Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
30. augusts, 2012
Drukāt

Kanādieši vēlas investēt vairāk


Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

“Kanādai ir plašas zināšanas vides un zaļās enerģijas jomās. Latvija no kanādiešiem var mācīties, kā būvēt energoefektīvas ēkas un kā šajā procesā izmantot privāti publiskās partnerības modeli to būvniecības finansēšanā,” intervijā “LA” atzīst Kanādas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Džons Morisons.


 

– Kā jūs vērtējat pašreizējo Latvijas un Kanādas savstarpējo tirdzniecības apjomu?

– Tas ir samērā neliels, bet augošs. Pēc Kanādas datiem, pērn Kanādas eksports (28 miljoni latu) uz Latviju pārsniedza importu (15,5 miljoni latu) no Latvijas. (Tomēr Latvijas dati rāda pretēju tendenci – eksports uz Kanādu pārsniedz importu uz Latviju.) Protams, tāds liels darījums kā kanādiešu uzņēmuma “Bombardier” ražoto lidmašīnu iegāde, ko veiks “Air Baltic”, situāciju var izmainīt. Otra lielākā preču grupa aiz telekomunikāciju produktiem, ko Latvija eksportē uz Kanādu, ir alkoholiskie dzērieni. Tas skaidrojams ar to, ka “Latvijas balzamam” ir tiesības eksportēt Krievijas mātes kompānijas “SPI” produkciju. Lai palīdzētu Latvijas un Kanādas uzņēmējiem, rīkojam seminārus. Cenšamies palīdzēt, ja Kanādas uzņēmumi vēlas padomu par Latviju vai Latvijas uzņēmēji par Kanādu. Pērn rīkojām semināru uzņēmumiem par vides un enerģijas jautājumiem. Šogad kopā ar Hipotēku banku un Rīgas Biznesa skolu būs seminārs par publiski privāto partnerību, kas ir veiksmīgs finansēšanas in-struments. Kopš 1991. gada esam Latvijai snieguši dažādu tehnoloģisko atbalstu kopumā apmēram 10 miljonu latu apmērā, piemēram, Tulkošanas un terminoloģijas centram, palīdzējām tieslietu sistēmas attīstībā, kā arī Karostas un kādreizējās Liepājas militārās ostas pārveidē par tirdzniecības ostu. Esam snieguši atbalstu Rīgas Biznesa skolai, kura vienīgā Latvijā piedāvā pilnu biznesa administrācijas maģistra studiju programmu jeb MBA.

 

Galvenie kanādiešu investori ir finanšu starpniecības un nekustamo īpašumu jomā, piemēram, “Homburg Group”, kam pieder SEB bankas centrālā ēka Valdlaučos. Daudzi kanādiešu uzņēmumi saistīti ar Kanādas latviešiem un redzamākais piemērs tam ir šefpavāra Elmāra Taņņa restorāns “Čarlstons”.

 

Kanādiešu kapitāls ir arī “Monte Kristo” kafejnīcu tīklam, juristu birojam “Kronbergs un Čukste”, viesnīcai “Best Western Hotel Māra”, autoapkopes firmai “Formula”, kā arī šeit darbojas divas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju kompānijas: “Websoft” un “CSC Telecom”. Lielākoties Kanādas uzņēmumi, kas darbojas Latvijā, ir mazi vai vidēji. Daudzi Latvijas uzņēmumi izmanto kanādiešu tehnoloģijas, piemēram, “Plus punkta” un Ķekavas sporta hallēs lieto Kanādas uzņēmuma “Conserval Ingeneering” ražotās saules sienas. Pašlaik kanādiešu uzņēmumi vairāk nodarbojas ar preču un pakalpojumu pārdošanu, taču vēlamies veicināt investīcijas.

– Latvijas un Kanādas daba un klimatiskie apstākļi ir līdzīgi. Vai vides jomā Latvijā darbojas kanādiešu uzņēmumi?

