Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
29. aprīlis, 2014
Drukāt

Kanāda nosaka sankcijas deviņām Krievijas amatpersonām un divām bankām

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Kanāda noteikusi jaunas sankcijas deviņām Krievijas amatpersonām un divām bankām, pirmdien pavēstīja Kanādas premjerministrs Stīvens Hārpers.

“Mūsu valdība jau iepriekš apliecinājusi – jebkurām darbībām, kas ir vērstas uz situācijas destabilizāciju Ukrainā, būs konsekvences,” sacīja premjers. “Kamēr Krievija izrāda necieņu pret Ukrainas suverenitāti, Kanāda kopā ar saviem sabiedrotajiem turpinās vērst spiedienu pret Krieviju, kas novedīs pie tās tālākas ekonomiskās un politiskās izolācijas.”

Personu saraktā, kurām turpmāk iebraukšana Kanādā būs liegta, iekļauts Krievijas prezidenta pilnvarotais pārstāvis Krimas federālajā apgabalā Oļegs Belavincevs, Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja pirmais vietnieks Vjačeslavs Volodins, vicepremjers Dmitrijs Kozaks, Federālā Aizsardzības dienesta vadītājs Jevgēņijs Murovs, Valsts domes deputāti Aleksejs Puškovs, Aleksandrs Babakovs un Vladimirs Žirinovskis, kā arī bankas “Severnij morskoj putj” prezidents un valdes priekšsēdētājs Arkādijs un Boriss Rotenbergi.

Ekonomiskās sankcijas, par kuru raksturu pagaidām nekās plašāk nav zināms, noteiktas bankām “Ekspobank” un “RosEnergoBank”.

Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki šomēnes Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes sākušas pretterorisma operāciju.
Ukrainas, Krievijas, Eiropas Savienības un ASV sarunās 17.aprīlī Ženēvā tika pieņemts komunikē par situācijas normalizāciju Ukrainā. Tajā iekļauta prasība par visu nelikumīgo grupējumu atbruņošanu un nelikumīgi ieņemto ēku atbrīvošanu.

Tomēr prokrieviskie separātisti, kas darbojas Austrumukrainā, atteikušies nolikt ieročus un atbrīvot sagrābtās ēkas, pieprasot, lai vispirms atkāpjas Kijevas valdība. Arī Krievija līdz šim nav neko darījusi, lai stabilizētu situāciju Ukrainā. Tā vietā Maskava turpina turēties pie savas agresīvās retorikas un izvirzīt Kijevai starptautiskajā praksē nepieņemamas un absurdas prasības.

Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins visu Krimas krīzes laiku kategoriski noliedza, ka Krimā atrastos Krievijas karavīri, un apgalvoja, ka tur darbojas tikai un vienīgi Krimas “pašaizsardzība”.

Neraugoties uz to, viņš 17.aprīlī televīzijas “tiešās līnijas” pārraides gaitā atzina, ka pirms Krimas “referenduma” un arī turpmāk Krimas pussalas teritorijā atradās vairāk nekā 20 000 Krievijas karavīru.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+