Voldemārs Krustiņš: Cilvēkiem 18. novembris patiešām bija svētku diena 1
Manuprāt, Latvijas valsts dibināšanas 96. gadskārtu sabiedrība nosvinēja, kā pienākas. Nekur netrūka ne dalībnieku, ne skatītāju. No tā secinu, ka cilvēkiem 18. novembris patiešām bija svētku diena. Līdz pat vēlai tumsai. Mūsu lasītāju ievērībai un novērtēšanai īpaši vēlos izcelt divus notikumus. Pirmais, svētku dienā visagrākais bija studentu korporāciju lielais, iespaidīgais gājiens uz Brāļu kapiem. Tā nav tikai jaunatnes nacionāli valstiskās solidaritātes demonstrācija, tajā izpaudās vairāku paaudžu idejiskas vienotības demonstrācija, tradīcija, kura aizsākās neatkarīgās Latvijas laikā.
Gan studentu gājiens, gan vakarā tradicionālais lāpu gājiens ļauj domāt, ļauj cerēt, ka mūsu dienās diezgan bieži daudzinātā sabiedrības sašķeltība nav tik bezcerīgi pārņēmusi visu tautu, visu sabiedrību, visus latviešus. 10 000 lāpu mirdzums ļauj cerēt un ticēt Latvijas nākotnei simtgades priekšvakarā.
Saeimā lielo svētku runu šoreiz teica Ināra Mūrniece no Nacionālās apvienības. Tas, protams, ietekmēja runas tonalitāti nacionālo vērtību un principu virzienā. Saeimas priekšsēdētājas runu tāpat, protams, ietekmēja tik bieži piesauktais ģeopolitiskais faktors. Ne I. Mūrniecei, ne citiem oratoriem pie Ukrainas notikumu pastāvīgās klātbūtnes nav vairs bieži jāatskatās uz lieliem kaimiņiem, kas tiem var patikt un kas ne. Jā, tad var teikt, ka valsts var pastāvēt tik ilgi, kamēr tauta vēlas tās pastāvēšanu. Pati tauta!