– Kanādiešu uzņēmumiem ir liela pieredze vides un zaļās enerģijas jomā. Viens no veiksmes stāstiem ir uzņēmums “Krown”, kas ražo videi draudzīgus pret-rūsas līdzekļus automobiļiem, lai tos ziemā aizsargātu no sāls. Tehnoloģija ir tik laba, ka tā pagarina mašīnas mūžu uz daudziem gadiem. Jāpiemin arī uzņēmums “Icynene”, kas piedāvā īpašas izolācijas sistēmas, bet pēc “Arbocem” tehnoloģijas var pārvērst dažādus jēlmateriālus papīrā. Pašlaik pasaulē lielākā zaļās enerģijas kompānija “SNC Lavalin” meklē iespēju īstenot projektus Latvijā. Seminārā par zaļo enerģētiku bijām uzaicinājuši “Super E” standarta asociācijas pārstāvjus, kam ir pieredze, kā padarīt dzīvojamās mājas vairāk energoefektīvas. Kanādiešiem ir arī zināšanas, kā izmantot publiski privāto partnerību projektu finansēšanā, lielo infrastruktūras projektu finansēšanā.

 

Latvija var no Kanādas mācīties, kā būvēt gan energoefektīvas dzīvojamās, gan sabiedriskās ēkas. Tāpat kanādiešu uzņēmumiem ir zināšanas atkritumu radītās gāzes pārvēršanai elektroenerģijā, kā arī pieredze ūdens resursu attīrīšanā. Nesen Kanādas firma “Interwerap”, kura piedāvā iepakojumus kokapstrādes nozarei, ir uzvarējusi “Latvijas valsts mežu” iepirkuma konkursā.

 

– Latvija Jēlas universitātes vides darbības indeksā (EPI) atzīta par zaļāko valsti pasaulē. Vai arī latviešu uzņēmēji var piedāvāt savu pieredzi Kanādai vides jomā?

– Man nav ziņu, ka latviešiem būtu nodibināti uzņēmumi vides jomā Kanādā. Tomēr latviešu eksperti viesojušies Britu Kolumbijas provincē, kur liela problēma ir vaboles, kas iznīcina veselus priežu mežu masīvus. Latviešu inženieriem ir pieredze, kā sabojāto priedes koksni izmantot tālāk, piemēram, mēbeļu un guļbaļķu māju ražošanā.

– Kā jūs vērtējat “Air Baltic” lēmumu iegādāties kanādiešu uzņēmuma “Bombardier” ražotās “c-series” lidmašīnas?

– Tas ir izcils notikums. “Bombardier” ir trešais lielākais civilās aviobūves uzņēmums pasaulē. Lidmašīnas būs tehnoloģiju ziņā modernākās aviācijas tirgū – tās ietilpības ziņā būs ļoti noderīgas “Air Baltic” un domāju, ka palīdzēs uzņēmumam atgriezties pie peļņas. Devums būs arī tas, ka tās patērē loti maz degvielas. Priecājos, ka “Air Baltic” atzinusi “Bombardier” par labāko, un jau iepriekš aviokompānija bija iegādājusies kanādiešu lidmašīnas. Latvijas sabiedrība varbūt ir pārsteigta par to, taču tai, iespējams, ir maz zināšanu par uzņēmumu. Latvijā ir pārstāvēts arī kanādiešu helikopteru uzņēmums “Bell Helicopters”, kas piedāvā gan civilos, gan militāros helikopterus.

– “Bombardier” ražo ne tikai lidmašīnas, bet arī vilcienu sastāvus. Vai tas varētu piedalīties, ja no jauna Latvijā tiks izsludināts pasažieru vilcienu iepirkuma konkurss?

– Mēs gaidām rudeni, kad iepirkuma jautājums varētu tikt izšķirts.

