Kampars: Āboltiņa nav izvirzīta premjeres amatam, nav spiediena uz Straujumu 6
“Latvijas Avīzē” pirms “Vienotības” partijas kārtējā kongresa, kas notiks sestdien Salaspilī, viesojās ģenerālsekretārs Artis Kampars. Valdošā partija jau ilgāku laiku mēģina restartēties, atgūt atzinību vēlētāju acīs, jo pēc septiņiem gadiem pie valsts stūres daudziem tā šķiet zaudējusi asumu un piedzīvojusi kritumu reitingu tabulās.
– Esat formulējuši “Vienotības” problēmas?
– Izvērtējums ir veikts. Problēmas ir identificētas gan vairākkārtējās diskusijās partijas valdē, gan reģionālo nodaļu semināros. Daļa problēmu ir saistītas ar to, ka ilgstoši esam bijuši pie varas un ar mums kā premjera partiju tiek sasaistīta atbildība par valsti kopumā. Otra acīmredzama problēma – vēlētājam nav saprotamu ziņu par “Vienotības” darbiem, partijas piedāvājumu. Premjera Valda Dombrovska laikā ikviens zināja, ka viņš glābj valsti, velta visas pūles, lai izvestu no krīzes. Šodien sabiedrībai Laimdotas Straujumas vadītās valdības mērķi un darbi ne vienmēr ir skaidri saprotami. Prioritātes, protams, ir definētas, un notiek ikdienas darbs, tomēr sabiedrībā tas neatbalsojas un bieži izskan jautājums – kas sagaida ikvienu no mums? Ir būtiski dot atbildi, diemžēl “Vienotības” deleģēto valdības locekļu komunikācija ne vienmēr ir veiksmīga. Koalīcijas partneriem ar to nereti veicas labāk, jo kolēģi izvēlas darboties vienīgi savas nozares problēmu ietvaros, neiesaistoties plašākās diskusijās. Savukārt “Vienotībai” kā koalīcijas līderei ir nepārtraukti jāmeklē kompromisi. Ilgstošā laika periodā esam nepietiekami uzsvēruši savus mērķus un virzību uz to sasniegšanu. Mūsu ministriem jādodas pie sabiedrības ar darbiem un iecerēm, par kurām viņi iestājas degošām acīm.
– Pārmetumus varētu veltīt arī premjerministrei…
– Premjere piekritusi, ka nepieciešams darbu izvērtējums un analīze, kā arī jauni mērķi nākotnei. Lielu iespaidu uz sabiedrības novērtējumu atstāj līdzatbildība par ES kopīgiem lēmumiem, kur nereti nācies rast smalkus kompromisus. Budžeta vai bēgļu jautājumā “Vienotības” kā premjera un ārlietu ministra partijas atbildība ir pieņemt izsvērtus lēmumus, kur populisms draudētu ar smagām sekām. Mēs nedrīkstam saviem partneriem Eiropā radīt šaubas par mūsu principiālu nostāju un solidaritāti Eiropas Savienībai akūtos jautājumos. Pat tad, ja nereti iekšējo diskusiju retorika ir cita, mūsu atbildība ir noformulēt valsts nostāju visas Eiropas Savienības mērogā.
– Kas tad tās par “Vienotības” divām sejām? Jums jāatbild Latvijas vēlētāju priekšā.
– Neapšaubāmi! Bet jāsaprot, ka, piemēram, jautājumā par bēgļu krīzi un tās risinājumiem ES ir vienojusies par kopīgiem noteikumiem un vienotu rīcību. Varu tikai vēlreiz apliecināt, ka patlaban izdarītais ir labākais iespējamais. Valdības pārstāvji un citas mūsu amatpersonas ir darījušas visu, lai maksimāli ievērotu Latvijas sabiedrības ilgtermiņa intereses.
– Avīzes jau raksta, ka šis esot “ideāli piemērots laiks” atsaukt jūsu premjeri, mainīt valdību…
– Ministru prezidente atbildējusi, ka pati pieņems lēmumus. Partija to pilnībā atbalsta. Nav spiediena Straujumai rīkoties tā vai citādi. No premjeres amata augstumiem Straujumai vislabāk jāizprot situācija, un secinājumi ir viņas pašas rokās.
– Runā, ka Solvitai Āboltiņai, kandidējot par premjeri, nebūtu visu balsu pat pašas vadītajā frakcijā.
– Pirmkārt, Solvita Āboltiņa nav izvirzīta premjeres amatam. Partijā ir visai precīzas procedūras, kā mēs izvēlamies un izvirzām kandidātus šādiem amatiem. Bet procedūra tiks iedarbināta tikai tādā gadījumā, ja Laimdota Straujuma pati izlems, ka nevēlas turpināt pildīt premjeres pienākumus.
– … jo nogurusi.
– Baumas neapspriedīšu.
– Kādas baumas? “Vienotības” priekšsēdētāja pati veicina runāšanu, publiskojot “kā būtu, ja būtu, ja būtu” variantus.
– To viņai vaicājiet. Taču premjera amata kandidātus vērtē partijas valdē, domē, un to, kuram mēs uzticam nest karogu, deputātiem ir pienākums atbalstīt.
Visu interviju lasiet 3. decembra “Latvijas Avīzē” vai “Latvijas Avīzes” e-izdevumā.
