Kādas ir pašvaldību iespējas veicināt cilvēku atgriešanos Latvijā? 6
Inga Bērziņa, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja: “Cilvēki, kuri ir atgriezušies Kuldīgā, apgalvo, ka viņiem patīk šī pilsēta Ventas krastos, kas kļūst arvien sakārtotāka, tomēr viņu uzskati par palikšanu dalās. Vieni ir apmierināti ar sameklēto darbu, kurā lieti noder ārzemēs iegūtā pieredze. Viņi augstu vērtē šejienes draugus un paziņas, atklāti pateic, ka svešumā nespēj iedzīvoties, tāpēc atgriezušies uz palikšanu. Daži pat uzsver, ka Latvijā ir lielāka drošības sajūta nekā Eiropā, kas īpaši svarīgi ir ģimenēm ar bērniem. Savukārt otri neslēpj, ka viņus neapmierina šejienes iespējas nopelnīt un veidot karjeru, tāpēc braukšot atpakaļ.”
Jānis Baiks, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs: “Skaidrs, ka cilvēki atgriezīsies, ja būs pieņemams darbs par pieņemamu samaksu, tāpēc jārūpējas, lai uzņēmēji būtu ieinteresēti radīt darba vietas mājās pārbraukušajiem. Cerīgs ir “Valmieras stikla šķiedras” aicinājums aizbraukušajiem atgriezties, solot labu darbu. Mūsu pašvaldības uzņēmums pašlaik būvē īres namus, kuros būs 150 dzīvokļi. Mums būtu lielākas iespējas veicināt atgriešanos, ja valsts meklētu pienācīgus risinājumus. Šobrīd reemigrācijas plāns ir uz papīra. Pašvaldībām ir sasietas rokas, jo likums prasa vispirms rūpēties par grūtdieņiem; tie, kas vēlētos atgriezties, atrodas saraksta lejasgalā. Un vēl – nekvalificētais darbaspēks ārzemēs var nopelnīt krietni vairāk nekā pie mums.”
Andris Vaivods, Līvānu novada domes priekšsēdētājs: “Kampaņa cilvēkus mājās nevedīs, kaut ko panākt varam tikai tad, ja par aizbraucēju mājup braukšanu rūpējamies katru dienu. Es biju Īrijā, lielākā daļa aizbraucēju vēlas atgriezties, tikai Latvijā jābūt darbam ar pienācīgu algu un sakārtotai videi. Par vidi gādājam, celsim pat peldbaseinu, ar algām ir sarežģītāk.”
