Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
11. jūlijs, 2016
Drukāt

Kanādas ārlietu ministrs: aizsargāsim katru Latvijas kvadrātcentimetru (4)

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (no labās) un Kanādas ārlietu ministrs Stefans Disons tikšanās laikā.Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (no labās) un Kanādas ārlietu ministrs Stefans Disons tikšanās laikā.

Foto - LETA

Kanādas ārlietu ministrs uzsvēris gatavību aizsargāt katru Latvijas kvadrātcentimetru, vēsta Ārlietu ministrija.

Pirmdien Rīgā notika Kanādas ārlietu ministra Stefana Diona (Stéphane Dion) un Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča tikšanās, kurā abas amatpersonas pārrunāja NATO samitā Varšavā pieņemto lēmumu Latvijā izvietot NATO bataljona kaujas grupu, ko vadīs Kanāda.

Amatpersonas vienojās, ka jau tuvākajā laikā ir jānotiek abu pušu intensīvam praktiskajam darbam, lai lēmumi saistībā ar Kanādas vadīto NATO bataljona kaujas grupas izvietošanu Latvijā tiktu ieviesti līdz 2017. gada sākumam.

Kanādas ārlietu ministrs apliecināja, ka Kanādas bruņoto spēku izvietošanas Latvijā mērķis ir nodrošināt veiksmīgu NATO atturēšanas politikas īstenošanu un apliecināt draudzību, solidaritāti un gatavību aizsargāt katru Latvijas kvadrātcentimetru. “Kanāda ir lepna sniegt savu palīdzību Latvijai kā draugs, sabiedrotais un viesis,” pauda Dions.

Dions īpaši atzīmēja Kanādas nemainīgo atbalstu Latvijai. “Kanāda ir paudusi atbalstu Latvijai gan 1921.gadā, atzīstot Latvijas Republiku, gan 1940.gadā, neatzīstot Latvijas inkorporāciju PSRS, gan 1991.gadā, esot pirmā no G7 valstīm, kas atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu, gan paužot atbalstu Latvijas uzņemšanai NATO un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā,” sacīja Dions.

Kā jau ziņots, NATO dalībvalstu līderi, lai atturētu iespējamos Krievijas draudus, piektdien Varšavā notikušajā samitā apstiprinājuši četru starptautisko bataljonu izvietošanu Polijā un Baltijas valstīs, preses konferencē paziņoja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Stoltenbergs piebilda, ka bataljoni, kurus iecerēts izvietot alianses austrumu pierobežā, būs “spēcīgi” un daudznacionāli. To izvietošana sāksies nākamgad un notiks uz rotācijas pamata.

Polijā izvietotā bataljona vadību uzņēmušās ASV, kamēr par Baltijas valstīs izvietoto bataljonu komandēšanu attiecīgi atbildīga būs Kanāda – Latvijā, Vācija – Lietuvā, bet Lielbritānija – Igaunijā.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. … Trollu aija … pat nezin, ka Kanada ir suverena valsts, ar atsevisku arlietu politiku, bet, kas izprot situaciju lidzigi ASV … !!!

    … Tas iglitotie diplomati labi saprot ka vesturiski Bezabrene ir nokluvusi Krievijas kepas … gan pateicoties tas vienmer naudas kariem un meligiem nodevejiem … !!!!!!!!

  2. No kā viņi mūs aizsargās? Visi politiķi apgalvo, ka Latvijai nav nekāds apdraudējums no Krievijas. Kāpēc tik daudz melu, kāpēc tā pakļaujamies ASV interesēm?

  3. pebrik butu mazak muldejis pirmaias busi krumos

  4. atkal un vēl joprojām Atbildēt

    “Maitas putni karu ķērca” ~
    SILES rukšķu varza brēca:
    “Jeņķu “bosi” karot taisās,
    Mums pa “shēmu” jāpamaisās!”

    “Maitas putni karu sauca” ~
    SILES rukšķi ‘gaisu jauca’:
    “Jevro “šefi” karot grasās,
    Mums – kaut “buferzōna” prasās!”

    Maitas putni KARU ķērca,
    Knābjus asinsplūdos mērca,
    Līķus plosot, mošķu barā,
    Aptrakuši, bezsakarā…

    (O.M.©)

Draugiem Facebook Twitter Google+