 

Ja tiks rīkots jauns iepirkums, ceram, ka konkursā būs taisnīgi un caurspīdīgi nosacījumi. Ja konkursā izvēlēsies “Bombardier” pasažieru vilcienu būvniecībai, ir liela iespējamība tehnoloģijas pārnesei uz Latviju, jo šeit jau ir vilcienu ražotne, kam ir pieredze gan elektrovilcienu, gan dīzeļvilcienu ražošanā.

 

– Vai tuvākajā laikā gaidāms vēl kāds liels darījums no kanādiešu uzņēmumu puses?

– Kanādiešu pārdošanas tīkls “Couchtard” noslēdzis līgumu ar “Statoil” par degvielas uzpildes staciju veikalu iegādi. “Statoil” vairāk koncentrēsies uz naftas iegūšanu.

– Kādas ir zināmākās kanādiešu preces Latvijas patērētājiem?

– Vislabāk zināmais kanādiešu zīmols ir “Black Berry” viedtālruņi, kaut arī daudzi nemaz nezina, ka tas ir radīts Kanādā. Tam ir laba tastatūra un ar to var reālā laika režīmā sūtīt pilnībā šifrētus ziņojumus. Dažos pasaules tirgos šīs iespējas dēļ to ir bijis grūti pārdot, jo specdienesti vēlējušies iekārtas šifru kodus. “Kraft” un “Kraft Dinners” pārtikas produktus var atrast lielveikalu plauktos. Savukārt “McCain foods” piedāvā sasaldētu pārtiku un pazīstamākie no tiem ir frī kartupeļi, kas tiek piegādāti restorāniem un ir nopērkami veikalos. Protams, arī kanādiešu viskijs ir zināms patērētājiem. Liela daļa garneļu, kas nopērkamas Latvijā, nāk no Kanādas, kaut arī uz iepakojuma ir minēta cita valsts, kura tās reeksportē. Tāpat Latvijā iespējams nopirkt augstas kvalitātes dzīvnieku pārtiku “Acana”, kuru ražo kanādiešu uzņēmums “Champion Pet Foods”. Kanādiešu uzņēmums “Electronic Arts” ražo vienas no labākajām videospēlēm pasaulē, tostarp hokeja videospēles.

– Kanāda ir pazīstama kā ledus hokeja dzimtene. Vai Latvijā iespējams nopirkt Kanādā ražotu hokeja ekipējumu?

– Kanādiešiem ir daudzi pazīstami hokeja ekipējuma zīmoli – “Van Bran”, “Kobe”, “Athletic Knits”, “Blade Master” un citi. Kanādas hokeja ekipējums pieejams visu līmeņu spēlētājiem – gan sākot no pašiem mazākajiem spēlētājiem un beidzot ar profesionāļiem. Arī citam kanādiešu nacionālajam sporta veidam – lakrosam – ražojam ekipējumu un ar to esam apgādājuši arī Latvijas komandas. Tāpat Kanādas speciālisti palīdzēja izveidot kērlinga laukumu Jelgavas ledus hallē.

– Kā kanādiešu uzņēmumi lūkojas uz Latvijas biznesa vidi un nodokļu sistēmu?

– Kopumā viss ir kārtībā. Tā kā vēstniecība aptver arī Lietuvu un Igauniju, varu teikt, ka Igaunijas nodokļu sistēmu vērtējam kā vairāk efektīvu.

 

Latvijā reizēm darījumos un iepirkumos trūkst atklātības – tie tiek pārveidoti, atlikti vai atcelti. Latvijas tiesu sistēmā reizēm traucē ilgā civillietu izskatīšanas kārtība. Tomēr lielā mērā šie aspekti atkarīgi no biznesa jomas.

 

– Vai Latvija kanādiešiem var kalpot arī kā bāze, lai ieietu Krievijas un NVS tirgos?

– Latvija ir daļa no ES, un šeit biznesā valda stabilitāte. Tomēr, ja kanādiešu uzņēmēji vēlas ienākt Krievijas vai Ukrainas tirgos, viņi dodas uz šīm valstīm un uzrunā tieši potenciālos biznesa partnerus.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+