc pēdējiem datiem, kustība esot savākusi vairāk nekā trīsarpus tūkstošus parakstu. Kustības līderis Andrejs Tolmačovs prognozēja, ka vasaras atvaļinājumu laikā cilvēku aktivitāte kritīsies, bet nepieciešamos 10 000 izdošoties savākt līdz rudenim.
