Latvijā
Politika

Kanādas ārlietu ministrs: aizsargāsim katru Latvijas kvadrātcentimetru 3


Foto – LETA
Foto – LETA
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (no labās) un Kanādas ārlietu ministrs Stefans Disons tikšanās laikā.

Kanādas ārlietu ministrs uzsvēris gatavību aizsargāt katru Latvijas kvadrātcentimetru, vēsta Ārlietu ministrija.

Pirmdien Rīgā notika Kanādas ārlietu ministra Stefana Diona (Stéphane Dion) un Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča tikšanās, kurā abas amatpersonas pārrunāja NATO samitā Varšavā pieņemto lēmumu Latvijā izvietot NATO bataljona kaujas grupu, ko vadīs Kanāda.

Amatpersonas vienojās, ka jau tuvākajā laikā ir jānotiek abu pušu intensīvam praktiskajam darbam, lai lēmumi saistībā ar Kanādas vadīto NATO bataljona kaujas grupas izvietošanu Latvijā tiktu ieviesti līdz 2017. gada sākumam.

Galerijas nosaukums

Kanādas ārlietu ministrs apliecināja, ka Kanādas bruņoto spēku izvietošanas Latvijā mērķis ir nodrošināt veiksmīgu NATO atturēšanas politikas īstenošanu un apliecināt draudzību, solidaritāti un gatavību aizsargāt katru Latvijas kvadrātcentimetru. “Kanāda ir lepna sniegt savu palīdzību Latvijai kā draugs, sabiedrotais un viesis,” pauda Dions.

Dions īpaši atzīmēja Kanādas nemainīgo atbalstu Latvijai. “Kanāda ir paudusi atbalstu Latvijai gan 1921.gadā, atzīstot Latvijas Republiku, gan 1940.gadā, neatzīstot Latvijas inkorporāciju PSRS, gan 1991.gadā, esot pirmā no G7 valstīm, kas atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu, gan paužot atbalstu Latvijas uzņemšanai NATO un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā,” sacīja Dions.

Kā jau ziņots, NATO dalībvalstu līderi, lai atturētu iespējamos Krievijas draudus, piektdien Varšavā notikušajā samitā apstiprinājuši četru starptautisko bataljonu izvietošanu Polijā un Baltijas valstīs, preses konferencē paziņoja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Saistītie raksti

Stoltenbergs piebilda, ka bataljoni, kurus iecerēts izvietot alianses austrumu pierobežā, būs “spēcīgi” un daudznacionāli. To izvietošana sāksies nākamgad un notiks uz rotācijas pamata.

Polijā izvietotā bataljona vadību uzņēmušās ASV, kamēr par Baltijas valstīs izvietoto bataljonu komandēšanu attiecīgi atbildīga būs Kanāda – Latvijā, Vācija – Lietuvā, bet Lielbritānija – Igaunijā.

LA.lv