Foto – Atis Jansons

Kamēr smagie auto brauks šitā, cietīs vēl daudzi 14

Bez galēji neprofesionālas kravas auto vadītāja (iespējams – vismaz divu auto vadītāju) rīcības uz Siguldas šosejas ne sadursmes ar riteņbraucējiem, ne diskusijas par auto/velo sarežģītajām attiecībām nebūtu.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 42
Lasīt citas ziņas

Smagie jau sen un visur brauc bez pietiekamām distancēm. Kā salipuši. Pirmais tik ātri, cik drīkst (80 km/h!), otrais, aizvēju (degvielas ekonomija!) vai mieru meklēdams, cieši astē. Parasti (uz mūsu divjoslu “maģistrālēm”) šādi radītās problēmas ir citas. Jau tā nebūdami ne īsi, ne mazi, abi kopā viņi veido izcili grūti apdzenamu šķērsli, “korķi” vieglo plūsmā, kurai atļauts kustēties ātrāk. Rada kašķīgu un bīstamu situāciju. Viņus neviens nesoda, kaut CSN pārkāpums par distances neievērošanu ir acīmredzams, bez dārgiem fotoradariem un “stalkeriem” fiksējams.

Un nu par notikumu uz četrjoslu ceļa pie Garkalnes (izmeklēšana turpinās, šo lūdzu uzskatīt par versiju, kas veidota no nedēļas laikā sadzirdētajiem faktiņiem). Viena aiz riteņbraucējiem tā “fūre”, šķiet, tomēr nebija. Tik akli, tik aizmiguši pat viņi nav. Laikam jau ar pilnu klapi (atļauto, tātad ap 80 km/h) grupiņai pirmais tuvojās kāds cits un sadursmes (formāli vienīgais) vaininieks relaksējās tā ēnā. Tad pirmais, sagaidījis tukšumiņu spogulī, asi, cieši gar trenera auto aizgāja pa kreisi un atstāja snauduli lamatās. Ne vairs pa kreisi, ne pa labi, ne nobremzēt…

CITI ŠOBRĪD LASA

Kurš no viņiem ir profesionālis? Pirmais? Egoists, kurš nespēj kolēģa bezizeju prognozēt (vai spēj un ļauni ņirdz). Otrais? Dievs vien zina, ko šis tajā mirklī darīja (telefons, navigācija, desmaize…), bet modrs un tuvu briesmu pazīmes (līdera novirze pa kreisi – pat ja šis pagrieziena signālu neieslēdz) ātri ievērot gatavs jau nu nebija.

Tāds tas iespējamais sižetiņš. Un, ja tāds, – nekāda riteņbraucēju grupas iluminācija līdzējusi nebūtu.

Tātad – pirmajam turpmāk apspriežamajam pasākumu plāna punktam (4. novembrī pat īpaša Saeimas komisijas sanāksme sasaukta) tomēr vajadzētu būt nevis par riteņbraukšanas iegrožošanu, bet – ko darīt, ko spējam darīt, lai ierobežotu (vēlams – likvidētu) bīstamus manevrus plūsmā?

Atļaujos sliktu prognozi – kamēr smagie Latvijā tiks nepietiekami kontrolēti un brauks šitā, cietīs vēl daudzi.

Visu rakstu lasiet 3. novembra “Latvijas Avīzē” vai “Latvijas Avīzes” e-izdevumā.